Piatņico.

Ko tad sevī ietver šī nenormāli patīkamā un nogurdinoši garā diena? Lūk, ko – no rīta, tradicionāli jau pamodinam Luckānu. Šoreiz viņš tiek modināts ar omleti. Nevaru saņemties doties uz darbu tādēļ rīts tiek pavadīts intelektuālā diskusijā par izglītības sistēmu. Pēc kuras, man dodoties jau projām, no Ulda puses izskanēja šī svarīgā frāze:

– Nu pēc šādas diskusijas, tu domā, man vēl ir vēlme doties reģistrēties?

Lieki piebilst, ka pēc tam vakarā, kad es viņu satiku, viņš pie Ārijas nebija aizgājis.

Vakarā godīgi aizdodos uz Ļeņingradu. Šī nu bija tā reize, kad es sajutos, kā tāds maziņš kucēns, kurš nezin ar kuru draugu iedzertpie kura drauga skriet. Bija bars ar kojeniekiem. Luckāna vēl nebija. Prasīju šamiem, vai tie viņu nav tajā dienā redzējuši. Diemžēl (vai par laimi viņiem) nebija. Nepagāja nemaz, tik liels mirklis, kad gaidītais personāžs ieradās.

Vakars tika pavadīts spēlējot ar Inesi, Lapsu, Zaķi, Saldo un Lauzi zoli. Tad vienā brīdī pie saviem liejaiem plusiem man apnika un es savā vietā paaicināju Luckānu. Kas gan zina, kā tas iegrozījās, taču, vakars Ļeņingradā noslēdzās jau ap 4iem rītā, kad es ar Luckānu un Inesi bijām nosēdušies uz Hendriksa dīvāniņa un uzsākuši intelektuālās sarunas. Tā, kā sarunas pārtraukt negribējās, tad Inese izdomāja piebiedroties mums ar Luckānu ceļā uz mājām.

Tiekot uz Aspazijas bulvāra sliežu klātnes, mūs sagaidīja skotu tūristi, kuri meklēja savu hosteli, kas atrodoties Pasta ielā. Mums nezināmu iemslu dēļ, gan nevienam no mums nebija ne mazākās sajēgas, kur tā Pasta iela atrodas, līdz es niedomājos par to, ka Nokia Maps 2.0. ir iebūvēts ielu meklētājs. Tad nu ātri vien sapratām, ka Pasta iela atrodas pavisam netālu un parādījām šo skotu jauniešu baru līdz vietai, kur viņi jau sāka atpazīt, ka tepat ap stūri ir viņu naktsmītne. Tālāk, mazliet izmantojot palīglīdzekļus Luckāna gaitas stabilitātes uzlabošanai, devāmies uz Blaumaņa ielas nakts bodi, kurā tika iepirkta kola man mājās esošajam rumam. Līdz visbeidzot ap pulskten pieciem no rīta bijām tikuši mājās.

Te gan nebija nekāda tūlītējā gulētiešana. Vispirms ķērāmies pie mana tējas skapīša tukšošanas, tad atradās arī kārtis, papīrs un rakstāmais Inese sāka ņirgāties par Luckānu zolē. To mēs darījām līdz vismaz deviņiem no rīta.