Nu bet vajag taču. Tik interesanta diena un es nepaņemu līdzi fotoaparātu. Prātīgi.
Vakar bez jebkādām cerībām uz biļetēm devos taisnā ceļā uz bāru. Jau iekārtojos krēslā ar alus pudeli rokās un nu tik skatīšos, tad pēkšņi pienāk viens leitis un saka, “a ko jūs te tā sēžat, kāpēc uz spēli neejiet”. Es ar vienu savu jau nedēļu iepazītu leišu paziņu viņam atbildam, ka redz biļešu neesot. Viņš uzreiz – “kā nav? Tepatās ir divi spāņi, kuri grib tikt vaļā no savām biļetēm 40 euro”. Ilgi nedomājām, jo spēle tūlīt, tūlīt sāksies un paņēmām ar.
Ātri aizskrienam līdz hallei, atrodam savas vietas. Ko mēs redzam – leiši iedzinējos, turklāt var redzēt, ka spēle viņiem īsti neiet. Nu ok, bik aizsardzībā saņēmās un horvātus noķēra. Tā punkts punktā paiet pirmais puslaiks.
Sapratuši, ka mūsu vietas ir tieši aiz groza un tas grozs baisi traucē, dodamies pie lielās fanu armijas, kura dīvainā kārtā sēž sānos, tiesa augšstāvā. Dodamies stāvēt. Spēle tāda nervoza, it kā leišiem beigās izdodas neliels izrāvieniņš, bet nu beigās tāpat sanāca paliels stresiņš. Labi, ka horvāti izdomāja mest soda metienus garām.
Te ir maziņš video, par šo spēli:
Spēle beidzas, leiši priecājas, horvāti viņus apsveic, te pēkšņi izrādās, ka spāņiem kuro reizi jau ir sabojājies pulkstenis un izrādās vēl ir vesela sekunde jāspēlē. Par laimi leišu bumba un horvāti neko nemēģināja darīt. Kas bija pats sliktākais, ka arī tad, kad lietuvieši izspēlēja savu sānu autu, arī tad pulkstens nesāka darboties. Par laimi tiesnesis bija saprātīgs un pateica viss.
Pēc spēles leiši devās savus varoņus sagaidīt pie izejas. Skanēja dziesmas, kūpēja cigāri.
Izdomāju, ka jāiet paskatīties arī otra spēle. Ļoti pareiza doma. 3/4 no 4 slovēņi, kaut nedaudz bet bija pārāki, ceturtajā ceturtdaļā līdz pat spēles beigām nekas neliecināja, ka grieķiem ir kaut mazākās cerības. Vienīgie, kas ticēja bija fanātiskie grieķu fani. Viņu ticība, grieķu spēlētāju saņemšanās un slovēņu neveiksme, tas viss kopā ļāva ieraudzīt visfantastiskāko izglābšanos, kādu dzīvē biju redzējis. Lūk pēdējā minūte. Noskatities – tas ir jāredz.
Pēc spēles grieķu fani vēl kādas 20 minūtes skandēja tribīnēs, paši spēlētāji lēkāja tā, it kā viņi būtu ieguvuši zelta medaļas. Arī grieķi savus varoņus sagaidīja pie autobusa, dziedot un skandējot, tāpat kā to darīja visu spēli.
Nobeigumā neliels stāstiņš par to, ko nevajag darīt Madridē – proti, ja jūs nakts vidū izdomājiet, ka ir jāiet cauri Gojas parkam, tad to nevajag darīt, ne jau tāpēc, ka tur būtu narkomāni vai citas sabiedrības padibenes, gluži vienkārši parks ir aizslēgts, pat ja vieni no vārtiem ir vaļā, neejiet iekšā, jo pēc tam vainu jums nāksies atgriezties uz turieni, kur ienācāt (ja paveicas, ka tie vārti nav aizslēgti) vai arī būs jāmeklē cita izeja, kura būtu vaļā. Vaļā esošā izeja starp citu atrodas parka dienvidaustrumu stūrī.