Esam iedzīti stūrī. Lietuvas basketbola līgas, un tās klubu nagļežs ir fantastiskā līmenī. Tagad atliek tikai viens – aizdzīt Rytas un Žalgiri uz spēli par trešo vietu.

Nepietiek, ar to, ka šie izdomā, ka viņiem redz LKL sanākot pārāk maz spēļu, tādēļ vajagot visus LKL klubus pārnest uz BBLu, (lai arī šo klubu sportiskie rezultāti BBLā, ja neskaita Ž un LR, nav diez ko iespaidīgi), viņiem ir pietiekami daudz augstprātības, piedāvāt latvijas klubiem piecas (kuras viņiem tā vai tā pienākas) un igauņiem divas vai trīs vietas (pēc tagadējā nolikuma trīs vietas pienākas).

Visam šim vēl bonusā ir Lietuvas Rytas neticami nevarīgā spēle Šauļos. Nu neticu, es, ka ULEB kausa finālistei var būt tik liels formas kritums vai vēlsazinkas, ka tā nebūtu spējīga uzvarēt kaut kādus tur Šauļus. Pārāk labi šī uzvara noderēja Šauļiem, un pārāk maz šis zaudējums nozīmēja Rytam, lai to vienkārši varētu norakstīt uz viena kluba veiksmi un otra neveiksmi.

Tagad, ja atkal notiek tā, ka finālā spēlē Žalgiris vs Rytas, tad lietuvieši var mierīgi bāzt šo faktu sejā pārējiem un stāstīt, ka mēs jau viņiem nevaram pat ūdeni pienest, tādēļ būs kā viņi lemj. Lai viņiem vienreiz par visām reizēm aizbāztu mutes, arēnas laukumā ir jāparāda tas, kas viņiem nerādās pat ļaunākajos murgos.

Kāreiz nupat beidzās LKL vadības sanāksme, un ko tad šie ir nosprieduši? A vo – viņi centīšoties panākt, lai nākamajā sezonā SEB BBL spēlētu … visas deviņas LKL komandas. Tad jau Jūrmalas Sports/Fēnikss ar var raudzīties uz cerībām piedalīties SEBā…

It kā nenozīmīga skaitļu virknīte, bet viņas dēļ tagad tāds tracis briest. Ko tad šie skaitļi nozīmē? Tas ir nākamajā sezonā katrai valstij atvēlēto komandu skaits pēc tagadējā SEB BBL nolikuma. 5 latviešiem, 4 lietuviešiem un 3 igauņiem. Uzminiet, kurš ir neapmierināts.

Nemaz nebija jādomā, vai ne? Nabaga lietuvieši. Pirms sezonas, šis nolikums tika izdomāts ar svētu pārliecību, ka gluži kā pagājušajā sezonā, pat tādas komandas, kā Neptūnas, Nevēžys, vai Sakalai ņems priekšā i letiņus, i igauņus, līdz ar to nolikumā paredzēja, ka BBL komandu skaitu 2007./2008. gada sezonā samazinās no šī brīža 14 uz 12, pie tam vietas tur sev garantēs pirmās deviņas vienības. Kā gan viņi varēja iedomāties, ka starp šīm deviņām, tikai trīs būs lietuviešu komandas. Nevarēja. Vai varbūt, vienkāršāk, nepamanīja to, kas brieda pagājušās sezonas izskaņā. Nepamanīja, ka Latvijā tika atjaunots ambiciozais Rīgas ASK, nepamanīja to, ka nemaz tik mazs budžets tika Valmierai, nogulēja to, kā pastiprinājās igauņi. Bet kā gan viņi varēja to pamanīt, ja pagājušajā sezonā top 4 bija 4as lietuviešu komandas? Ilgstoši esot pārākam ir grūti neieslīgt pašapmierinātā pašpārliecībā.

Savdabīgi, bet tagad Lietuvas basketbola līgas vadība, saka, ka tas, kas šosezon notika, bija sagaidāms. Pēc kara visi gudri, bet tagad lietuviešiem nākas strēbt pašu ievārīto zupu, visticamāk, ka šī strēbšana izpaudīsies, kā kārtējais mēģinājums mainīt BBL nolikumu. Tagad lietuviešu gudrās galvas saka, ka “cīnīšoties par savu klubu interesēm”, atrunājas ar to, ka “bez lietuviešu komandām BBL čempionāts nebūšot tik pievilcīgs”, un sūrojas, par to, ka “komandām būšot jācieš no spēļu bada”. Jācer, ka Latvijas un Igaunijas pusēm pietiks mugurkaula, un tie nepakļausies lietuviešu spiedienam, jo praktiski citējot viņu pagājušā gada argumentus – “kāda jēga skatīties spēli, kur ASK uzvar Atletas ar 40 punktu pārsvaru”.

Lietuviešu basketbola portāls krepsinis.net ir publicējis interviju ar Robertu Štelmaheru. Šeit tiek piedāvāts tās tulkojums tiem, kas ar lietuviešu valodu nav uz tu.

Vismaz apmēram tā raksta nezināms autors esportā. Viņā kusā neapmierinātība, ka teju ikpārdienas tiek pieminēts Andra Biedriņa sniegums pasaules spēcīgākajā(?) basketbola līgā, savukārt sieviešu basketbolam, it īpaši Maskavas Dinamo komandai, kuru trennē Ainārs Zvirgzdiņš un kurā pamatlomu spēlē Latvijas izlases spēlētāja Anete Jēkabsone-Žogota, redz netiekot pievērsta vispār nekāda uzmanība.

Var jau saprast anonīmo autoru; protams, ka savā nozarē Anete ir sasniegusi krietni vairāk par Andri, tomēr gribētos viņam atgādināt, ka lai cik ļoti raksta autors to arī nevēlētos, sieviešu sports, diemžēl, popularitātes ziņā pamatīgi atpaliek no vīriešu sporta (izņēmumi varētu būt daiļslidošana un varbūt teniss). Un atvainojiet, piedodiet, bet mēdiji tomēr ziņo par to, kas cilvēkiem interesē. Galu galā viņi taču arī grib pelnīt, un ja mēdijs informēs par to, kas cilvēkiem neinteresē, tad tas ir lemts finansiālai neveiksmei.

Tāpat gribētos ar autoru pastrīdēties, par Biedriņa panākumiem, – viņš uzskata, ka Andris, kā jau jaunietis, kas vēl nav spēlējis izlasē, neko nav sasniedzis, taču te es gribētu oponēt. Paskatīsimies, kas tad vēl spēlē Andra komandā. Tur mēs ieraudzīsim kādu ļoti daudz sasniegušu lietuviešu basketbola spēlētāju, kurš savulaik tika atzīts par Eiropas basketbola čempionāta vērtīgāko spēlētāju, un palīdzēja Lietuvas izlasei izcīnīt zelta medaļas šajā turnīra. Jasikevičius, komandā, kurā Andris regulāri dodas laukumā sākumsastāvā un ir viens no vērtīgākajiem tās spēlētājiem, deldē soliņu. Te es stipri šaubos, ka viņš tiešām būtu tik ļoti aizmirsis spēlēt basketbolu, ka pat Andris šamo apsteidz, drīzāk otrādi – Andris savos 20 gados ir pārspējis lietderības ziņā savu 10 gadus vecāko titulēto kolēģi, tas jau vien ir sasniegums, kura dēļ par Andri ir vērts rakstīt.

Tā vismaz šķet ir izlēmušas Barons/LMT un ASK Rīga komandas. Protams, par laimi (vai par nelaimi, ja esat Barona līdzjutējs), atkal uzvarēja ASK. Ko gan varētu teikt par šo spēli? Pirmkārt acīs iekrita ASK nevarība aizsardzībā pirmajā ceturtdaļā. Ielaist 28 punktus 10 minūtēs ir nepiedodami. Par laimi, (vai atkal nelaimi) šī problēma tika sakārtota tālākajā spēles gaitā. Otrkārt patika, tas, ka ASK beidzot ir sākuši spēlēt ar uzsvaru uz groza apakšu, šis tomēr ir krietni drošāks punktu gūšanas veids par trīspunktnieku mētāšanu, jo trīspunktnieki mēdz krist, taču mēdz arī nekrist. Patika arī tas, ka soda metienos beidzot bija puslīdz pieklājīgs procents, tiesa Millage maita svarīgā mirklī pamanījās abus aizmest garām, taču šo neveiksmi atspēko viņa neticamā spēja spēles pamatlaika pēdējās sekundēs iemest (vai šīs spēles gadījumā iespraust) ļooooooti vajadzīgu metienu. Valters diemžēl pilnīgi noteikti nav atguvis formu, tāpat, kā Millage, kurš gan ir pamanījies nomainīt frizūru. Ja grib pacīnīties sestdien ar Lietuvos Rytas, tad šiem spēlētājiem noteikti būtu jāuzlabo savs sniegums.

Par jaunpienācējiem.

ASK rindās šodien debitēja Torraye Braggs. Citējot Būtautu – “Tieši tas, kas mums bija vajadzīgs”. Šis spēlētājs ir viens natural born power forward, pie tam maita pamanās arī iedot piespēles, ne tika iemest no groza apakšas. Žēl vienīgi, ka ātri savāca trīs piezīmes.

Baroniem šodien bija divi jauni spēlētāji (ok, zinu, ka Rowlands jau paspēja nospēlēt pret V-pili, bet par to spēli man toč negribējās maksāt piecīti) – serbs Čeraničs, un amerikānis Rowlands. Čeraničs (nosacīti) labi sevi parādīja pirmajā puslaikā – vācot bumbas uzbrukumā, un metot sodus. No spēles, gan viņam iemest neļāva, un arī spēles svarīgākajos brīžos viņš sēdēja malā ar piecām piezīmēm. Rowlands, savukārt, it kā pārlieku neizcēlās, taču tajā pat laikā pamanījās iemest tad, kad vajadzēja, tiesa piespēles gan viņš varēja dalīt biežāk.

Sestdien Madridē esot notikusi FIBA sanāksme, kurā cita starpā tika noskaidrots, ka Latvija ir starp četrām kandidātvalstīm uz 2010 gada Pasaules čempionāta basketbolā sievietēm sarīkošanu. Citas kandidātvalstis esot Austrālija, Čehija, kā arī Francija. Galīgo lēmumu pieņemšot šī gada decembrī.

Nu viena arēna mums ir, bet šādam pasākumam visticamāk būs nepieciešama vēl viena (diez vai Daugavas sporta nams būs pietiekami labs, kaut gan, ja ļoooti grib, var jau kaut kādas spēles notikt arī Ventspilī, bet tad tur ar vajadzēs mazliet modernizēt to halli). Sieviešu basketbols mums gan ir pietiekami labā līmenī, so why not.

Lai arī spriedums Žalgira lietā tika solīts ne ātrāk par trešdienu – ceturtdienu, tomēr jau šodien no rīta SEB BBL izplatīja paziņojumu presei ar savu lēmumu sestdien notikušā incidenta sakarā.

Ko tad nosprieda BBL vīri? Pirmkārt Žalgirim tiek ieskaitīts tehniskais zaudējums (0:20), līdz ar to tas neiegūst nevienu punktu turnīrā (parasti par zaudējumu dodot vienu). Otrkārt – klubam ir jāsamaksā 10K eiro soda nauda. Treškārt – nākamā mājas spēle (tb rītdien pret šauļiem) ir jāaizvada bez skatītājiem, ja gadījumā šī spēle netiktu aizvadīta bez skatītājiem, tad Žalgirim arī tajā pienāktos tehniskais zaudējums. Tāpat BBL vadība ir izdomājusi pārskatīt noteikumus par alus tirdzniecību arēnās spēļu laikā.

Tikmēr Žalgira fani, kuri notikušajā vaino pilnīgi visus izņemot sevi pašu (lai gan ir lasīta versija, ka redz 20% vainas esot Rytas faniem, 20% – Žalgira faniem un 60% tiesnešiem), ir izdomājuši veikt akciju, kurā tie atver kontu bankā un “sametās”, lai nosegtu šo te Žalgirim piespriesto soda naudu.

Bonusā – štelmahers vs Bērds

Kas gan baltijas basketbolā var būt intriģējošāks par Žalgira spēlēm pret Lietuvos Rytas (ticiet man mīlīši – ASK – V-pils vai ASK – Barons, pagaidām pat tuvumā nestāv). Galu galā pēc šīs spēles savstarpējo spēļu rezultāts šajā līderu duelī atkal ir neizšķirts – 2-2. Turklāt šajā spēlē spēle beidzās 38. minūtē…

Kādēļ gan tā? Pats diemžēl neredzēju, jo, BBL mājas lapa savām vajadzībām spēles translāciju pasūta acīmredzot pēc pulksteņlaika un precīzi pusminūti pirms visa interesantā (t.i. ap 20:30), translācija tika izbeigta ar kaut kādu nesaturīgu paziņojumu lietuviešu valodā, bet lietuviešu portāli runā, ka Žalgira skatītāji esot kļuvuši tik tālu neapmierināti ar tiesneša lēmumu piešķirt Marko Popovičam tehnisko piezīmi (kas viņam arī sanāca piektā), ka īsi pēc izpildītajiem soda metieniem, vai jau to laikā, laukumā esot sākuši lidot dažnedažādi priekšmeti. Interesanti, vai starp viņiem bija arī kāds sporta apavs :).

Lai nu kā, bet visticamāk šāda te līdzjutēju rīcība Žalgira kluba vadībai kaut ko maksās, vismaz pie baltajiem cilvēkiem tā parasti notiek. Viens no soda mēriem, ko šādos gadījumos bieži vien pielieto, ir n mājas spēļu aizvadīšana tukšās tribīnēs, tas iespējams varētu palīdzēt Ventspilniekiem, kuriem vēl ir jāaizvada spēle ar Žalgiri izbraukumā.

ASK Rīga, tāda kādu mēs pazinām sezonas sākumā ir atgriezusies. Šodienas spēle pret Baronu, bija tieši tāda, kāda tā izskatītos, ja tiktu spēlēts pagājušā gada novembrī. Nē, sagrāves protams nebija, bet ASK lielāko spēles daļu atradās pietiekami drošā vadībā, ja nebūtu neizteiksmīgās trešās ceturtdaļas, tad varētu teikt ideāla spēle. Līderis, gan šoreiz bija parasti neizteiksmīgais Bramlets (kurš gan joprojām nevar iemest soda metienus) – viņam šodien 22 punkti un 21(!) atlēkusī bumba. Nu ok, var jau skatīties uz statistikas rādītājiem, un teikt, ka Baronam nekrita (2pt 34.6%), bet nekrita viņiem lielākoties tādēļ, ka beidzot sakarīgā līmenī nospēlēja ASK aizsardzība. Redzēs, gan kā izskatīsies komanda, kad tajā atgriezīsies Valters un tai pievienosies jaunais amerikānis, bet pagaidām izskatās, ka krīze ir izslimota un komanda ir atkal gatava mesties vienlīdzīgā cīņā ar baltijas spēcīgākajiem klubiem.

Tagad gaidīsim 10 martu, kad Rīgā viesosies Viļņas Lietuvos Rytas, kuri, ja atceraties, iepriekšējo reizi, kad tie spēlēja Rīgā pret ASK, mājās pārveda sāpīgu zaudējumu. Cerēsim, ka tā viņiem kļūs par tradīciju, jo beidzot šādām cerībām ir radies pamats.