Atcerieties stāstu par krievu veidoto basketbola liellīgu? Jā, jā to pašu, kurā nestartēšot lietuvieši. To, kuras veiksmīgai norisei krievi esot gatavi tērēt miljonu miljonus un par kuru krievu plašsaziņas līdzekļi stāsta, kā jau par startēt gatavu projektu. Tiesa šķiet mazliet smieklīgi, ka konkrētu klubu nosaukumi neparādās.

Pie tam, kā stāsta Ēriks Strauss, tad, tā pa īstam, vismaz Latvijas klubiem neviens nav jautājis vai tie maz grib tur piedalīties. Spēlēt, gan, par laimi, mūsu klubi tur nemaz neraujas – tāpat jau pietiek spēļu ULEBā, BBLā un galu galā arī LBLā.

Vislabāk mani uzjautrināja šis Ērika domugrauds:

Starp citu, jaunās līgas prezidents būšot Krievijas aizsardzības ministrs Ivanovs, un būtu ļoti interesanti pavērot, kā spēs sadzīvot ar NATO naudu finansētā Rīgas ASK ar Krievijas militāristu naudu.

Kā ziņo lietuviešu sporta portāls sportalas.com, Barselonas Winterthur vadība ir izdomājusi atmest sportiskos principus, un ar advokātu palīdzību izcīnīt sev vietu nākamajā Eirolīgas turnīrā.

Mazliet priekšvēstures. Spāņiem (pēc idejas) pienākas 4 vietas Eirolīgā. Taču gadījumā, ja ULEB kausa uzvarētājs Madrides Real paliktu ārpus šī četrinieka, tad nākamgad tur spēlētu piecas komandas. Bez Reala vietas sev Eirolīgā ir nodrošinājušas vēl divas spāņu komandas – Tau Ceramica, un Unicaja. Šobrīd par vietu vēl cīnās divas komandas – Barselona un Badalonas Jouventut. Pusfinālos tās spēlē pret attiecīgi Tau Ceramica un Madrides Real. Gadījumā, ja abas šīs komandas (Barselona un Badalona) pusfinālus zaudē, tad vieta tiek piešķirta Badalonai, jo viņa regulārajā čempionātā izcīnīja augstāku vietu par Barselonu. Līdz ar Barselonas izredzes nākamgad piedalīties šajā turnīrā ir vismazākās.

Tad nu šie nabadziņi ir ķērušies pie pēdējā salmiņa, proti, viņi cenšas Eirolīgas vadībai ieskaidrot, ka ULEB kausa ieguvējs nedrīkst atņemt vietu citam tās valsts klubam.

Kāpēc es te par šo visu rakstu? Tādēļ, ka, ja Real vai Tau Ceramica iekļūst finālā, tad nākamgad Eirolīgā piedalās ULEB kausa otrās vietas ieguvējs – Lietuvas Rytas ar mūsu pašu Robi priekšgalā.

Pirmo ULEB Kausu uzvarēja Pamesa bet tā kā ACB viņi ieņēma 2. vietu, Eirolīgā spēlēja Krka, kaut arī ULEB kausā bija otrie. Otro sezonu uzvarēja Hapoel. Taču viņiem atsakoties no vietas Eirolīgā spēlēja Real kā ULEB kausa finālists, kaut arī ACB līgā ieņēma pavisam nekādu vietu. Tajā gadā spāņiem bija 5 vietas.

Ja ULEBs būs kaut cik konsekvents savos lēmumos, tad Barselonai nāksies vien tikt finālā un (iespējams) to uzvarēt.

Sen jau gribēju uzrakstīt šo to par to, kā uztver basketbolu Lietuvā. Tagad, kad beidzot ir pienākusi offsezona, saņēmos to uzrakstīt (pie viena šis ir Windows Live Writer tests).

Šī būs vairāku rakstu sērija, jo vienā rakstā to visu ieliekot tas iznāktu pārāk garš, turklāt, vajag taču offsezonā ar kaut ko aizpildīt šo lapu :)

Runā, ka lietuviešiem basketbols esot tik pat svarīgs, ja ne svarīgāks kā katoļu baznīca. Halles esot mūžam piepildītas un visi to vien dara, kā tikai spēlē basketbolu. Tā nu gluži nav, bet nav arī dūmu bez uguns.

Patiesībā dadziem basketbols pirmajā vietā nokļūst tikai reizi gadā, gluži tāpat, kā Latvijā hokejs, tiesa ja mums par vietējo hokeja čempionātu interesējas tikai entuziasts, tad tur arī vidusmēra cilvēks zina nosaukt pirmās trīs vietas, un atbildēt uz vissvarīgāko lietuvietim jautājumu – “kas viņam patīk labāk Žalgiris vai Rytas?”

Tāpat katram lietuvietim ir viedoklis par to vai Sireika ir vai nav idiots, kā arī kāpēc izlasei ir/nav vajadzīgs kāds no spēlētājiem.

Dzīve Lietuvā mēdz apstāties divos gadījumos – kad nozīmīgā turnīrā spēlē izlase, kā arī tad, ja savā starpā sitas Rytas ar Žalgiri, pārējais ir attiecīgo klubu fanu ziņā.

Tātad par faniem. Centīšos raksturot klubu fanus pēc saviem visnotaļ subjektīvajiem novērojumiem.

Žalgiris. Šie ir noteikti visplašāk pazīstamie lietuvas klubu fani, ņemot vērā kluba sasniegumus un vēsturi, tie ir arī visdaudzskaitlīgākie. Viņu kaujas sauciens “Visi Kauno Žalgirio fanai!” ir spēcīgs un labskanīgs. Starp viņiem ir ne tikai Kauņas iedzīvotāji, bet arī liela daļa citu pilsētu tai skaitā Viļņas iedzīvotāju. Acu galā neieredz Rytas, un tā fanus.

Lietuvos Rytas. Ar šiem man ir iznākusi vislielākā saskarsme. Tā jau nu sanāk, ka lielākā daļa man pazīstamo lietuviešu basketbola fanu ir tieši šajā nometnē. Rytas fanu ir mazāk nekā Žalgira fanu un tradīcijas viņiem, iespējams, vēl nav tik izkoptas kā Žalgiriešiem, bet tomēr tās ir pārākas par jebkura Latviešu fankluba (tai skaitā hokeja, ibo, šie tik prot taurītē pūst un piedzerties) pārstāvjiem. Pazīstami ar sarkano dūmusveču iedabūšanu jebkurā hallē. Dzied pašu izdomātas (vai no ārzemēm adaptētas) klubu slavinošas dziesmas, pēc spēlēm sagaida basketbolistu iznākšanu no halles. Mūžīgi uzdod jautājumu par to “kur ir Stepas” (uz ko es pēdējā tikšanās reizē atbildēju parādot savu ASK krekliņu). Acu galā neieredz Žalgira fanus, jo sevišķi tos, kuri dzīvo Viļņā, uzskata, ka Kauņa nav pilsēta.

Šauļi. Nav tik naudīgi kā abu iepriekšējo komandu līdzjutēji – izbraukumos brauc visnotaļ maza saujiņa. Dzer Žalgira alu (droši vien tādēļ, ka nav savējā). Ir apgādājušies ar šaubīga izskata bungām un brūnu divlitrīgo plastmasas alus pudeli vālītes vietā. Ir spējīgi jebkuram pretiniekam spēli vecajā, mazajā Šauļu hallītē padarīt par dzīvu elli.

Šonedēļ parādījās informācija par Krievijā veidojamo Austrumeiropas basketbola līgu, kurā varētu piedalīties spēcīgākās Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komandas.

Līmenis šādam turnīram varētu būt diezgan augsts, tomēr ceļojumu izdevumi, kā arī lielais spēļu skaits šo turnīru padara nepievilcīgu Baltijas komandām, galu galā tad būtu jāspēlē četros turnīros. Šobrīd (neskaitot play-ofus) sezonā sanāk aptuveni piecdesmit spēles. Ja pievieno vēl šo te turnīru + izslēgšanas spēles tad sezonā sanāk izspēlēt turpat astoņesmit spēles, kas savukārt pietuvotu spēļu skaitu NBA līmenim. Eiropas klubiem šāds daudzums spēļu ir krietni par lielu.

Žalgiris vēl gan līdz galam neesot ticis skaidrībā par to vai šajā turnīrā piedalīšoties, taču, pēc kluba vadības teiktā, ja turnīrs būšot kaut kas līdzīgs bijušās PSRS čempionātam, tie tajā nepiedalīšoties, savukārt Lietuvos Rytas jau pirms vairākiem gadiem ir paziņojis, ka šādā eks-padomju turīrā nespēlēšot.

Ja no šāda turnīra atkrīt pat lietuvieši, tad, manuprāt, arī Latvijas klubiem tur nav ko darīt. Protams, var jau paspēlēt ar Maskavas CSKA, bet tad jau labāk ir sagaidīt Eirolīgu.

Basketbola sezona Latvijā ir beigusies ar ASK uzvaru pār Ventspili. Vakardien parādījās divas šī te sezonas sākumā negaidītā iznākuma atskaņas.

Vispirms jau sāksim ar to, ka Ventspilnieku fanu klubs „A Sektors” izplatīja atklātu vēstuli medijiem, kurā pieprasa atvainošanos no LBS par to, ka LBS padomes priekšsēdētājs Kārlis Strēlis ir uzdrīkstējies kārt BK Ventspilij kaklā sudraba medaļas ar ASK čempionu cepurīti.

Šogad tika vērota neparasta rosība basketbola sabiedrībā, taču sevišķas simpātijas tika vienai komandai. Tas bija manāms gan daudzu sabiedrībā populāru cilvēku vidū, malā nestāvēja arī žurnālisti, kuriem bija iespēja komentēt tiešraides televīzijā, ar interesantu tiesāšanas manieri izcēlās tiesneši, un, ko tur liegt, arī Latvijas Basketbola savienības vadošie vīri ne tikai pildīja savus tiešos pienākumus, bet vēl papildus nekautrējās atklāti fanot par vienu konkrētu komandu.

LBS gan ilgi negaidīja lai atbildētu. Protams, atbilde nebija diez ko interesanta, bet ņemot vērā Vetspilnieku teksta uzbrūkoši, apvainojošo toni uz interesantākajiem apvainojumiem nebija vērts pat atbildēt.

„Protams, kā amatpersona es šajā spēlē biju neitrāls un piebildīšu, ka šo suvenīru ASK fani man pasniedza PĒC spēles nevis pirms. Un tiem kas ir piemirsuši atgādināšu, ka ilgus gadu es biju Rīgas ASK kapteinis. Tāpēc pēc tam kad komanda izcīnījusi Latvijas čempionu kausu, biju patīkami pārsteigts par šo fanu dāvanu,” tā situāciju komentē Kārlis Strēlis

Jāsaka, gan, ka visa šī jezga ap cepurīti ir diezgan smieklīga. Jā nebija tas īpaši skaisti no Strēļa k-ga puses uzvilkt šo cepurīti pirms ventspilnieku apbalvošanas, bet tagad sākt par to tā cepties, it kā pasaules gals jau būtu klāt, arī man šķiet diezgan lieki. No malas vērojot izskatās, ka Vetspilnieki gluži vienkārši nemāk zaudēt (to gan var saprast galu galā pēdējos 7 gadus nav pieredzējuši viņi šādu gadījumu).

Otrs moments ir iespējams ne mazāk interesants. Proti, ASK nākamajā sezonā spēlēšot ULEB kausā.
Te gan sakšu ar nelielu lirisku atkāpi. Sezonas sākumā ULEBa eksperti nekādas izmaiņas Latvijas basketbolā neprognozēja:

Few teams have dominated its domestic competition the way Ventspils did in the last years as BK Ventspils did in the Latvian League. Ventspils has not only won the last seven editions of the league, but its last domestic loss came late in 2003! Nothing seems to indicate that this year will be any different, since Ventspils put together a very good team featuring Dalron Johnson, Maris Laksa, Ivars Timermanis, Uvis Helmanis, Eddie Shannon or the return of Justin Love and Aigars Vitols. Anything but seeing Ventspils winning yet another Latvian League title would arguably become the biggest surprise of the year in all European domestic competitions.

Pēc sezonas beigām gan viņi jau raksta ko citu:

Meanwhile, there was a change of the guard in the Latvian League , where ASK Riga is the new champ, ending the eight-year reign of BK Ventspils with 4-2 finals victory that ended with 91-77 home decision in Game 6. ASK also advances to the next ULEB Cup, marking the return of a European classic, as the club won the first three continental titles ever given, in 1958, 1959 and 1960.

Šis te, protams, ir vēl viens spēriens jau guļošajam un piekautajam Ventpils klubam. Sūri un grūti viņiem gāja pierādīt savu varēšana Eiropas mērogā, lai tiktu līdz ULEB kausam. Turklāt ULEB kausā viņiem nemaz tik slikti negāja, bet tagad še tev. ULEBs vēsā mierā atņem viņu pēdējo mierinājumu un to atdod ļaunajiem ASK.

Te gan ir jāsaka tā – diemžēl par sliktu šeit Ventspilniekiem nospēlēja tas, ka viņi ir no … Ventspils. Būtu viņu miests Latvijas lielākā pilsēta, tad nekādu problēmu nebūtu, bet ULEBs ir pamatā biznesmeņi, viņi saprot, ka lielāku piķi viņi var nopelnīt ja tur piedalās klubs no Latvijas lielākās pilsētas Rīgas (par Rīgas, kā pilsētas, priekšrocībām pār Ventspili nerunāsim, tās tāpat visiem ir skaidras), kuru pie tam var pārdot kā „European classic”.

Lietuvas izlases saspēles vadītājs Šarūnas Jasikevičius vēlas atgriezties Eiropā. Tieši šādas baumas ir parādījušās Grieķijas presē.

Interesanti, ka viņš līdz šim visu laiku ir noliedzis vēlmi atgriezties Eiropā, jo, redz, viņam esot vēlme sevi pierādīt NBA.

“Redzu, ka man neder NBA stils”

Tā tiek citēts Jasikevičius.

Redzēsim, kas no tā sanāks. Jo Eiropā viņš patiešām ir ļoti pieprasīts spēlētājs, tajā pat laikā nostiprināties NBA viņam nekādi neizdodas. Tāpat, iespējams, ka viens no atgriešanās iemesliem varētu būt ASV zaļās kartes trūkums viņa sievai.

Pats spēlētājs, gan esot teicis, ka ja atgriezīšoties Eiropā, tad spēlēšot vai nu Barselonā, vai Tel – Avivā.

Beidzot.

7. gadus Rīga gaidīja, kad parādīsies kāds kurš varēs atņemt Vetspilniekiem LBL troni. Šogad tas ir izdevies ASK basketbolistiem.

Pēc Brocēnu pazušanas Vetspilij īsti konkurentu vairs nebija. Kaut ko mēģināja Skonto ar nepilngadīgo Biedriņu, bet šis projekts ātri vien pazuda. Barons nekad tā īsti nespēja pretoties Ventspilij, bet pārējās pilsētās bija vēl sliktāk.

Šosezon, ar visu dīvaino izspēles formātu, tika aizvadīta visu laiku vislabākā LBL sezona. Kad gan vēl uz čempiona titulu pretendēja trīs komandas; kad gan vēl tām pa vidu jaucās vēl divas. Kad gan vēl pusfinālā ir bijis piecu spēļu Rīgas dērbijs, kurā summējot spēļu rezultātus uzvarētāja pārsvars bija tikai pieci punkti; kad gan vēl komandām ir bijuši spēcīgāki sastāvi?

Latvijas basketbola līgas līmenis ir audzis. Cerams augs arī klubu budžeti (Vetspilnieki, anuka fiksi atrodiet vēl kādu sposoru bez cietumnieka A.L.), un tas, cerams, pamudinās Latvijā atgriezties potenciālajiem izlases spēlētājiem, kā arī nepieļaus labāko palicēju aizbraukšanu.

Ja latvieši grib spēlēt Eirolīgā, tad šī sezona noteikti ir solis pareizā virzienā.

Prozit! Par jaunajiem čempioniem, un Latvijas basketbolu.

Šķiet pēdējā laikā ir moderni atjaunot padomju laikos populārus sporta klubus. Vispirms jau atjaunojās ASK, tad futbolā atjaunojās (un arī pārcēlās uz Daugavpili) Daugava, tagad laiks pienācis VEFam, kurš tika atjaunots šodien.

Tiesa neceriet, ka šis būs tas pats 80 gadu beigu VEFs, šis klubs drīzāk līdzinās vēlajam Broču modelim. Pat pie stūres tas pats visu mīlētais un cienītais VV. Kluba misija esot “labāko jauno Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu talantu” skološana. Tam no sponsoriem esot izsiti 300K latu. Lai jau viņiem veicas, bet kā atzīmēja viens esporta komentētājs, “atliek vel Rigas “Dinamo” hokejaa reamineet”.

Tad jau labāk Bročus būtu atjaunojuši…

Ilgu laiku negribējās neko rakstīt. Vispirms jau tādēļ, ka pilnīgi noteikti rakstītu tendenciozi par labu ASK. Tomēr šodien redzētais lika kaut ko tomēr uzskribilēt par LBL fināliem.

Šīm trim aizvadītajām spēlēm ir viena kopīga pazīme. Latvijas tiesnešu zieds netiek galā ar fināla spriedzi. Rezultāts ir tāds, ka tiek svilpts visai nekonsekventi, kas tikai palielina jau tā milzīgo sasprindzinājumu starp spēlētājiem. Nav normāli, ka katrā spēlē ir pa vairākām tehniskajām piezīmēm. Līdz tam nedrīkst nonākt. Ja spēlētāji savā starpā laukumā sāk kauties, tas nozīmē, ka tiesneši nav izdarījuši savu darbu. Plain and simple.

Mani vienkārši fascinē tas, ka vienā epizodē tiek fiksēts sods pie mazākās saskares, citā, savukārt, spēlētāji var nospēlēt pietiekami rupji vieni pret otru, bet svilpe klusē. Lai nu kā, bet šobrīd izskatās, ka LBL fināla galvenie varoņi ir nevis komandu spēlētāji, bet gan vīri pelēkajā.

Kamēr pie mums pilnā sparā notiek pusfināli, runā, ka otrā okeāna pusē esot sākušies “play-offi”. Tad nu īss stāsts tiem, kas nezin par ko šeit būs runa.

Goldensteitas Warriors, kurus pārstāv mūsu pašu tautietis Andris B., pamanījās, līdzīgi Šauļiem, pa logu ielekt play-offos, kur tie pirmajā kārtā spēlē ar regulārās sezonas uzvarētājiem Dallasu, pie kam, ja nemaldos, Dallasu viņi šosezon uzvarēja trīs reizes. Tāpat viņi pamanījās uzvarēt play-offu pirmo spēli. Otro spēli gan viņi zaudēja. Te nu ir stāsts par to, kas notika pēc otrās spēles Goldensteitas ģērbtuvēs:

Nellie: Now who can tell me what we need to do differently in Game Three?

Stephen Jackson [screaming, shirtless]: We gotta drop ‘dem muthafuckas! ‘Dey a bunch of jump shootin’ bitch muthafuckas! You come at the king you best not miss. And we gotta drop ‘dem refs too! Yo, coach, you want me to put a dime out on Salvatore’s ass? I got me some hardcore peeps here in da Lone Star State.