Nedēļas nogalē abi Rīgas lielklubi (ASK un Barons) cīnījās pret abiem lietuviešu lielklubiem (Žalgiri un Rytas).

Sestdien devos iemēģināt savu akreditācijas kartiņu un otro reizi mūžā pabiju leģendārajā (noplukušajā un visādi citādi smieklīgajā) Darius un Girēna vārdā nosauktajā Kauņas sporta hallē. ASK izpildījumā spēle bija drausmīga. Nepriecēja nekas. Tāpat nesapratu īsti kāpēc Bertāns netika ielaists laukumā jau ātrāk. Nav brīnums, ka pēc šīs spēles nebija pat preses konferences.

Svētdien savukārt iekārtojos pie televizora un tur redzētais mani patīkami pārsteidza. Barons izskatījās ļoti sakarīgi lielāko spēles daļu. OK beigās, kad Bērziņš muļķīgā veidā savāca sev 4. un 5. piezīmi un cerības uz labvēlīgu spēles iznākumu aizveda sev uz soliņu, arī vairs nebija nekā interesanta, bet spēles kvalitāte bija nesalīdzināma ar ASK rādīto.

Žēl protams, ka joprojām lietuviešus neuzvaram. Slikti, ka čempions pat ūdeni nespēj pasniegt. Respect Baronam, un ja viņi šādā garā turpinās, tad ASK būs ļoti grūti aizstāvēt savu titulu.

Gribas cerēt, ka šodien ULEB kausa atklāšanas spēlē aina uz laukuma būs krietni patīkamāka.