Sākās pats interesantākais – izslēgšanas kārtas. Un vakar jau pirmā spēle nelika vilties.
Bet par visu pēc kārtas.
Tā kā pie pēdējās čempionāta arēnas nebiju bijis, tad izgāju laicīgi – 2 stundas iepriekš. Pirmais pārsteigums bija jau metro. Ja uz iepriekšējo halli brauciens bija 2 pieturas un aptuveni 7 minūtes īss, tad, kaut arī šī arēna atrodas, vismaz kartē skatoties tuvāk, brauciens ar metro ilga vismaz divreiz vairāk un pieturu bija vairāk nekā spēju saskaitīt. Bet nu ,ja jau par metro ir samaksāts, tad jau jābrauc.
Biju lasījis oficiālajā, ka kaut kur Madridē notiek basketbola svētki. Bija doma kaut kad uz tiem saņemties un aiziet, labi vien ir, ka iepriekš nesaņēmos, jo izrādās, ka tie notiek turpat pie Palacio de Deportes Felipe II.
Viena no atrakcijām – izdari četrus metienus no dažādiem attālumiem – ja kaut ko iemet, saņem T – kreklu. Sarkanu, protams.
Pati arēna izskatās milzīga. Turklāt tai apkārt nav brīvu plašumu – iedomājieties to iespiestu kaut kur Rīgas centrā, piemēram, Starp Čaka, Lāčplēša, Barona un Ģertrūdes ielām. Aptuveni tik lielu platību tā arī aizņem vienīgi šeit apkārtējām mājām, šķiet, ir par pāris stāviem vairāk nekā Rīgā.
Enīvei, tā kā biļešu man nebija, un ja vien kāds nenosponsorēs arī nebūs (bik tomēr uz beigām sāk lauzt notērēt vēl ~200 euro), tad devos taisnā ceļā uz otru Švyturys bāru. (Atjautības uzdevums, atrodiet Švyturys bāru iepriekšējā attēlā). Nācās mazliet vilties, jo tas izrādījās krieni mazāks, par to, kas bija MežaparkāCasa del Campo. Vismaz televizori bija plazmas.
Pirms spēles vēl mūs negaidīti paguva apciemot Lietuvas premjers. Paspiedu viņam roku un vismaz zinu kā šis tagad izskatās – ja godīgi, tad krietni labāk par CūkmenuKalvīti.
Vienīgi žēl, ka attapos, ka jābildē, tikai brīdī, kad šis jau devās prom.
Krievijas un Francijas spēle bija tieši tāda, kādai tai būtu jābūt. Sīva, interesanta, un ātra. Šoreiz veiksmīgāki spēles galotnē bija krievi, kuri, neskatoties uz ar piecām piezīmēm malā sēdošo Kiriļenko un vairākiem garām aizmestiem soda metieniem, tomēr spēja uzvarēt. Labi vien ir, jo ar viņu faniem ir krienti labāka sadzeršana, nekā ar frančiem :)
Pēc šīs spēles devos ātrā kultūras ceļojumā apkārt hallei.
Izrādās, ka no galējām ieejām var, kaut nedaudz saskatīt arī halles iekšpusi.
Lai nu kā, pienāca laiks otrai spēlei. Spāņi, neskatoties uz pāris veiksmīgiem Novicka trīspunktniekiem spēles sākumā, neatstāja ne mazāko cerību vāciešiem. Jau pēc pirmā puslaika teicu blakus sēdošajiem spāņiem, ka viss, kas šajā spēlē ir atlicis ir noskatīties jūsu šovu. Tā arī notika.