Nedaudz pārsteidza šodien Lietuvas basketbola portālos parādījusies informācija. Izrādās, ka naudas taupīšanas nolūkos Lietuviešu TV3 nav uzskatījis par nepieciešamu uz Palmu aizsūtīt kaut vienu savu cilvēku. Kā vecos laikos, leišu komentētājs sēž studijā Viļņā un skatās spēli televizorā. Spēlētāju intervijām izmanto basketbola portālu sagatavotos amatieru videomateriālus. Es kaut kā nespēju iedomāties, ka Latvijā kāda televīzija varētu ņemt cien. Petrini safilmētos materiālus.
Ēēēēm, WTF? Kā vispār tāda basketbola valsts kā Lietuva to var atļauties. Pat čehi, kuriem basketbols ir pie kājas ir atsūtījuši veselus divus komentētājus. Vācieši, kuri neko citu, kā futbolu vispār nepazīst ir atsūtījuši veselu armiju. Šeit ir pārstāvji no visām lielākajām vācu televīzijām. Tak pat Latviešu TV3 nav paskopojies un kādu aizsūtījis.
Pats interesantākais ir tas, ka pārējās lietuviešu televīzijas jau nav labākas. Ok – nav viņiem pārraides tiesību, bet nu vismaz pafilmēt to kas vēl te notiek, līdz trenņiem aizstaigāt, kādu interviju uztaisīt – nekā. Šeit Palmā nav neviena lietuviešu televīzijas darboņa. Nožēlojami.
Kas tad vakar tāds labs un interesants notika? Vispirms jau pilnīgi ar basketbolu nesaistītais atklājums, ka “1/2 chicken” ir domāts burtiski un koplektā ar mazliet frī kartupeļiem un mazo alu izmaksā mazliet virs 5 euro – kas ir diezgan ok piedāvājums.
Paēdis pusdienas un pagulējis baseinā secinu, ka ir jādodas uz halli, turklāt laika ir palicis pavisam maz – lietuviešiem pirmā spēle. Hostelī vēl ar pāris lietuviešiem secinam, ka ir jāņem taksis, domāts darīts. Dullā spāņu taksiste, gan neko citu kā savu spāņu valodu nezin, turklāt par basketbolu, šķiet neinteresējas, bet kaut kā ar kartes palīdzību iebakstam viņai savu galamērķi. Tikai, kad jau kāds pusceļš nobraukts mans līdzbraucējs piemin vārdu “velodroms” – ar to mūsu šoferei nāk atklāsme uz kurieni tad mēs īsti dodamies. Noplēsa gan viņa no mums vairāk nekā tie takši ar ko ir braukts atpakaļ, turklāt tie takši bija par nakts tarifu.. oh well.
Pienākot pie halles gandrīz uzskrienu virsū šim te vīram:
Atpazināt? Jā tas ir Sabonis. Un jā, viņš ir MILZĪGS.
Enīvei, par spēli nav īpaši ko piebilst. Lietuvieši tiktāl ņirgājās pār čehiem, ka pat Gustu uzlaida laukumā.
Ja vien leiši nebūtu trešajā ceturdaļā izdomājuši, ka spēle vinnēta un var sākt laist luni, tad rezultāts būtu noteikti bijis krietni graujošāks.
Pēc spēles satiekos ar jau vakar satiktajiem latviešiem un dodamies meklēt iestādi, kur var skatīties Latvijas – Spānijas spēli. Es no savas puses pēc iepriekšējā dienā redzētā izdaru nepareizo secinājumu, ka šajā Vācijas – Turcijas spēlē tāpat nebūs ko redzēt un turki gan jau samals miltos vāciešus. Kā tad. Kas turkiem bija iekodis, nezinu, bet ar to, ka viņi zaudēs, un vēl ar -30 nevarēju iedomāties. Basketbols tomēr ir burvīgi neprognozējams.
Ak, nujā. Tātad dodamies meklēt iestādi. Ieejam vienā, saka nekā. Ieejam otrā, tur mums arī atsaka, bet vismaz saka redzi tur to krogu uz stūra – mēģiniet tur. Ieejam stūra krogā, televizors gan izslēgts, bet ar bārmeni viss tiek sarunāts un mums tiek pults un alus.
Spēle Latvijas komandas izpildījumā man patika – tāds skaists ātrs basketbols. Vienīgi žēl, ka beidza krist trīspunktnieki un zem groza uzbrukumos tā īsti nostiprināties neizdevās. Ar Gasoliem un īpaši Rūdiju Fernandezu kārtībā netikām. Bet patika tas, ka pietiekami lielu spēles daļu aizvadījām ar otro sastāvu, galu galā nav jēgas ar pāris punktiem zaudēt Spānijai un pēc tam neuzvarēt Portugāli. Par šī fakta saprašanu Muižniekam žetons.
Dienas moments atkal būs fantastisks trīspunktu metiens. Šoreiz Serbu izpildījumā. Pagarinājumā gan viņi zaudēja, bet metiens bija no sērijas pilnīga fantastika.
Veiksmīgi esmu ticis līdz Palmai. Veiksmīgi kaut vai tāpēc vien, ka citādi lieliskās airBerlin piloti izdomāja, ka pasažieriem dzīvē pietrūkst asuma un atcēla nolaišanās mēģinājumu mirkli pirms riteņi skāra skrējceļu, turklāt sekojošajā riņķošanā izdomāja, ka pasažieri ir pārāk maz baudījuši brīvo kritienu. Oh well – viss labi, kas labi beidzas.
Bet ne jau par to šoreiz ir stāsts. Stāsts ir par to, ka pēc tam Palmas lidostā savu bagāžu gaidīju gandrīz stundu, kas kā izrādās nav nekas neparasts. Piemēram Lietuvas izlases basketbolisti pēc pusstundas gaidīšanas gluži vienkārši atmeta ar roku. Šo te faktu piefiksēja leišu žurnālisti un protams sākās storijs par “pazudušo” bagāžu. Bagāža gan nekur nepazuda gluži vienkārši Palamas lidostas somu krāvēji ir bremzes.
Ieskrēju Berlīnē neta kafūzī izdrukāt Rīgas lidostā padirstos aviobiļešu/viesnīcu rezervāciju epastus, un pie viena ieskatījos savā RSS lasītājā, tad nu šis aitems aizķēra sirdi. Izskatās, ka ne tikai lietuvas vīriešu izlases basketbolisti vazājas pa klubiem un to pamana žurnalisiti.
Kā ziņo portāls krepsinis.net tad svēto piektdienas vakaru esot atzīmējušas arī dažas Lietuvas izlases basketbolistes, kuras kādā klubiņā esot tusējušas pie labi nokrauta galda (hz gan kā tas izpaužās), un esot ik pa brīdim manītas izejot ārā uzpīpot.
Tieši šis pēdējais moments mani pārstedza visvairāk. Es kā smēķētājs labi zinu – pīpēsi nepaskriesi. A viņas tak profesionālas sportistes… Šozanah…
Esmu gatavs doties uz Eirobasket 2007. Atšķirībā no lielākās daļas latviešu, braukšu nevis uz Sevillju, bet gan uz Maljorku (kad pirku lidbiļetes tad uz turieni sanāca lētāk). Līdz ar to iznāks, ka vistuvāk sekošu līdzi lietuvas izlases gaitām. Ja Latvijas izlase tiks līdz Madridei (netikšana netiks piedota), tad centīšos pastāstīt kaut ko arī par viņiem.
Kas vēl māk spēlēt basketbolu Lietuvā? Aha, tie nabaga lopi, kurus tur ieslodzītus Klaipēdas delfinārijā. Pie tam izskatās, ka pēdējā laikā šie ir progresējuši.
Par cik man kolēģis palūdza iztulkot, tad nu arī šeit iespamošu to savu tulkojumu, nedrīkst tak laist zudumā. Nekas svaigs, protams, tas nav, bet toties no pirmavota :)
Uzminiet uz kurieni braukšu es, bet nebrauks Kaspars Bērziņš (ja nu vienīgi līdzīgā man statusā)? Pareizi uz Spāniju.
Šodien Kārlis izdomāja paziņot Latvijas izlases sastāvu pēc nu jau divām nedēļām gaidāmajam Eiropas čempionātam basketbolā. Lūk šie divpadsmit (ne)laimīgie – Sandis Valters, Andris Biedriņš, Armands Šķēle, Kristaps Janičenoks, Uvis Helmanis, Jānis Blūms, Pāvels Veselovs, Gatis Jahovičs, Raitis Grafs, Aigars Vītols, Kaspars Cipruss, Raimonds Vaikulis.
Komentāri? Viens saspēles vadītājs – ŽOPA, tik līdz kā no laukuma pazūd Blūms iestājas paliels haoss – Šķēle tomēr ir SG nevis PG. Ko izlasē dara Vaikulis es vispār nesaprotu, it kā jau viņam tagad būšot jāvada saspēle, bet nu redzējis, ka viņš kaut ko tādu mēģinātu, es neesmu. Līdzīgi jautājumi ir par Grafu un Ciprusu – abi labi, bet labāks ir tikai Andris Biedriņš un viņš, par laimi, arī ir šajā sarakstā. Varbūt varēja neņemt Helmani – kaut kā viņam tas trīspunktienks vairs tik labi nekrīt kā jaunībā. Bet nu pieredze džekam ir vislielākā – to noliegt nevar.
Otra jaukā pirmdienas ziņa – ASK Rīga ir noslēgusi līgumu ar Ernestu Kalvi. Komentāri te ir lieki. Tagad ASK sastāvs, vismaz uz papīra, ir tāds, ka Latvijā ir jāuzvar, BBLā ir jācīnās finālā (cik var tos lietuviešus finālā skatīties), savukārt ULEBā netikšana 8iekā ir izgāšanās. Galu galā, ja sastāvā visi latvieši ir bijuši izlases kandidāti/spētāji + tīri ok leģionāri, tad nekas cits neatliek. Vienīgi būs jāskatās, kā tas viss izskatīsies dzīvē.
Eiropas U18 čempionāts noslēdzās pagāšsvētdien. Rezultātus visi interesenti jau noteikti zina. Uzvarēja serbi, otrie grieķi mēs trešie aiz sevis atstājot lietuviešus. Bet ne jau par to ir šis stāsts.
Iespējams viens otrs pamanīja, ka pirms čempionāta pusfināliem izcēlās skandāls – proti, lietuvieši uzvarēja serbus ar tieši tik punktiem, cik bija nepieciešams, lai pusfinālā netiktu spāņi. Spēles galotne izskatījās visai interesanta.
Te nu sākās interesantais. Šīs spēles rezultātu noprotestēja spāņi – sākās izmeklēšana. Fiba pakratīja pirkstu un lietuvieši izmeta savu U18 treneri. A ko serbi?
Savukārt serbi atbildēja FIBAi ar ļoti skaistu un izteiksmīgu vēstuli, kurā var redzēt, ka ne viss ir skaisti saulainajā spānijā.
