Visapkārt klīst runas par NBA paplašināšanos uz eiropu. Runā, ka NBA komisārs, ņekijs Deivids Sterns, par to paziņos jau šonedēļ.

Par plāna būtību un kā tas iespējams “strādās” varat palasīties ielinkotajā rakstā.

Es šeit savukārt nodarbošos ar šī te pasākuma kritizēšanu. Trijos vārdos – “NBA – ej dirst”. Mums šeit tas jūsu komerciālais “tjipa basketbols” nafig nav vajadzīgs. Protams, biezie Eiropas klubi saskatīs šajā visā fantastisku iespēju iekāst lielu piķi un optimistiski noskaņotie vietējie spēlētāji berzēs rokas, cerot, ka tagad tie varēs spēlēt NBA nepametot veco kontinentu. BET. Atvainojiet piedodiet – šāds pasākums pilnīgi un pavisam izjauc jebkādu kārtību, kas tagad pamazām ir beidzot iedibinājusies Eiropas basketbolā. Proti Eirolīgā vairāk vai mazāk klubi tomēr dabūn spēlēt pateicoties savam sniegumam nacionālajos čempionātos. NBA savukārt šādas kārtības nebūs. Šie klubi pat nepiedalīsies savas valsts čempionātos un tas, savukārt, liedz citiem eiropas klubiem konkurēt ar šiem izvēlētajiem pieciem. Eirolīga tiek padarīta par otrās šķiras pasākumu, kurā piedalās labākie no ne-NBA klubiem. Valstu čempionātos vairs nebūs iespējams noskaidrot čempionu. Paprasiet kādam grieķim, kas viņam ir svarīgāk – tas, ka Panathinaikos uzvar Olympiacos vai tas, ka Panatinaikos cīnās ar GSW?

Par konkorda trūkumu es nemaz nerunāšu. Sportiski interesantāks, man personīgi liekas eiropas basketbols – tur vismaz nav aizmirsts, ka basketbols ir komandas spēle arī uzbrukumā, ne tikai aizsardzībā.

Esmu runājis.