Vismaz apmēram tā raksta nezināms autors esportā. Viņā kusā neapmierinātība, ka teju ikpārdienas tiek pieminēts Andra Biedriņa sniegums pasaules spēcīgākajā(?) basketbola līgā, savukārt sieviešu basketbolam, it īpaši Maskavas Dinamo komandai, kuru trennē Ainārs Zvirgzdiņš un kurā pamatlomu spēlē Latvijas izlases spēlētāja Anete Jēkabsone-Žogota, redz netiekot pievērsta vispār nekāda uzmanība.

Var jau saprast anonīmo autoru; protams, ka savā nozarē Anete ir sasniegusi krietni vairāk par Andri, tomēr gribētos viņam atgādināt, ka lai cik ļoti raksta autors to arī nevēlētos, sieviešu sports, diemžēl, popularitātes ziņā pamatīgi atpaliek no vīriešu sporta (izņēmumi varētu būt daiļslidošana un varbūt teniss). Un atvainojiet, piedodiet, bet mēdiji tomēr ziņo par to, kas cilvēkiem interesē. Galu galā viņi taču arī grib pelnīt, un ja mēdijs informēs par to, kas cilvēkiem neinteresē, tad tas ir lemts finansiālai neveiksmei.

Tāpat gribētos ar autoru pastrīdēties, par Biedriņa panākumiem, – viņš uzskata, ka Andris, kā jau jaunietis, kas vēl nav spēlējis izlasē, neko nav sasniedzis, taču te es gribētu oponēt. Paskatīsimies, kas tad vēl spēlē Andra komandā. Tur mēs ieraudzīsim kādu ļoti daudz sasniegušu lietuviešu basketbola spēlētāju, kurš savulaik tika atzīts par Eiropas basketbola čempionāta vērtīgāko spēlētāju, un palīdzēja Lietuvas izlasei izcīnīt zelta medaļas šajā turnīra. Jasikevičius, komandā, kurā Andris regulāri dodas laukumā sākumsastāvā un ir viens no vērtīgākajiem tās spēlētājiem, deldē soliņu. Te es stipri šaubos, ka viņš tiešām būtu tik ļoti aizmirsis spēlēt basketbolu, ka pat Andris šamo apsteidz, drīzāk otrādi – Andris savos 20 gados ir pārspējis lietderības ziņā savu 10 gadus vecāko titulēto kolēģi, tas jau vien ir sasniegums, kura dēļ par Andri ir vērts rakstīt.