Visapkārt klīst runas par NBA paplašināšanos uz eiropu. Runā, ka NBA komisārs, ņekijs Deivids Sterns, par to paziņos jau šonedēļ.

Par plāna būtību un kā tas iespējams “strādās” varat palasīties ielinkotajā rakstā.

Es šeit savukārt nodarbošos ar šī te pasākuma kritizēšanu. Trijos vārdos – “NBA – ej dirst”. Mums šeit tas jūsu komerciālais “tjipa basketbols” nafig nav vajadzīgs. Protams, biezie Eiropas klubi saskatīs šajā visā fantastisku iespēju iekāst lielu piķi un optimistiski noskaņotie vietējie spēlētāji berzēs rokas, cerot, ka tagad tie varēs spēlēt NBA nepametot veco kontinentu. BET. Atvainojiet piedodiet – šāds pasākums pilnīgi un pavisam izjauc jebkādu kārtību, kas tagad pamazām ir beidzot iedibinājusies Eiropas basketbolā. Proti Eirolīgā vairāk vai mazāk klubi tomēr dabūn spēlēt pateicoties savam sniegumam nacionālajos čempionātos. NBA savukārt šādas kārtības nebūs. Šie klubi pat nepiedalīsies savas valsts čempionātos un tas, savukārt, liedz citiem eiropas klubiem konkurēt ar šiem izvēlētajiem pieciem. Eirolīga tiek padarīta par otrās šķiras pasākumu, kurā piedalās labākie no ne-NBA klubiem. Valstu čempionātos vairs nebūs iespējams noskaidrot čempionu. Paprasiet kādam grieķim, kas viņam ir svarīgāk – tas, ka Panathinaikos uzvar Olympiacos vai tas, ka Panatinaikos cīnās ar GSW?

Par konkorda trūkumu es nemaz nerunāšu. Sportiski interesantāks, man personīgi liekas eiropas basketbols – tur vismaz nav aizmirsts, ka basketbols ir komandas spēle arī uzbrukumā, ne tikai aizsardzībā.

Esmu runājis.

Ko lai saka – Kērtiss var iet atpūsties. Rekur ir viens 15 gadīgs meitēns vārdā Brittney Grinier, kura savus 198 centimetrus izmanto tam, kas patīk tik daudziem basketbola faniem. Lieki teikt, ka par šito meitieti tagad cīnās visas amerikāņu universitātes.

Ja godīgi – я хуею, дорогая редакция.

Labāk par martcorčegu neuzrakstīšu.

Interesantas baumas ir parādījušās lietuviešu basketbola portālos. Runā, ka Viļņas Lietuvos Rytas komanda, neapmierināta ar sava kapteiņa konstanto snieguma trūkumu (traumas utml.), grasās pārtraukt ar viņu iepriekš noslēgto līgumu un aizvietot viņu ar 25 gadus veco Panamas izlases uzbrūkošo aizsargu – Danilo J. R. Pinnoku.

Informācija esot parādījusoes interneta forumos. Tāpat tuvojas pēdējais brīdis, kad var reģistrēt spēlētāju Eirolīgas turnīram.

Njā. Kamēr es te atpūšos pēc kārtējās smagi nostrādātās nakts atkal parādās interesanti jaunumi. Un atkal tie ir saistīti ar spēlētāju pārejām. Šoreiz pārsteidzis ir Barons. Nezkādā veidā šie ir dabūjuši sev vienu no Lietuvos Rytas spēlētājiem – Jao Paulo Batista.

Būtībā ņemot vērā pēdējā laika Barona sniegumu turkāt pievienojot klāt šāda kalibra spēlētāju varam secināt, ka Barons šobrīd ir veicis ļoti nopietnu pieteikumu uz Latvijas čempionu titulu.

Sajūtas pārējo Latvijas klubu nometnēs labi var raksturot mana un Mārča saruna par šo tēmu:

[22:25:31] Mārcis Pauls says: ble
[22:25:39] Mārcis Pauls says: lasīji ko barons paņēma? :)
[22:25:45] Mārcis Pauls says: žopa maniem šogad
[0:25:46] Ramūns Usovs says: bljapsc
[0:26:00 | Edited 0:26:06] Mārcis Pauls says: :D
[0:26:08] Ramūns Usovs says: žopa manējiem šogad

Obanā. Ko tik neieraugi delfos, kad esi atgriezies mājās pēc darbapilnas nakts. Imho Grizzlies šeit ir nolažojuši. Lai nu kā – arlabunakti.

Šodien tika aizvadītas pēdējās ULEB kausa grupu turinīra spēles. Un jau tagad ir skaidrs, ka ULEB kauss ir beidzies rīdziniekiem. No otras puses, tas vēl tikai sākas ventspilniekiem, kuriem tagad priekšā ir izslēgšanas spēles.

Ņemot vērā manu ierobežoto viedokli par ventspilnieku sekmēm (neesmu viņus pietiekami daudz redzējis, kaut gan šķiet, ka tagad nekas cits neatliks, kā kopīgi ar Mārci doties tālajās vizītēs uz Venspils OC), šoreiz atskatīšos uz to kas un kā izdevās vai drīzāk neizdevās ASK klubam šajā turnīrā.

Te ir divi būtiski momenti. Protams, pirmkārt pietiekami daudzas ULEB kausa spēles rīdzinieki aizvadīja ne tajā labākajā sastāvā. Bet, tomēr bija pietiekami daudz spēļu, kurās a) bija šis pilnais sastāvs un b) varēja mierīgi uzvarēt.

Pirmā no šīm bija izbraukums uz Vāciju, kur es vispār nespēju saprast (īpaši pēc šo te vāciešu vizītes Rīgā), kā bija iespējams tiem ākstiem zaudēt. Otrkārt noteikti varēja uzvarēt arī abas spēles pret to pašu Benneton. Abās spēlēs tika iegūts pietiekams pārsvars un abās tika muļķīgā veidā zaudētas galotnes.

Par ASK Rīgas galotnēm šosezon vispār ir savdabīgs stāsts, pirmkārt atmiņā ir spēle Ventspilī, kur pilnīgi neticamā veidā tika izplēsts pagarinājums un pēc tam arī uzvara, bet pretī ir vesela gūzma spēļu, kurā tieši galotnēs ir zaudēts. Te iespējams vaina ir spēlētāju psiholoģiskajā sagatavotībā, vai arī pavisam vienkārši nogurums. Ja tas ir nogurums, tad nākas uzdot jautājumus par pirmssezonas sagatavošanās posmu. Skaidrs, ka galvenais treneris objektīvu iemeslu dēļ tajā nespēja piedalīties, bet ko tādā gadījumā darīja viņa palīgi?

Šķiet, vislabākā ASK spēle šajā turnīrā bija pati pirmā – pret Lukoil Academic. Kopš tās spēles ir spēlēts tikai sliktāk.

Šodien gan trijās no četrām ceturtdaļām, sevišķi jau trešajā, tika demonstrēta tā spēle, kura no ASK tiek sagaidīta, bet diemžēl spēles iznākumu tomēr nolemj tas, kā tiek izspēlēta ceturtā. Un pat uzvarētās spēlēs (piemēram, pret tiem pašiem Artland Dragons Rīgā) tā ir traģiska.

Vai vēl ir iespējams kaut ko mainīt? Varbūt. Vai vajag? Noteikti.

Lai nu kā, bet šādi spēlējot arī pārējie klubam izvirzītie sezonas mērķi var palikt nesasniegti. Pirmais jau ir izgāzies.

Ir labas un sliktas ziņas. Labās ir tās, ka ASK pirms otrdien paredzētās izšķirošās ULEB kausa spēles pret Trevizo Benneton laukumā ir atgriezies vismaz viens no slimnieiem – Ernests Kalve.

Sliktās gan ir tās, ka ar visiem viņa 100% no spēles divpunktniekos (pēc protokola, dzīvē, gan redzēju kā vismaz viens viņam neiekrita, ja nu vienīgi pie neveiksmīgiem +1 gājieniem metiena mēģinājumu statistikā neskaita), ASK kopaina bija diezgan pabāla. Protams, Lietuvos Rytas ir šobrīd viena no Eirolīgas top komandām, bet, līdzīgi kā Sabonis teica pēc otrdienas bezcerīgā Kauņas Žalgira zaudējuma Maskavas CSKA, var jau zaudēt arī ar tiem pašiem 20 punktiem savādāk.

Šis te jaunietis, gan ir tas, kurš personīgi iegūst visvairāk no ASK lazaretes

Dairis Bertāns ir pāris mēnešu laikā pārvērties no piecu minūšu spēlētāja uz 35 minūšu spēlētāju, lai arī pēc tam, kad no traumām atlabs Buškevics un Valters Bertāna laiks laukumā samazināsies, tas noteikti būs krietni augstāks nekā sezonas sākumā.

Cīņā zem groziem šoreiz bija pārāks Marionas Petravičius.

Viļņas kluba rindās gandrīz 10 minūtes nospēlēja arī no traumas atlabušais komandas kapteinis Roberts Štelmahers. Guva viņš divus punktus, tos pašus pēc tam, kad tiesneši izdomāja viņam uzdāvināt iespēju mest soda metienus.

Mazajā Lietuvos Rytas krepšinio arena zālē netrūkst atgādinājumu par kluba sasniegumiem.

Tāpat netiek aizmirstas arī kluba leģendas.

Aiz gara laika, precīzāk tādēļ, ka šodien īpaši nāk miegs, jo zināmu iemeslu dēļ šonakt neizgulējos uztaisīju vienu jauku gūgles kalendārīti:

Kas tad ir šajā kalendārā? Šis kalendārs (kurš BTW ir embedots arī bloga sānu joslā) satur informāciju par tuvākajām Latvijas galveno klubu spēlēm – šobrīd tie ir: (in no particular order) Barons/LMT, ASK Rīga, BK Ventspils un TTT Rīga. Ja vēlaties, lai tur tiktu iekļauts arī klubs X, tad lūdzu piesakieties komentāros. Visi laiki uzrādīti GMT+2 (tb pēc Rīgas laika) un informācija par spēlēm ir ņemta no klubu mājaslapām.

Šobrīd ir savadīta informācija par janvāri.

Disklaimeris: nekādi neatbildu par kalendārī esošās informācijas patiesumu, spēļu laiki un datumi var reālajā dzīvē mainīties un es varu šīs te izmaiņas nepamanīt, kā saka amerikāņu buržuji – USE AT YOUR OWN RISK!

Vakar beidzot atradu ieganstu, lai aizbrauktu apskatītu jauno Šauļu arēnu. Teikšu tā. Ir skaisti. Ja vienīgais vecās halles pluss bija tas, ka varēja uztaisīt neciešami skaļu troksni, tad jaunajā ir visas lietas, kurām jābūt modernā hallē.

Papildus tām visām skaistajām lietām, hallē ir arī fantastiska akustika. Informātors vienmēr ir skaidri dzirdams, fanu troksnis ir skaidri, nevis dunoši nomācoši, skaļš. Pie tam var lieliski dzirdēt visu, ko tev runā telefonā. Par šo pēdējo biju īpaši pārsteigts. Pacentieties kādreiz spēles laikā parunāt pa telefonu Arēnā Rīga. Tas nav iespējams, jo arēnā esošais nedzird neko no tā, kas viņam skan klausulē, savukārt Šauļos nezkādā veidā šī problēma ir atrisināta.

Tātad, visiem Barona faniem – 19.01. Šauļi. (ticiet man, tas nepavisam nav tālu)

Halle, BTW, ir šeit:

Apskatīt lielāku karti