Lasām uz ātru roku no lietuviešu valodas iztulkotajā latviešu vikipēdijas rakstā.

Njā, cerējām uz interesantu vasaru, bet skuju tev – nupat Ženēvā satikās FIBA Europe un ULEB vadītāji, un pēc neilgām diskusijām tika nolemts, ka 2007-2008 gada sezonā Eiropas klubu turnīri notiks pēc ULEB plāna, un FIBA nekādi nemēģinās tos traucēt.

Vispār jau pavisam loģisks solis no FIBAs puses – klubi savu attieksmi pret FIBU parādīja vasaras sākumā, kad visi, kam nebija slinkums metās pieteikties ULEB kausam. Turklāt uz FIBA vadītāju histēriskajiem paziņojumiem par lielajām naudām atbildēja ar vien ar ausu plātīšanu. Nekas cits neatlika, kā atzīt sakāvi.

Interesanti, vienīgi, uz cik ilgu laiku šis pamiers.

Lasot šo te esporta rakstu acīs iekrita viens teikums:

Tikmēr kļuvis skaidrs, ka NBA kluba Goldensteitas “Warriors”, kuru pārstāv Latvijas izlases centrs Andris Biedriņš, galvenais treneris Dons Nelsons šovasar nepalīdzēs lietuviešiem trenera asistenta lomā kā tas noticis pēdējos gados.

Khem, vai tad tiešām cilvēks, kas tur raksta par basketbolu kaut cik orientējas tajā ko viņš saka? GSW treneris Dons Nelsons Sr. nekad nav bijis Lietuvas izlases trenera asistents. NAV! Lietuvas izlases trenera asistents ir bijis Dons (Donijs) Nelsons Jr., kurš šogad atteicās palīdzēt sakarā ar to, ka viņam kā Dallas Mavericks izpilddirektoram nav laika ņemties ar lietuviešiem.

Nākamās sezonas ULEB kausa atklāšanas spēle notiks Rīgā, kur ASK Rīga tiksies ar Sofijas “Lukoil Academic”.

Šāds gods ASK klubam ir piešķirts sakarā ar tā atgriešanos Eiropas kausos. Nākamgad apritēs 50 gadi, kopš ASK Rīga kļuva par pirmo eirokausu uzvarētāju.

Žetons ULEBam, un tas tikai apstiprina manus iepriekšējos tekstus par to, ka klubi ar vēsturi ir, no mārketinga viedokļa, ULEBam izdevīgi.

Ja jau iekš kodari.lv panesās spams par emo, tad šeit ir pāris video ar emo, kur cenšas spēlēt basketbolu:

Kā ziņo oficiālā mājaslapa, tad nākamsezon mūs gaida nebijuša izmēra ULEB kauss. Sacensībās piedalīsies vismaz 48 komandas no 24 valstīm. Starp tām divas komandas no Latvijas – ASK Rīga un visticamāk BK Ventspils. Visticamāk tādēļ, ka tas ir klubs kurš sevi ULEB kausā ir parādījis no labās puses, vienīgā problēma šobrīd ir neskaidrības par finansējumu, jo Lielais Sponsors šobrīd atrodas cietumnieka kārtā. Šajā jautājumā skaidrība gan tiekot solīta jau šonedēļ.

Kas gan patiesībā ir pats svarīgākais šajā notikumu pavērsienā? Lūk kas – ULEBam ar FIBU ir vienošanās par to cik komandas drīkst kopā piedalīties tā rīkotajos turnīros, šobrīd šis limits bija 48 komandas – 24 Eirolīgā un tik pat ULEB kausā. ULEBs nav saņēmis no FIBAs nekādu atļauju palielināt šo ciparu, kā rezultātā mēs esam atgriezušies dažus gadus nelielā pagātnē, kad Eiropas klubu basketbolā valdīja karš starp šīm divām organizācijām.

Redzēsim kādus soļus spers FIBA Europe, jo ULEB kauss tika paplašināts pamatā viena iemesla dēļ – klubi nepavisam nebija apmierināti ar FIBA Europe rīkoto turnīru organizatorisko līmeni. Kad parādījās pirmā informācija par ULEB kausa paplašināšanu, FIBA Europe vadītājs esot saniknojies ne pa jokam un, it kā, izteicis piedāvājumus top eiropas klubiem –  sak, nāciet pie mums, mēs jums dosim visas TV translāciju naudas plus vēl piemetīsim pusmilionu Eiro.

Jebkurā gadījumā šis bardaks solās būt interesants un izskatās, ka man arī šajā klusajā starpsezonas periodā atradīsies ko uzrakstīt :)

Turpinājums vakar aizsāktajam stāstam par Barselonas advokātiem. Turpinājums pavisam loģisks un pamatots, proti, Eirolīgas vadība uzskata, ka Barselonas sūdzība ir nepamatota un, ja viņi grib spēlēt šajā līgā, tad lai izcīna vietu laukumā.

Žetons ULEBam par mugurkaulu. Tas tev nav BBLs, kurš balstoties uz lietuviešu iegribām maina nolikumu.

Atcerieties stāstu par krievu veidoto basketbola liellīgu? Jā, jā to pašu, kurā nestartēšot lietuvieši. To, kuras veiksmīgai norisei krievi esot gatavi tērēt miljonu miljonus un par kuru krievu plašsaziņas līdzekļi stāsta, kā jau par startēt gatavu projektu. Tiesa šķiet mazliet smieklīgi, ka konkrētu klubu nosaukumi neparādās.

Pie tam, kā stāsta Ēriks Strauss, tad, tā pa īstam, vismaz Latvijas klubiem neviens nav jautājis vai tie maz grib tur piedalīties. Spēlēt, gan, par laimi, mūsu klubi tur nemaz neraujas – tāpat jau pietiek spēļu ULEBā, BBLā un galu galā arī LBLā.

Vislabāk mani uzjautrināja šis Ērika domugrauds:

Starp citu, jaunās līgas prezidents būšot Krievijas aizsardzības ministrs Ivanovs, un būtu ļoti interesanti pavērot, kā spēs sadzīvot ar NATO naudu finansētā Rīgas ASK ar Krievijas militāristu naudu.

Kā ziņo lietuviešu sporta portāls sportalas.com, Barselonas Winterthur vadība ir izdomājusi atmest sportiskos principus, un ar advokātu palīdzību izcīnīt sev vietu nākamajā Eirolīgas turnīrā.

Mazliet priekšvēstures. Spāņiem (pēc idejas) pienākas 4 vietas Eirolīgā. Taču gadījumā, ja ULEB kausa uzvarētājs Madrides Real paliktu ārpus šī četrinieka, tad nākamgad tur spēlētu piecas komandas. Bez Reala vietas sev Eirolīgā ir nodrošinājušas vēl divas spāņu komandas – Tau Ceramica, un Unicaja. Šobrīd par vietu vēl cīnās divas komandas – Barselona un Badalonas Jouventut. Pusfinālos tās spēlē pret attiecīgi Tau Ceramica un Madrides Real. Gadījumā, ja abas šīs komandas (Barselona un Badalona) pusfinālus zaudē, tad vieta tiek piešķirta Badalonai, jo viņa regulārajā čempionātā izcīnīja augstāku vietu par Barselonu. Līdz ar Barselonas izredzes nākamgad piedalīties šajā turnīrā ir vismazākās.

Tad nu šie nabadziņi ir ķērušies pie pēdējā salmiņa, proti, viņi cenšas Eirolīgas vadībai ieskaidrot, ka ULEB kausa ieguvējs nedrīkst atņemt vietu citam tās valsts klubam.

Kāpēc es te par šo visu rakstu? Tādēļ, ka, ja Real vai Tau Ceramica iekļūst finālā, tad nākamgad Eirolīgā piedalās ULEB kausa otrās vietas ieguvējs – Lietuvas Rytas ar mūsu pašu Robi priekšgalā.

Pirmo ULEB Kausu uzvarēja Pamesa bet tā kā ACB viņi ieņēma 2. vietu, Eirolīgā spēlēja Krka, kaut arī ULEB kausā bija otrie. Otro sezonu uzvarēja Hapoel. Taču viņiem atsakoties no vietas Eirolīgā spēlēja Real kā ULEB kausa finālists, kaut arī ACB līgā ieņēma pavisam nekādu vietu. Tajā gadā spāņiem bija 5 vietas.

Ja ULEBs būs kaut cik konsekvents savos lēmumos, tad Barselonai nāksies vien tikt finālā un (iespējams) to uzvarēt.

Sen jau gribēju uzrakstīt šo to par to, kā uztver basketbolu Lietuvā. Tagad, kad beidzot ir pienākusi offsezona, saņēmos to uzrakstīt (pie viena šis ir Windows Live Writer tests).

Šī būs vairāku rakstu sērija, jo vienā rakstā to visu ieliekot tas iznāktu pārāk garš, turklāt, vajag taču offsezonā ar kaut ko aizpildīt šo lapu :)

Runā, ka lietuviešiem basketbols esot tik pat svarīgs, ja ne svarīgāks kā katoļu baznīca. Halles esot mūžam piepildītas un visi to vien dara, kā tikai spēlē basketbolu. Tā nu gluži nav, bet nav arī dūmu bez uguns.

Patiesībā dadziem basketbols pirmajā vietā nokļūst tikai reizi gadā, gluži tāpat, kā Latvijā hokejs, tiesa ja mums par vietējo hokeja čempionātu interesējas tikai entuziasts, tad tur arī vidusmēra cilvēks zina nosaukt pirmās trīs vietas, un atbildēt uz vissvarīgāko lietuvietim jautājumu – “kas viņam patīk labāk Žalgiris vai Rytas?”

Tāpat katram lietuvietim ir viedoklis par to vai Sireika ir vai nav idiots, kā arī kāpēc izlasei ir/nav vajadzīgs kāds no spēlētājiem.

Dzīve Lietuvā mēdz apstāties divos gadījumos – kad nozīmīgā turnīrā spēlē izlase, kā arī tad, ja savā starpā sitas Rytas ar Žalgiri, pārējais ir attiecīgo klubu fanu ziņā.

Tātad par faniem. Centīšos raksturot klubu fanus pēc saviem visnotaļ subjektīvajiem novērojumiem.

Žalgiris. Šie ir noteikti visplašāk pazīstamie lietuvas klubu fani, ņemot vērā kluba sasniegumus un vēsturi, tie ir arī visdaudzskaitlīgākie. Viņu kaujas sauciens “Visi Kauno Žalgirio fanai!” ir spēcīgs un labskanīgs. Starp viņiem ir ne tikai Kauņas iedzīvotāji, bet arī liela daļa citu pilsētu tai skaitā Viļņas iedzīvotāju. Acu galā neieredz Rytas, un tā fanus.

Lietuvos Rytas. Ar šiem man ir iznākusi vislielākā saskarsme. Tā jau nu sanāk, ka lielākā daļa man pazīstamo lietuviešu basketbola fanu ir tieši šajā nometnē. Rytas fanu ir mazāk nekā Žalgira fanu un tradīcijas viņiem, iespējams, vēl nav tik izkoptas kā Žalgiriešiem, bet tomēr tās ir pārākas par jebkura Latviešu fankluba (tai skaitā hokeja, ibo, šie tik prot taurītē pūst un piedzerties) pārstāvjiem. Pazīstami ar sarkano dūmusveču iedabūšanu jebkurā hallē. Dzied pašu izdomātas (vai no ārzemēm adaptētas) klubu slavinošas dziesmas, pēc spēlēm sagaida basketbolistu iznākšanu no halles. Mūžīgi uzdod jautājumu par to “kur ir Stepas” (uz ko es pēdējā tikšanās reizē atbildēju parādot savu ASK krekliņu). Acu galā neieredz Žalgira fanus, jo sevišķi tos, kuri dzīvo Viļņā, uzskata, ka Kauņa nav pilsēta.

Šauļi. Nav tik naudīgi kā abu iepriekšējo komandu līdzjutēji – izbraukumos brauc visnotaļ maza saujiņa. Dzer Žalgira alu (droši vien tādēļ, ka nav savējā). Ir apgādājušies ar šaubīga izskata bungām un brūnu divlitrīgo plastmasas alus pudeli vālītes vietā. Ir spējīgi jebkuram pretiniekam spēli vecajā, mazajā Šauļu hallītē padarīt par dzīvu elli.