Heh, viena no tām dienām, kad tas, kas notiek ārpus laukuma ir bijis krietni interesantāk par to, kas notiek laukumā.
Laikam jau no rīta bija zemapziņā kāda nojausma, par to, ka nāksies pastrādāt – vakar pirmo reizi tika uzvilkta LETAs maika. Pirmās izklaides man sākās pirms tikšanas arēnā.
Iepriekšējā vakarā tika atrasts viens spāņu puisietis, kurš man sasolīja, ka dabūšot biļetes uz vakardienu. Sagaidu šo spāņu puisi, a šis man saka, ka viņa čomi esot visas biļetes notirgojuši. Žēl. Te pieskrien viens krievs un piedāvā man vienu no savējām biļetēm. Cena 60 euro. Dārgi gan, bet nu pofig – piekrītu. Iedodu viņam naudu, viņš man biļeti un jau pagriežos, lai dotos uz arēnas ieeju, tad pieskrien divas spāņu policistes “v štatskom” un atņem manu biļeti un krieva naudu.
Nodomāju, ka nu ir ziepe. Šitā padirst 60 euro nav forši. Par laimi viss beidzās ar pirksta pakratīšanu un savu naudu es dabūju atpakaļ. Aizeju uz kasi – biļete tur, protams, maksā 120 euro. Tad pie manis pienāk, spriežot pēc iegūtajām vietām, viens grieķis un piedāvā biļeti par nu jau 50 euro. Šoreiz esmu uzmanīgs un paeejam nostāk.
Tieku arēnā. Tur jau pilnā sparā risinās dienas interesantākā spēle – Turki izmisīgi cīnās ar itāļiem.
Cīnījās līdz pat pagarinājumam, bet tajā turkiem, šķiet, spēki jau bija beigušies. Turkoglu kārtējo spēli bija vienīgais vilcējs – vakar viņš sameta pāri par 30 punktiem.
Pēc šīs spēles tad arī sākās visa izklaide ar intelektuālo spāņu policiju.
Tomēr leišiem bija mazs mierinājums – pirmo reizi pirms spēles tika nospēlēta visa himna. BEIDZOT. Pirms spēles tika sumināts jubilārs, mans dārgais vārdabrālis, Ramūns Šiškausks, kurš beigās kļuva rezultatīvākais. Lūk viens no viņa punktiem:
Lietuvieši šoreiz neatstāja ne mazāko cerību frančiem. Savukārt es, ietaupījis 10 euro, izlēmu viņus iztērēt šalles iegādei:
Slovēnijas – Vācijas spēle bija visnotaļ garlaicīga. Iespējams, vienīgie, kuriem šajā spēlē bija interesanti bija slovēņu līdzjutēji. Novickim vairs nebija spēka vilkt, savukārt pārējie vācieši, kā jau iepriekš tika secināts, ir pilnīgas nulles. Rezultātā +30 slovēņiem.
Atgriežoties Švyturys bārā, redzu – leiši dejo uz galdiem un skandē “Unos, dos, tres – ispanam pyzdets”
