2006. gada augustā, kā svaigi izcepts datorzinātņu bakalaurs, tiku pieņemts darbā LETĀ. Tā iesākās tas dzīves posms, kurš beidzas šodien. LETA no saviem programmētājiem izveidoja LETA Mediju Sistēmas, tad šis kantoris tika pārdots Mediaparkam. Sanāca tā, ka darba vieta man mainījās, bet darbu pats es nemainīju. Ja man jautās kāpēc – neredzēju iemeslu. Jā, bija grūti brīži, jā iespējams varēju citur nopelnīt vairāk, taču man darbs Mediaparkā diezgan labi patika. Kolektīvs bija (un joprojām ir) lielisks. Raitis (probably viens no lieliskākajiem priekšniekiem pasaulē) man uzticējās un es šeit patiešām izaugu.

Tomēr, šovasar, atgriežoties atpakaļ no atvaļinājuma, radās tāda tukšuma sajūta. Bija izdarīts būtisks darbs, lai InSite pārvērstu par gan lietotājiem, gan programmētājiem patīkamu CMSu, bet šie te izstrādātie atvieglojumi kaut kā atņēma daļu no interesantuma.

Sāku domāt, ko darīt citu.

Šī gada pavasarī, mans labs draugs Guntis, pamanījās piedalīties garage48 pasākumā, kā rezultātā radās viņa stārtups MightyFingers. Kaut kā veiksmīgi sagadījās, ka tajā brīdī, kad es domāju par kaut kā cita darīšanu viņš bija tuvu līguma noslēgšanai ar investoriem. Rezultātā es veiksmīgā mirklī uzprasījos pievienoties viņa spēļu izstrādes kantorim.

Ko tieši tur darīšu, un kā tur viss notiks, es nezinu, bet šobrīd ir tā lieliskā sajūta, kad tu doties pretī nezināmajam. Un tas ir sasodīti interesanti.