Vispirms liriskais ievads.

Pirmais dzeršanas noteikums – nekad nedzer vienatnē. Pārkāpts.

Otrais dzeršans noteikums- pārliecinies, ka tev tuvumā nav pieejams internets. Arī pārkapts.

Kāds tam visam ir rezultāts? A vot – redz pirmdien man radās vēlme izteikt vienu viedokli, tomēr skaidrā prātā izdomāju, ka to nafig nevajag darīt. Bet nu tagad iedzēris būdams, nejauši tviterī izlasīju, ka tomēr tautai ir pieprasījums. Attiecīgi, nekur nav garantijas, ka šito es nenahrenizēšu tiklīdz kā pamodīšos nākamajā rītā.

BTW. Uzreiz jau atvainojos par iespējamajām ortogrāfijas kļūdām. Vīns tomēr dara savu.

Tā – lirisko ievadu beidzām. Par ko es te gribēju – a vot.

Gan jau, ka jums dzīvē arī ir gadījies, ja nav, žetons, bet nu stāsts sekojošs – reiz sensenos laikos, nu tā pirms gadiem vairākiem. Bija man vienas attiecības ar vienu sievieti. Bija, bija, un tad vienubrīd es viņas izbeidzu, nu tjipa tā sagribējās. Viss jau būtu, kā pie normāliem cilvēkiem, bet nezkāpēc es pēc kāda laika, herviņu zin kāda suņa pēc, izdomāju, ka tās attiecības vajag tomēr restaurēt. Nu tur tjipa, ļa ļa, ņi ļa ļa. Vopšem vajadzēja. Nu labi, ko vajag vajg. Norestaurējām. Attiecīgi viss bija baigi skaisti, līdz gandrīz gadu vēlāk neiestājāas atkal iepriekš aprakstītā situācija. Same šit. Un pat nevis līdz tai pirmajai daļai, bet arī līdz tai otrajai. OK. Huge problem. Bet nu tjipa tā nu šitās divreiz restaurētās attiecības mani izvadīja cauri visiem maniem pirmajiem studiju gadiem.

A vot par ko šitais – a vot par to, ka tāpat viņas beidzās. Un patiesību sakot – varēja jau tās īstenībā beigties arī uzreiz, viss, tas tālākais posms bija vienkārša smadzeņu pišana gan sev, gan attiecīgajai sievietei.

Labi – vroģe lesson learned. A vot izrādījās ņihuja. Iedibināju sev jaunas attiecības. Nu tur atkal gandrīz gads riņķī un tad attiecīgā jaunkundze man paziņo, ka ne sūda nebūs. Labi, tb. slikti, bet nu labi. Protams paiet pāris nedēļas un mēs nodarbojamies ar faking restaurāciju. Rezultāts – pēc mēneša vēlviens breikaps.

Ok. Leason learned vēlvienureizi. Kā pieredze rāda – ņihuja – trīs lietas labas lietas, bet nu tā ceturtā toties no sirds. Vopšem gadu atpakaļ ņēmu un iegādājos sev attiecības ar vienu tīri patīkamu jaunkundzi. Viss forši līdz vienu nakti ap jaunogadu viņa man paziņo, ka viss. Nu tur tjipa – ņihuja nebūs. A man protams kā reizi lielais iekāriens tikai sācies – nu tur nevar takš tā vienkārši paņemt un palaist. Pamēģināju vroģe kaut kā čerez nu tur tjipa friends and šit norestaurēt. Rezultāts? A vot rezultātu es joprojām staipu apkārt žaketes kabatā, kā faking remainderi.

Kas ir tas ko es te gribēju pateikt? Jebkāda attiecību restaurācija viennozīmīgi vienmēr noved pie bezjēdzīgiem rezultātiem ir nekas cits, kā sava un citu līdzcilvēku laika izniekošana.

Žetons tiem, kam tas pasākums ir izdevies citādāk.