Kad no rīta pamostos, atklāju, ka Luckāns tomēr ir pārradies. Mazliet iereibis, bet ir. Paņirgājamies kopīgi par LHC un pasaules galu, un es dodos mēģināt pastrādāt, savukārt Luckāns liekas tālāk gulēt.

Ap divpadsmitiem zvana Arta – prasa vai nezinu, kā dabūt rokā Luckānu. Saku, ka visticamāk nekā. Toties uzzinu, ka Bēts Luckānam vakar esot iedevis sim karti ar jaunu telefona numuru, kuru neviens gan nezina, pat Bēts ne.

Vakarā izdomāju, ka jāiet ārstēties – vispirms pasatoties basketbolu iekš MKV (un ārstejoties ar karsto balzāmu), tad vēlāk Ļeņingradā. Tur Bārda izstāsta, ka iepriekšējā vakarā Luckāns esot atkal izkodis 3x200g piparmētru liķiera, un ka no rīta viņš nebija mazliet, bet gan diezgan labi iereibis.

Atnāku mājās. Luckāns ir diezgan nerunājams – guļ saproties un negrib reaģēt uz jebkādu komunikāciju.