14:19 Uldis: fotografēt māki?
me: nezinu a kas?
14:20 Uldis: braucam uz Zaļumballi
tu būsi fotoreportieris
es žurnālists
Te ir jāpiebilst, ka dažas stundas iepriekš, kad man zvanīja Aisma un uzdeva jautājumu par to, vai es uz pasākumu došos, es atbildēju ļoti noraidoši.
Pirmais dienas uzdevums bija sadabūt fotoaparātu, jo, diemžēl, kaut kā līdz šim neesmu tādu iegādājis. Vispirms zvanīju māsai, bet viņa man šajā jautājumā palīdzēt nevarēja, jo sestdienā fotoaparāts bija pašai nepieciešams. Tad apjautājos savam kolēģim Kasparam, kurš piekrita aizdot savu Canon EOS 400D.
Tā nu ap 16:00 aizbraucu kopā ar Kasparu uz Sarkandaugavu, aizvedu viņu atpakaļ uz darbu, un devos uz Vecrīgu, lai ātri iepirktos, paēstu, iekrautu Luckānu un dotos uz pasākumu.
Lieki teikt, ka ātri izdevās tikai pirmās divas darbības. Uldis, lai arī pirms tam bija visnotaļ steidzīgs, un vēlējās pasākuma teritorijā nonākt jau sešos vakarā, nedaudz aizkavējās – gaidīja apstiprinājumu tam, vai mēs uz pasākumu tiešām tiksim kā žurnālisti, kā arī, nositot laiku, taisīja olmaizītes brokastīm. Nosēdēju stundu Ļeņingradā un tad, tā arī nesagaidot atbildi, devāmies ceļā.
Nedaudz pasēžot korķī Valdlaučos, bez jebkādiem citiem starpgadījumiem nonācām galā. Bez olmaizītēm un dažiem aliņiem, Uldim bija paņēmušās līdzi arī pāris degvīna pudelītes, kuras pirms iešanas iekšā tika pārlietas plastmas traukā.
Pirmais cilvēks, kuru mēs pasākumā satikām, bija mans korabiedrs Dāvis V.
Pēc nelielas pīppauzes piegājām pie aproču dalīšanas vietas un, uzrādot fototehniku, tikām akceptēti kā žurnālisti. Nākamā būtiskā darbība – telts uzcelšana.
Šo skaisto telti Uldis bija dabūjis iekš LB’09, tiesa mietiņi tai bija kaut kur aizceļojuši, līdz ar to tos nācās izveidot uz vietas, kas arī, kā redzams zīmējumā, lieliski Uldim izdevās.
Es, savukārt, izdomāju, ka man ir lielā vēlme doties apgaitā un apskatīt, kur kas skan un kādi vēl cilvēki ir šeit sastopami.
Aizvazājos līdz lielajai skatuvei, kur sastapu Intu
un redzēju spēlējam the Briefing.
Mazliet viņus paklausījos un turpināju vazāties apkārt.
Nonācu līdz skatuvei ar nosaukumu “bedre”, kur arī beidzot sastapu Uldi
Un uzreiz pēc tam sākās vakara galvenā atrakcija – proti pirmo reizi nosprāga ģenerators
Aizvazājos uz beksteidžu, lai noskaidrotu situāciju, tur sastapu Ābolu, kurš tieši tajā dienā, par sirdspukstu logo zīmēšanu, bija izpelnījies satikt Zatleru.
Kamēr ar viņu runājos, tikmēr fonā tika labots ģenerators un pamazām noskaidrojās arī problēmas iemesli – proti – galvenajam ģeneratoram bija kaut kādas problēmas ar eļļu, savukārt backupam izrādās bija tukša bāka. Vienā vārdā – FAIL.
Kad nu strāva atkal bija augšā (ar dīzelīti piebarojot backupu). Izdomāju, ka jāiet ieraudzīt Artūrs.
Kad nu tas bija veiksmīgi paveikts, izdomāju, ka jāiet satikt Dāvis E., kurš strādāja akustiskajā skatuvītē par skaņotāju. Un brīdī, kad atnācu bija jau mazliet iemidzis no tur skanošā midzinošā regeja.
Noskaidrojis, ka uz mazo skatuvi ir jāatgriežas 1:00, devos uz “bedri”, lai ieraudzītu Dambi
un beidzot satiktu arī Aismu, ar kuru tad kopīgi devāmies galvenās skatuves virzienā un tur ieraudzījām Atomkaru miglu
Dambja performance starp citu, bija ar veseliem diviem neplānotiem pārtraukumiem, jo vispirms orgi izdomāja, ka jāpamēģina atkal iedarbināt galvenais ģenerators (uz 10 minūtēm izslēdzam strāvu) un tad, kādu brīsniņu vēlāk, kad galvenais ģenerators, šķiet, atkal palidoja, ka jāiedarbina atkal backups (arī 10 minūtes bez strāvas).
Lai nu kā, bet gaidot Čipu un Dullo aizvazājos arī līdz galvenajai skatuvei, kur spēlēja Triānas Parks
Tad izdomāju, ka jāaiziet uz bedri un jāsafočē All Day Long. Tur nu mani sagaidīja neliels pārsteigums Raivīša izskatā:
Dodoties cauri telšu pilsētiņai uz otru teritorijas pusi nogāju gar Luckāna telti, pie kuras arī sastapu Uldi, kurš bija pamanījies izārdīties pie Inokentija un arīdzan iereibt. Tiesa – līdz sātanam bija tālu. Novēlēju viņam veiksmīgu turpmāko vakaru, un devos tālāk.
Enīvei, izsalkums jau bija sakrājies un, tā kā man nemaz negribējās pārmaksāt par šašliku ar frī kartupeļiem, izdomāju, ka jāpamēģina krišnaītu pārtika.
Twitterizmēra rewiews ir aptuveni šāds: +lēts, makaroni samērā ok. -auksta zirņu kotlete ir vienkārši nebaudāma.
Kamēr ēdu makaronus, tikmēr viens džekiņs uz skatuves kaut rādīja tīri baudāmu deju priekšnesumu
Kad bija paēsts devos uz akustisko telti cerībā ieraudzīt Čipsi un Dullo, bet te tev nu bija, tur joprojām spēlēja Daksis (un ticiet man – tas ir kaut kas pavisam nebaudāms). Ātri aizbēgu līdz Dirty Deal disko steidžam, kurā tika spēlēti pavisam jauki electro/pop/techno mashupi. Reizes trīs gāju skatīties vai Daksis jau ir beidzis performēt.
Visbeidzot sagaidīju arī viņus:
Viņi starp citu, bija pilnīgi lieliski. Un ja publika sākumā vēl pēc inerces sēdēja, tad beigās visi bija kājās un dziedājā “Tā nav rasa, tās ir asaras, kuras neredzēji tu…”.
Pēc šīs lieliskās performances izdomāju, ka jāierauga PND.
kuri spēlēja apsolūti lielisku kategorijas Ж pankroku.
Pēc PND tika sagaidīts arī Kristaps Krēsliņš, grupa Zvani un Atomkarš
Lai nu ko, bet grupu Zvani es rekomendēju noklausīties visiem – tas ir kaut kas pilnīgi lielisks.
Pēc Zvaniem vienīgais, kas atlika bija dažādas disko skatuves, kuru pakalpojumus tad es izmantoju līdz pieciem rītā, kad arī devos gulēt.