baaaa.<\/p>\n
tagad man jāsē\u017e un jāgaida vērtējums…<\/p>\n
eniivei te ir manas atbildes<\/p>\n
– aprakstīt videoatmiņas saturu un saikni starp to un displeja ekrānu<\/p>\n
Videoatmiņa tas praktiski ir masīvs, kura elements ir kautkāda
\nnoteikta “krāsa”. \u0160ī masīva elementu skaits ir atkarīgs no
\niz\u0161ķirtspējas (punktu skaits platumā x punktu skaits augstumā).
\nPatiesībā ir divi \u0161ādi masīvi. Viens tiek rādīts uz ekrāna (t.i. tiek
\nnosūtīts displejam), kamēr otrā veido nākamo bildi, pēc tās izveides
\nmasīvi tiek samainīti vietām.<\/p>\n
– aprakstīt procedūru BitBlt un tās lieto\u0161anu<\/p>\n
BitBlt (saīsinājums no Bit Block transfer) tā ir procedūra veselas
\npikseļu grupas pārsūtī\u0161anai\/iegū\u0161anai (attēlo\u0161anai). Parasti tas ir
\nGetImage un Put Image funkciju pāris, kur Get image iekopē kautkādā
\nbuferī kautkādas bildes daļas saturu, bet PutImage izvada \u0161o buferi uz
\niegūstamās bildes.
\nPutImage turklāt var izmantot rastru operācijas, kura tiek veikta
\npabitam ar katru fona (iepriek\u0161ējās bildes) un bufera pikseli.<\/p>\n
– pārskaitīt 2D ģeometrisko primitīvu atribūtus<\/p>\n
punkts-krāsa
\nlīnija – stils, platums, aizpildījuma raksts
\napgabals – pildījums (jā\/nē), stils (caurspīdīgs\/necaurspīdīgs),
\naizpildījuma raksts, kotūrlīnijas atribūti
\nteksta zīme – forma, krāsa, izmeērs, pasvītrojums, retinājums.<\/p>\n
– aprakstīt taisnes nogrie\u017eņa robojumu nolīdzinā\u0161anas metodes ideju<\/p>\n
taisnes nogrie\u017eņa robojumu nolīdzinā\u0161anas (Antialiasing, turpmāk AA)
\nmetodes ideja ir sekojo\u0161a:
\nTā vietā lai vienkār\u0161i veiktu līnijas izrindo\u0161anu, mēs papildus ņemam
\nvērā attālumu starp pikseli, un līnijas reālajām koordinātām \u0161ajā
\nbildē. Viens no paņēmieniem varētu būt, ka iekrāso līnijai tuvāko un
\notru tuvāko punktu nevis ar vienkār\u0161u rgb krāsu, bet gan ar rgba
\nkrāsu, kurai atkarībā no attāluma mainās a (alfa) vērtība (citiem
\nvārdiem sakot caurspīdīgums). Tad jo tuvāk dotais punkts ir taisnei,
\njo mazāk caurspīdīga ir putpixel izmantojamā krāsa, jo tālak punkts ir
\nno taisnes, jo caurspīdīgāka ir \u0161ī krāsa.<\/p>\n
– raksturot sfēras izskatu da\u017eādās projekcijās<\/p>\n
Manuprāt tas būs aplis…<\/p>\n
– piedāvāt parametriski definētas virsmas projekcijas lieluma
\nnovērtē\u0161anas kritēriju<\/p>\n
Lenķis starp parametriskas virsmas normāles vektoru, un kameras vektoru.<\/p>\n
– definēt krāsas ziņā identiskus starojumus un izskaidrot krāsu
\nmetamerisma parādību<\/p>\n
divi starojumi C1(l), C2(l) ir vizuāli identiski (vienā krāsā), tad un
\ntikai tad, ja ai(C1) = ai(C2), i=1,2,3. ai ir viena receptora sumārā
\nreakcija uz doto starojumu.
\nEksistē bezgalīgi daudz vizuāli identisku krāsu starojumu ar da\u017eādu
\nelektromagnētiskās enerģijas spektrālo sastāvu. Par to var
\npārliecināties lietojot spektroskopu. \u0161o parādību sauc par krāsu
\nmetamerismu.<\/p>\n
– paskaidrot polāro koordinātu idejas pievilcību krāsu uzdo\u0161anā<\/p>\n
Ahromatiskā punkta īpa\u0161ais stāvoklis hromatiskuma plaknē rosina uz
\ndomām, ka dabiska ir arī krāsu polārā koodinātu sistēma, kurā
\nnepiecie\u0161amo apgabala robe\u017eas punktu nosaka attiecīgā stara leņķis ar
\nbāzes staru, bet vajadzīgās krāsas punktu \u0161ī stara nogrie\u017eņa relatīvā
\ndaļa (no 0 līdz 1). Pilnai informācijai vēl nepiecie\u0161ams pievienot
\nspo\u017euma līmeni.
\nRezultātā iegūst krāsu koordinātu sistēmu, kuras nosaukumu kombinē no
\nvārdu HUE, SATURATION, LUMINANCE.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
baaaa. tagad man jāsē\u017e un jāgaida vērtējums… eniivei te ir manas atbildes – aprakstīt videoatmiņas saturu un saikni starp to un displeja ekrānu Videoatmiņa tas praktiski ir masīvs, kura elements ir kautkāda noteikta “krāsa”. \u0160ī masīva elementu skaits ir atkarīgs no iz\u0161ķirtspējas (punktu skaits platumā x punktu skaits augstumā). Patiesībā ir divi \u0161ādi masīvi. Viens […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[9],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/191"}],"collection":[{"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=191"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/191\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=191"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=191"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/ramuuns.com\/blog\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=191"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}