Neveicas šosezon Ventspilij. Neveicas un viss. Šodien (nu jau vakar) biju aizbraucis līdz Ventspilij paskatīties kā viņiem veiksies ar Rīgas ASK.

Spēles sākums no ASK puses bija vienkārši nožēljoams. Ja aizsardzība bija vēl puslīdz sakarīga, tad man trūkst epitetu, lai adekvāti aprakstītu pirmajā ceturtdaļā gūtos sešus(!) punktus. Okorna (kuram izrādās ir tieši tāds pats puslaika netikums, kā Būtautam – smēķēšana) puiši praktiski visu spēli atradās vadībā, un lai arī otrajā puslaikā vienu brīdi ļāva ASK pievilkt līdz -2, tūlīt sekoja izrāviens, kurš nostādīja ASK pavisam neapskaužamā situācijā – 4 minūtes un -11.

Šķiet, šajā brīdī Ventspilnieki izdomāja, ka ir uzvarējuši. Un tieši tādēļ, laikam arī zaudēja. ASK izdevās viss un noslēdzoties ceturtajai ceturtdaļai rezultāts bija neizšķirts – 72:72. Pagarinājumā arī lielāko daļu laika vadībā atradās Ventpils, bet ar to nepietika. Aptuveni 30 sekundes pirms beigām pie neizšķirta rezultāta tikai vienu no diviem soda metieniem iemet Helmanis. Bumba ASK. Tiek izveidots pēdējais haotiskais uzbrukums, kura rezultāts bija veiksmīgs Grafa iebakstījiens.

Par ASK. Valters – nedrīkst komandas līderis mest ar tik kriminālu metienu precizitāti – 3pt – 2/7, 2pt – 1/6. Pozitīvais moments – izskatās drīz redzēsim laukumā Kalvi.

Ventspils. Nesaprotu ko tur dara Vairos. Man ir aizdomas, ka viņš pats arī ne. Helmanis, vismaz šājā spēlē, ir atdzīvojies. Gabrāns ir nelaimes putns – škiet Gusta līmenis nav tālu.

Sofijas Akademik nerevanšējās. Vismaz ne šoreiz. Šodien tāpat kā pirms 50 gadiem uzvarēja Rīgas ASK.

Salīdzinot šo spēli ar aizvakar redzēto, nākas secināt šobrīd ir nevis viens, bet divi Rīgas ASK. Viens ir pavisam nevarīgs un nesaprotams, otrs – pavisam savādāks – tāds, kurš spēlē lielisku komandas spēli aizsardzībā un plosa pretiniekus ar ātriem uzbrukumiem.

Aizvakar laukumā bija tas pirmais. Šodien – otrais. Jācer, ka nākamreiz pret Žalgiri spēlēs tas otrais, un pieliks puntu Žalgira uzvaru sērijai.

Vienīgi atkal gribās iemest mazu akmentiņu Butautam. Jā, par to pašu Bertāna nelaišanu laukumā. Varēja jau pie tiem plus padsmit tomēr iedot puikam apostīt gaisu, citādi jau sēžot uz soliņa to pieredzi ir grūti dabūt.

Nedēļas nogalē abi Rīgas lielklubi (ASK un Barons) cīnījās pret abiem lietuviešu lielklubiem (Žalgiri un Rytas).

Sestdien devos iemēģināt savu akreditācijas kartiņu un otro reizi mūžā pabiju leģendārajā (noplukušajā un visādi citādi smieklīgajā) Darius un Girēna vārdā nosauktajā Kauņas sporta hallē. ASK izpildījumā spēle bija drausmīga. Nepriecēja nekas. Tāpat nesapratu īsti kāpēc Bertāns netika ielaists laukumā jau ātrāk. Nav brīnums, ka pēc šīs spēles nebija pat preses konferences.

Svētdien savukārt iekārtojos pie televizora un tur redzētais mani patīkami pārsteidza. Barons izskatījās ļoti sakarīgi lielāko spēles daļu. OK beigās, kad Bērziņš muļķīgā veidā savāca sev 4. un 5. piezīmi un cerības uz labvēlīgu spēles iznākumu aizveda sev uz soliņu, arī vairs nebija nekā interesanta, bet spēles kvalitāte bija nesalīdzināma ar ASK rādīto.

Žēl protams, ka joprojām lietuviešus neuzvaram. Slikti, ka čempions pat ūdeni nespēj pasniegt. Respect Baronam, un ja viņi šādā garā turpinās, tad ASK būs ļoti grūti aizstāvēt savu titulu.

Gribas cerēt, ka šodien ULEB kausa atklāšanas spēlē aina uz laukuma būs krietni patīkamāka.

Alise toties klusē :)

Enīvei par ko šis – šodien iekš esporta parādījās dižā vēsts – VEF Rīga spēlētājs Andris Edgars Jeromanovs ir sarakstījis blogu (uh – veselu blogu). Es gan teiktu, ka drīzāk beidzot iekš VEF Rīgas lapas bloga sadaļas ir parādījies otrais ieraksts, bet tas tā. Vismaz šo te lapu var lasīt ar RSS (par ko začets).

Krietni interesantāks pasākums varētu būt Andra Biedriņa “blogs”. Te gan jāškrobējas par fīda trūkumu, bet nu vismaz Andris sola šosezon dalīties ar “insider information” par dzīvi Warrioros.

Nez gan ko var sagaidīt no “blogotājiem”, ja bloga rakstīšana ir vairāk attiecīgā kluba mārketinga gājiens nekā paša spēlētāja vēlme stāstīt par to, kas notiek, bet nu, lai jauniešiem veicas.

P.S. Ja nu kāds ir palaidis garām – Ventspilnieku fanu klubs “A Sektors” arī blogo.

Žalgiris turpina savu NBA tūri, un otrajā spēlē pamatīgi pabiedēja kanādiešus, tikai pašās spēles beigās piekāpjoties ar 99-105.

P.S. Neptūnas! (par dzimtās pilsētas komandu ir jāpriecājas)

Reiz vienā preses konferencē Dirks Novickis nosita kukaini. Izskatījās tas tā:

Šis stāsts pamudināja radošus cilvēkus izveidot attiecīgu flash spēļuku, kurā vadot Dirka roku var dauzīt kukaiņus.
Ir jautri – vismaz vienai izspēlēšanas reizei noteikti :)

Šāds tāds video par no rīta minēto spēli, kuru safilmējuši lietuvieši no lrytas.lt. Klāstīts viss tiek, protams, skaidrā lietuviešu valodā.

Kauņas Žalgiris nupat beidza savu pirmo vēsturē spēli ar NBA klubu. NBA Live tūres ietvaros pretiniekos viņiem bija Latvijā labi pazīstamais Goldensteitas Warriors, kurā spēlē ņekijs mūsu puisis vārdā Andris Biedriņš. Andris gan laukumā neizgāja, bet Warriors šā vai tā izrādījās pārāk ciets rieksts lietuviešu “superklubam”.

Īstenībā jau tas būs liels pārsteigums, ja Žalgirim izdosies kaut vienu no savām trim pārbaudes spēlēm uzvarēt. Bet, te nu jāsaka, ka tas šajā reizē nav galvenais. Īstenībā – galvenais jau ir sasniegts – ne jau kuru katru uzaicina spēlēt NBA pirmssezonas pārbaudes spēlēs. Tas, ka Žalgirim ir ticis izrādīts šāds gods, vien jau nozīmē, ka klubu Amerikā pazīst un respektē.

Nocitēšu vienu savu lietuviešu paziņu:

Pirms Eirolīgas starta nav nekāda labuma no tādas palidināšanās, bet komandas mārketingam labums ir neatsverams, var teikt tiek audzināts kluba tēls, un pēc tam, kad komanda ir visiem basketbola pasaulē kaut vai dzirdēta, ir iespējams iegūt arī labākus leģionārus, un tad šiem vairs nebūs tik ļoti bail doties uz nezināmu valsti.

Šī pabraukāšanās gan noteikti neatmaksāsies tūlīt, pat vēl vairak – pavisam noteikti, ka Eirolīgas pirmajā spēlē, tīri uz noguruma un aklimatizācijas rēķina ir gaidāms zaudējums (Žalgiris atgriežas eiropā 21. oktobrī, bet 24. oktobrī pirmā Eirolīgas spēle, izbraukumā pret Boloņas Virtus), bet pilnīgi noteikti pēc pāris gadiem iespējams šī komanda būs krietni spēcīgāka un atkal būs gatava iekarot Eiropas basketbola troni.

Protams, Kauņas Žalgira sakarā ir maza piebilde – ja vien būs kur aizvadīt mājas spēles. Izrādās, ka jau šogad dēļ tā, ka Kauņas sporta halle neatbilst EL prasībām pēc pirmās mājas spēles Žalgirim tikšot uzlikts sods, un pavisam iespējams, ka Žalgiris savas Eirolīgas spēles aizvadīs Šauļos, jo Kauņas pašvaldība atsakās veikt nepieciešamās investīcijas vecajā sporta hallē Eirolīgas prasību izpildīšanai. Ar jaunās arēnas celtniecību, gan arī kaut kā nesokās.

Pēdējo sekunžu metienus esam redzējuši. Sižets jau parasti vienkārš – kāds no spēlētājiem izmet nereālu trīpunktnieku (arī no savas laukuma puses), taču šoreiz apskatīsim mazliet savādākus, un es pat teiktu sarežģītākus metienus, proti, no vairoga otras puses.

Pirmais video ir no pavisam svaigas ACB līgas spēles, kurā Mursijas “Polaris World” spēlētājs Džimijs Hanters apbēdina “Bilbao” komandu:

Otrais savukārt ir no divu gadu pagātnes – arī no spāņu ACB līgas, kurā Manrezas aizsargs Alberts Olivers pārsteidz Sevilljas “Caja San Fernardo” vienības basketbolistus:

BTW, šitos video ieraudzīju šeit

Sieviešu eirobaskets ir beidzies. Pie tam – krienti labāk nekā varēja sākotnēji cerēt, tiesa, sliktāk nekā beigās gribējās – apetitīte, galu galā, rodas ēdot.

Kur tad te ir māņticība? Jums varbūt likās, ka es šo pasākumu ignorēju? Nekā nebija – kopš pagāšsvētdienas vairāk vai mazāk laicīgi tika ieņemta sēdvieta Lāčplēša ielas Stellā, kur kopā ar Mārci, Ediju un Baibu vērojām mūsu meiteņu sekmes. Šie trīs, starp citu, nebija bijuši attiecīgajā iestādē uz Latvijas – Čehijas spēli, rezultātā līdz pat pusfinālam mēs sākām ticēt, ka mūsu klātbūtne tur ir nepieciešama.

Es savukārt jau pašā sākumā izdomāju, ka labāk neko nerakstīšu – citādi sanāks kā parasti – kādu paslavē un uzreiz viss aiziet podā.

Tagad varu pateikt tikai vienu lielu PALDIES meitenēm! PALDIES, ka cīnījāties līdz galam, PALDIES par visām šīm emocijām.

Varu tāpat atzīties – pirmo reizi, kad ieraudzīju šo te sieviešu basketbolu – nekā nevarēju pierast pie metieniem – tie likās dīvaini. Papētīju un sapratu kāpēc – vīriešu basketbolā veči vispirms paceļ rokas augšā un tad izpilda metienu, savukārt meitenēm metiens sākas no krūtīm. Nedēļas laikā pieradu un pārstāju to ievērot. Un īstenībā rekomendēju cilvēkiem kādreiz paskatīties sieviešu basketbolu – ir savādāk, bet tas nebūt nenozīmē sliktāk – vismaz emociju noteikti ir vairāk.