Šoreiz pamodos astoņos. Secinu, ka esmu saķēris iesnas, kopā ar sāpošu kaklu un galvu. Izrāpjos no gultas, lai paskatītos vai Luckāns joprojām lasa “Feet of Clay”. Izrādās nelasa gan. Jo mājās viņa nav. Oh well. Tā kā jūtos dranķīgi ielienu vēl gultā pagulēt.

Ap desmitiem zvana Luckāns. Izrādās viņš jau ir paspējis telefoniski aprunāties LETĀ gan ar personāldaļas vadītāju, gan arī ar vienu no redaktoriem. Viņam esot pateikt, lai viņš aizsūta savu CV.

Uzceļos augšā un saprotu, ka uz darbu/kori šodien neiešu – jāapārstējas. Pirms pieciem atkal zvana Luckāns. Noskaidroju, ka, lai viņš varētu reģistrēties viņam esot jāsadabūn vesela kaudze kredītpunktu – tātad – viņš visu dienu ir pavadījis zvanot pasniedzējiem un sarunājot ar viņiem laikus, kad nokārtot parādu. Galvenais viņam tagad esot uzrakstīt referātu diferenciālvienādojumos.

Vakarā Luckānu mājās tā arī nesagaidīju.