Lietuviešu basketbola portāls krepsinis.net ir publicējis interviju ar Robertu Štelmaheru. Šeit tiek piedāvāts tās tulkojums tiem, kas ar lietuviešu valodu nav uz tu.

Vismaz apmēram tā raksta nezināms autors esportā. Viņā kusā neapmierinātība, ka teju ikpārdienas tiek pieminēts Andra Biedriņa sniegums pasaules spēcīgākajā(?) basketbola līgā, savukārt sieviešu basketbolam, it īpaši Maskavas Dinamo komandai, kuru trennē Ainārs Zvirgzdiņš un kurā pamatlomu spēlē Latvijas izlases spēlētāja Anete Jēkabsone-Žogota, redz netiekot pievērsta vispār nekāda uzmanība.

Var jau saprast anonīmo autoru; protams, ka savā nozarē Anete ir sasniegusi krietni vairāk par Andri, tomēr gribētos viņam atgādināt, ka lai cik ļoti raksta autors to arī nevēlētos, sieviešu sports, diemžēl, popularitātes ziņā pamatīgi atpaliek no vīriešu sporta (izņēmumi varētu būt daiļslidošana un varbūt teniss). Un atvainojiet, piedodiet, bet mēdiji tomēr ziņo par to, kas cilvēkiem interesē. Galu galā viņi taču arī grib pelnīt, un ja mēdijs informēs par to, kas cilvēkiem neinteresē, tad tas ir lemts finansiālai neveiksmei.

Tāpat gribētos ar autoru pastrīdēties, par Biedriņa panākumiem, – viņš uzskata, ka Andris, kā jau jaunietis, kas vēl nav spēlējis izlasē, neko nav sasniedzis, taču te es gribētu oponēt. Paskatīsimies, kas tad vēl spēlē Andra komandā. Tur mēs ieraudzīsim kādu ļoti daudz sasniegušu lietuviešu basketbola spēlētāju, kurš savulaik tika atzīts par Eiropas basketbola čempionāta vērtīgāko spēlētāju, un palīdzēja Lietuvas izlasei izcīnīt zelta medaļas šajā turnīra. Jasikevičius, komandā, kurā Andris regulāri dodas laukumā sākumsastāvā un ir viens no vērtīgākajiem tās spēlētājiem, deldē soliņu. Te es stipri šaubos, ka viņš tiešām būtu tik ļoti aizmirsis spēlēt basketbolu, ka pat Andris šamo apsteidz, drīzāk otrādi – Andris savos 20 gados ir pārspējis lietderības ziņā savu 10 gadus vecāko titulēto kolēģi, tas jau vien ir sasniegums, kura dēļ par Andri ir vērts rakstīt.

Tā vismaz šķet ir izlēmušas Barons/LMT un ASK Rīga komandas. Protams, par laimi (vai par nelaimi, ja esat Barona līdzjutējs), atkal uzvarēja ASK. Ko gan varētu teikt par šo spēli? Pirmkārt acīs iekrita ASK nevarība aizsardzībā pirmajā ceturtdaļā. Ielaist 28 punktus 10 minūtēs ir nepiedodami. Par laimi, (vai atkal nelaimi) šī problēma tika sakārtota tālākajā spēles gaitā. Otrkārt patika, tas, ka ASK beidzot ir sākuši spēlēt ar uzsvaru uz groza apakšu, šis tomēr ir krietni drošāks punktu gūšanas veids par trīspunktnieku mētāšanu, jo trīspunktnieki mēdz krist, taču mēdz arī nekrist. Patika arī tas, ka soda metienos beidzot bija puslīdz pieklājīgs procents, tiesa Millage maita svarīgā mirklī pamanījās abus aizmest garām, taču šo neveiksmi atspēko viņa neticamā spēja spēles pamatlaika pēdējās sekundēs iemest (vai šīs spēles gadījumā iespraust) ļooooooti vajadzīgu metienu. Valters diemžēl pilnīgi noteikti nav atguvis formu, tāpat, kā Millage, kurš gan ir pamanījies nomainīt frizūru. Ja grib pacīnīties sestdien ar Lietuvos Rytas, tad šiem spēlētājiem noteikti būtu jāuzlabo savs sniegums.

Par jaunpienācējiem.

ASK rindās šodien debitēja Torraye Braggs. Citējot Būtautu – “Tieši tas, kas mums bija vajadzīgs”. Šis spēlētājs ir viens natural born power forward, pie tam maita pamanās arī iedot piespēles, ne tika iemest no groza apakšas. Žēl vienīgi, ka ātri savāca trīs piezīmes.

Baroniem šodien bija divi jauni spēlētāji (ok, zinu, ka Rowlands jau paspēja nospēlēt pret V-pili, bet par to spēli man toč negribējās maksāt piecīti) – serbs Čeraničs, un amerikānis Rowlands. Čeraničs (nosacīti) labi sevi parādīja pirmajā puslaikā – vācot bumbas uzbrukumā, un metot sodus. No spēles, gan viņam iemest neļāva, un arī spēles svarīgākajos brīžos viņš sēdēja malā ar piecām piezīmēm. Rowlands, savukārt, it kā pārlieku neizcēlās, taču tajā pat laikā pamanījās iemest tad, kad vajadzēja, tiesa piespēles gan viņš varēja dalīt biežāk.

Sestdien Madridē esot notikusi FIBA sanāksme, kurā cita starpā tika noskaidrots, ka Latvija ir starp četrām kandidātvalstīm uz 2010 gada Pasaules čempionāta basketbolā sievietēm sarīkošanu. Citas kandidātvalstis esot Austrālija, Čehija, kā arī Francija. Galīgo lēmumu pieņemšot šī gada decembrī.

Nu viena arēna mums ir, bet šādam pasākumam visticamāk būs nepieciešama vēl viena (diez vai Daugavas sporta nams būs pietiekami labs, kaut gan, ja ļoooti grib, var jau kaut kādas spēles notikt arī Ventspilī, bet tad tur ar vajadzēs mazliet modernizēt to halli). Sieviešu basketbols mums gan ir pietiekami labā līmenī, so why not.

Lai arī spriedums Žalgira lietā tika solīts ne ātrāk par trešdienu – ceturtdienu, tomēr jau šodien no rīta SEB BBL izplatīja paziņojumu presei ar savu lēmumu sestdien notikušā incidenta sakarā.

Ko tad nosprieda BBL vīri? Pirmkārt Žalgirim tiek ieskaitīts tehniskais zaudējums (0:20), līdz ar to tas neiegūst nevienu punktu turnīrā (parasti par zaudējumu dodot vienu). Otrkārt – klubam ir jāsamaksā 10K eiro soda nauda. Treškārt – nākamā mājas spēle (tb rītdien pret šauļiem) ir jāaizvada bez skatītājiem, ja gadījumā šī spēle netiktu aizvadīta bez skatītājiem, tad Žalgirim arī tajā pienāktos tehniskais zaudējums. Tāpat BBL vadība ir izdomājusi pārskatīt noteikumus par alus tirdzniecību arēnās spēļu laikā.

Tikmēr Žalgira fani, kuri notikušajā vaino pilnīgi visus izņemot sevi pašu (lai gan ir lasīta versija, ka redz 20% vainas esot Rytas faniem, 20% – Žalgira faniem un 60% tiesnešiem), ir izdomājuši veikt akciju, kurā tie atver kontu bankā un “sametās”, lai nosegtu šo te Žalgirim piespriesto soda naudu.

Bonusā – štelmahers vs Bērds

Kas gan baltijas basketbolā var būt intriģējošāks par Žalgira spēlēm pret Lietuvos Rytas (ticiet man mīlīši – ASK – V-pils vai ASK – Barons, pagaidām pat tuvumā nestāv). Galu galā pēc šīs spēles savstarpējo spēļu rezultāts šajā līderu duelī atkal ir neizšķirts – 2-2. Turklāt šajā spēlē spēle beidzās 38. minūtē…

Kādēļ gan tā? Pats diemžēl neredzēju, jo, BBL mājas lapa savām vajadzībām spēles translāciju pasūta acīmredzot pēc pulksteņlaika un precīzi pusminūti pirms visa interesantā (t.i. ap 20:30), translācija tika izbeigta ar kaut kādu nesaturīgu paziņojumu lietuviešu valodā, bet lietuviešu portāli runā, ka Žalgira skatītāji esot kļuvuši tik tālu neapmierināti ar tiesneša lēmumu piešķirt Marko Popovičam tehnisko piezīmi (kas viņam arī sanāca piektā), ka īsi pēc izpildītajiem soda metieniem, vai jau to laikā, laukumā esot sākuši lidot dažnedažādi priekšmeti. Interesanti, vai starp viņiem bija arī kāds sporta apavs :).

Lai nu kā, bet visticamāk šāda te līdzjutēju rīcība Žalgira kluba vadībai kaut ko maksās, vismaz pie baltajiem cilvēkiem tā parasti notiek. Viens no soda mēriem, ko šādos gadījumos bieži vien pielieto, ir n mājas spēļu aizvadīšana tukšās tribīnēs, tas iespējams varētu palīdzēt Ventspilniekiem, kuriem vēl ir jāaizvada spēle ar Žalgiri izbraukumā.

ASK Rīga, tāda kādu mēs pazinām sezonas sākumā ir atgriezusies. Šodienas spēle pret Baronu, bija tieši tāda, kāda tā izskatītos, ja tiktu spēlēts pagājušā gada novembrī. Nē, sagrāves protams nebija, bet ASK lielāko spēles daļu atradās pietiekami drošā vadībā, ja nebūtu neizteiksmīgās trešās ceturtdaļas, tad varētu teikt ideāla spēle. Līderis, gan šoreiz bija parasti neizteiksmīgais Bramlets (kurš gan joprojām nevar iemest soda metienus) – viņam šodien 22 punkti un 21(!) atlēkusī bumba. Nu ok, var jau skatīties uz statistikas rādītājiem, un teikt, ka Baronam nekrita (2pt 34.6%), bet nekrita viņiem lielākoties tādēļ, ka beidzot sakarīgā līmenī nospēlēja ASK aizsardzība. Redzēs, gan kā izskatīsies komanda, kad tajā atgriezīsies Valters un tai pievienosies jaunais amerikānis, bet pagaidām izskatās, ka krīze ir izslimota un komanda ir atkal gatava mesties vienlīdzīgā cīņā ar baltijas spēcīgākajiem klubiem.

Tagad gaidīsim 10 martu, kad Rīgā viesosies Viļņas Lietuvos Rytas, kuri, ja atceraties, iepriekšējo reizi, kad tie spēlēja Rīgā pret ASK, mājās pārveda sāpīgu zaudējumu. Cerēsim, ka tā viņiem kļūs par tradīciju, jo beidzot šādām cerībām ir radies pamats.

Nabaga lietuvieši, viņi tā mīl basketbolu, viņiem tik tuvs ir Eiropas basketbola čempionāts, un še tev. Kā “izrādās”, FIBA pieprasa, lai arēna, kurā notiktu fināls būtu ar vismaz 12’000 vietām, bet šiem lielākajā arēnā (Viļņas Siemens arēnā) esot vien 11’000 (reāli pat esot mazāk). Nāksies nabadziņiem būvēt jaunu arēnu vai arī pazaudēt čempionāta rīkošanas tiesības.

Mēs jau, protams, varam piedāvāt finālu uzrīkot Arēnā Rīga :)

Šķiet ASK Rīga kluba vadība beidzot ir sapratusi, komandai IR vajadzīgs LABS PF. Andriukaitis, tomēr rāda diezgan nestabilu sniegumu, savukārt Vecvagars, nu ēm, nav PF. Pēdējā laikā Bramlets par tādu piestrādā, bet viņam absolūti NAV metiena.

Ko nozīmē labs PF varēja redzēt vakardienas spēlē pret Žalgiri Mačiuļa izpildījumā – agresīvi caurgājieni + labs metiens. Ja viņam vēl vakar būtu kritis, tad nekāda pagarinājuma nebūtu.

Ar ko tad ASK ir pastiprinājies? Lūk, ar ko – amerikāni Torraye Braggs, kurš esot pat ir pamanījies spēlēt NBA (pēc nba.com datiem viņš ir nospēlējis veselas 178 minūtes, kuru laikā ir guvis 46 punktus un izcīnījis 51 atlecošo bumbu). Eiropā gan viņam ir veicies krietni labāk un viņš esot diezgan veiksmīgi spēlējis tādos klubos kā “Gran Canaria” (ESP), “PAOK” un “Aris” (GRE), “Haopel”. Jācer vienīgi, ka viņam nav “sliktā” sezona, un, ka viņš ir formā, citādi būsim ieberzušies.

Lai arī Žalgira megastrīku pret Latvijas klubiem pārtraukt atkal neizdevās, šodien Arēnā Rīga parādītais ASK komandas sniegums ir krietni uzlabojies. Kad gan pēdējo reizi, ja neskaita LBL spēles pret “vājajiem pretiniekiem”, ASK ir bijuši spējīgi iemest varāk nekā 40 punktus puslaikā? Labi, tiesneši pirmajā puslaikā krietni piepalīdzēja ASK, tiesa var jau teikt, ka Kauņā Žalgirim tās spēles soģi palīdzēja ne mazāk, bet tomēr kaut kāds progress ir.

Žalgiris šodien noteikti nespēlēja slikti, un ja tā pavisam godīgi, viņi arī bija pelnījuši uzvarēt. Uzbrukuma kombinācijas Žalgira izpildījumā bija vienkārši lieliskas, un lielākajai daļai no tām Rīdzinieki neko nevarēja padarīt, vienīgi Žalgira sākotnējās neprecizitātes dēļ ASK vispār parādījās kaut kādas cerības šo spēli uzvarēt.

Toties ASK spēlētājiem beidzot ir sācis KRIST. Labi, Bramlets joprojām nav spējīgs iemest vairāk par vienu soda metienu, un, jā, joprojām nekrīt daudzi metieni no groza apakšas, taču vismaz šajā spēlē beidzot krita trīspunktnieki. Gan Babrauskam, gan Buškevicam, gan Millage`am. Pēdējam gan nekrita soda metieni spēles izšķirošajos momentos, bet tas ir kaut kas, pie kā sen jau laiks ir pierast.

Lai nu kā bet to, vai šī bija tikai saņemšanās uz vienu spēli, vai arī atdzimšanas sākums rādīs ceturtdien Olimpiskajā sporta centrā paredzētā spēle pret Baronu. Pilnīgi vai būs jāsaņemās aiziet.