Turpināsim? Noteikti.

Kas tad vakar tāds labs un interesants notika? Vispirms jau pilnīgi ar basketbolu nesaistītais atklājums, ka “1/2 chicken” ir domāts burtiski un koplektā ar mazliet frī kartupeļiem un mazo alu izmaksā mazliet virs 5 euro – kas ir diezgan ok piedāvājums.

Paēdis pusdienas un pagulējis baseinā secinu, ka ir jādodas uz halli, turklāt laika ir palicis pavisam maz – lietuviešiem pirmā spēle. Hostelī vēl ar pāris lietuviešiem secinam, ka ir jāņem taksis, domāts darīts. Dullā spāņu taksiste, gan neko citu kā savu spāņu valodu nezin, turklāt par basketbolu, šķiet neinteresējas, bet kaut kā ar kartes palīdzību iebakstam viņai savu galamērķi. Tikai, kad jau kāds pusceļš nobraukts mans līdzbraucējs piemin vārdu “velodroms” – ar to mūsu šoferei nāk atklāsme uz kurieni tad mēs īsti dodamies. Noplēsa gan viņa no mums vairāk nekā tie takši ar ko ir braukts atpakaļ, turklāt tie takši bija par nakts tarifu.. oh well.

Pienākot pie halles gandrīz uzskrienu virsū šim te vīram:

Atpazināt? Jā tas ir Sabonis. Un jā, viņš ir MILZĪGS.

Enīvei, par spēli nav īpaši ko piebilst. Lietuvieši tiktāl ņirgājās pār čehiem, ka pat Gustu uzlaida laukumā.

Ja vien leiši nebūtu trešajā ceturdaļā izdomājuši, ka spēle vinnēta un var sākt laist luni, tad rezultāts būtu noteikti bijis krietni graujošāks.

Pēc spēles satiekos ar jau vakar satiktajiem latviešiem un dodamies meklēt iestādi, kur var skatīties Latvijas – Spānijas spēli. Es no savas puses pēc iepriekšējā dienā redzētā izdaru nepareizo secinājumu, ka šajā Vācijas – Turcijas spēlē tāpat nebūs ko redzēt un turki gan jau samals miltos vāciešus. Kā tad. Kas turkiem bija iekodis, nezinu, bet ar to, ka viņi zaudēs, un vēl ar -30 nevarēju iedomāties. Basketbols tomēr ir burvīgi neprognozējams.

Ak, nujā. Tātad dodamies meklēt iestādi. Ieejam vienā, saka nekā. Ieejam otrā, tur mums arī atsaka, bet vismaz saka redzi tur to krogu uz stūra – mēģiniet tur. Ieejam stūra krogā, televizors gan izslēgts, bet ar bārmeni viss tiek sarunāts un mums tiek pults un alus.

Spēle Latvijas komandas izpildījumā man patika – tāds skaists ātrs basketbols. Vienīgi žēl, ka beidza krist trīspunktnieki un zem groza uzbrukumos tā īsti nostiprināties neizdevās. Ar Gasoliem un īpaši Rūdiju Fernandezu kārtībā netikām. Bet patika tas, ka pietiekami lielu spēles daļu aizvadījām ar otro sastāvu, galu galā nav jēgas ar pāris punktiem zaudēt Spānijai un pēc tam neuzvarēt Portugāli. Par šī fakta saprašanu Muižniekam žetons.

Dienas moments atkal būs fantastisks trīspunktu metiens. Šoreiz Serbu izpildījumā. Pagarinājumā gan viņi zaudēja, bet metiens bija no sērijas pilnīga fantastika.