Nu ko atlicis tikai pats interesantākais, kāda no komandām uzvarēs vēl trīs spēles un kļūs par eiropas čempioniem, pārējās visas piedzīvos vismaz vienu zaudējumu. Viena, kura zaudēs visās spēlēs zaudēs cerības spēlēt nākamgad Pekinā.

Vakar jau pašā pirmajā spēlē tika izlemts vienas komandas liktenis. Itāļu basketbolisti nākamgad noteikti nespēlēs olimpiskajās spēlēs. Tas kļuva skaidrs pēc tam, kad izšķirošajā spēlē par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, iemidzinošā spēlē tie zaudēja Vāciešiem.

Ko gan var teikt par šo spēli. Nebaudāma. Interesanta, bet tajā pat laikā nebaudāma. Kādu gan baudījumu var gūt no basketbola, ja puslaikā rezultāts ir 27:27. Vācieši it kā labi aizsargājās, ja to tā var nosaukt, jo itāļu uzbrukums bija pilnīgi statisks – pret tādu aizsargāties jau nav grūti. Savukārt itāļi aizsargājās tikai mazliet sliktāk. Rezultātā ar to vāciešiem pietika, lai turpinātu savu olimpisko sapni, bet šai itāļu jaunajai paaudzei būs vēl jāpaaugās.

Tā kā nākamā spēle solījās būt neinteresanta un neko neizšķiroša aizstigāju līdz leišu bāram. Pirmais ko tur satiku bija šis te dāņu puisis:

Aha, ar divas dienas vecu, spāņu policijas iedotu zilumu.

Leiši cita starpā vāca parakstus FIBA europe nodotai vēstulei, kurā tiek prasīts atvainoties par Lietuvas karoga zaimošanu un lietuviešu fanu piekaušanu.

Parakstījos.

Tad vienā brīdī galvenie fani sāk doties halles autostāvvietas virzienā. Tur tiek satikts spāņu tiesas atbrīvotais biedrs:

Ļoti emocionāls mirklis.

Uz franču spēles otro puslaiku tomēr tiek aiziets – kā izrādās vienīgais, kas tur bija redzēšanas vērts bija šis te cilvēks

Mūsu pašu Oļegs Latiševs. Ceru, ka eiropas čempionātā viņš būs guvis neatsveramu tiesāšanas pieredzi un Latvijas čempionātā varēsim sagaidīt tiesāšanas kvalitātes uzlabojumus.

Pienāca laiks galvenajam vakara notikumam – Lietuva – Slovēnija. Saprotot, ka šī visticamāk ir pēdējā eirobasket spēle, kuru man šogad izdosies redzēt, tiek nolemts – jāiet uz leišu fanu sektoru.

Leišu fani, kā jau iepriekš tika minēts uz spēli ieradās aptinuši savas galvas. Teikšu godīgi – nožēloju, ka pie šiem te cilvēkiem nebiju atnācis stāvēt jau agrāk, tieši tā – stāvēt, jo par sēdēšanu šeit neviens nedomā. Visa spēle tiek pavadīta stāvot kājās dziedot, skandējot un plaudējot.

Par pašu spēli nav ko daudz piebilst. To, ka lietuvieši varētu zaudēt varēja iedomāties tikai fanātiskākie slovēņu līdzjutēji, tas nekas, ka slovēņiem, tāpat kā lietuviešiem līdz vakardienai nebija ne viena zaudējuma. Slovēņi kaut mazliet spēja turēt līdzi tikai pirmajā puslaikā. Tad, šķiet, viņiem beidzās spēki un rezultātā likumsakarīgs iznākums – lietuviešu svinības Švyturys bārā.