Aha – klasiskais jautājums – кто ты?

Pamēģināsim atbildēt :

Mani sauc Ramūns Usovs, nācis pasaulē esmu ziemas vidū, dažas nedēļas pirms Jurijs Andropovs aizgāja pie dieviem (lai gan ir aizdomas, ka šim cilvēkam reliģija varēja nebūt tuva). Dzimtā pilsēta – Klaipēda.

Dažus gadus vēlāk mani pārcēla uz Rīgu. Te es piedzīvoju trešo atdmodu, sāku iet skolā. Tad ap gadu deviņdesmit piekto, pateicoties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, ar CCCP ārzemju pasi kabatā tiku aizsūtīts trīs gadus padzīvot Stokholmā. Tur es pamanījos aizmirst krievu valodu, pasliktināt savas matemātikas zināšanas un kļūt par gīku.

Kas mūs, protams, atkal atgriež pie Rīgas, kur man bija tā laime divos gados uz teju desmit gadiem iedzīt sevī nepatiku pret koru mūziku pateicoties Marijai Brazovskai. Toties dabūju pamatizglītību, kas arī nav slikti.

Mani atkal izglāba Ārlietu ministrija, pateicoties kurai, savu vidējo izglītību ieguvu Baltkrievijā. A tur saprotiet, mani iemācīja mīlēt попсу, Bulgākovu un vēsturi. Kā arī to, ka на первую не закусивают.

Lai nu kā, bet, kad 2002. gadā izdomāju, ka filoloģija mani tik ļoti tomēr neintersē un iestājos tā laika LU FMF DN. Ko veiksmīgi arī četrus gadus vēlāk pabeidzu. Šajā laika posmā iepazinos ar būtībā visiem interesantajiem cilvēkiem, ar kuriem vairāk vai mazāk vēl joprojām mēdzu aprunāties. Piemēram, pateicoties dīvainai futbola menedžmenta spēlītei, iepazinos ar biedru Uldi Zariņu, kas savukārt nu jau ir novedis mani pie Voiceks Voiska menedžēšanas.

Tāpat, padarbojoties FMFSP, iepazinu daudzus lieliskus cilvēkus, pateicoties kuriem, izārstēju savu naidu pret koriem, un nu jau kādu laiku dziedu LU FMF Jauktajā korī Aura.

Kopš 2013. gada novembra dzedzīvoju Amsterdamā, kur pavadu laiku strādājot booking.com