Nu tad tā. Beidzot sagaidīju, ka puiku uzlaiž laukumā. Un ziniet, ko – ir labs. Otrajā puslaikā varbūt mazāk, bet pirmajā puslaikā varēja redzēt, kāpēc šo te puisi es gribētu saukt par Latvijas basketbola talantu Nr. 1.

Četri stīli. Divi danki. Iemests grozs pirmā puslaika pēdējā sekundē. Piecas atlēcošās bumbas. Tāda ir šodienas spēles statiska šim te jaunietim. Aizsardzībā arī cik nu skatījos lielākoties paspēja būt visur, kur viņam bija jābūt.

Cerēsim, ka nenotiks nekas slikts (tpu, tpu, tpu) un dienās mums būs pašiem savs Macijauska analogs.