Tā vismaz šķet ir izlēmušas Barons/LMT un ASK Rīga komandas. Protams, par laimi (vai par nelaimi, ja esat Barona līdzjutējs), atkal uzvarēja ASK. Ko gan varētu teikt par šo spēli? Pirmkārt acīs iekrita ASK nevarība aizsardzībā pirmajā ceturtdaļā. Ielaist 28 punktus 10 minūtēs ir nepiedodami. Par laimi, (vai atkal nelaimi) šī problēma tika sakārtota tālākajā spēles gaitā. Otrkārt patika, tas, ka ASK beidzot ir sākuši spēlēt ar uzsvaru uz groza apakšu, šis tomēr ir krietni drošāks punktu gūšanas veids par trīspunktnieku mētāšanu, jo trīspunktnieki mēdz krist, taču mēdz arī nekrist. Patika arī tas, ka soda metienos beidzot bija puslīdz pieklājīgs procents, tiesa Millage maita svarīgā mirklī pamanījās abus aizmest garām, taču šo neveiksmi atspēko viņa neticamā spēja spēles pamatlaika pēdējās sekundēs iemest (vai šīs spēles gadījumā iespraust) ļooooooti vajadzīgu metienu. Valters diemžēl pilnīgi noteikti nav atguvis formu, tāpat, kā Millage, kurš gan ir pamanījies nomainīt frizūru. Ja grib pacīnīties sestdien ar Lietuvos Rytas, tad šiem spēlētājiem noteikti būtu jāuzlabo savs sniegums.

Par jaunpienācējiem.

ASK rindās šodien debitēja Torraye Braggs. Citējot Būtautu – “Tieši tas, kas mums bija vajadzīgs”. Šis spēlētājs ir viens natural born power forward, pie tam maita pamanās arī iedot piespēles, ne tika iemest no groza apakšas. Žēl vienīgi, ka ātri savāca trīs piezīmes.

Baroniem šodien bija divi jauni spēlētāji (ok, zinu, ka Rowlands jau paspēja nospēlēt pret V-pili, bet par to spēli man toč negribējās maksāt piecīti) – serbs Čeraničs, un amerikānis Rowlands. Čeraničs (nosacīti) labi sevi parādīja pirmajā puslaikā – vācot bumbas uzbrukumā, un metot sodus. No spēles, gan viņam iemest neļāva, un arī spēles svarīgākajos brīžos viņš sēdēja malā ar piecām piezīmēm. Rowlands, savukārt, it kā pārlieku neizcēlās, taču tajā pat laikā pamanījās iemest tad, kad vajadzēja, tiesa piespēles gan viņš varēja dalīt biežāk.