Heh, viena no tām dienām, kad tas, kas notiek ārpus laukuma ir bijis krietni interesantāk par to, kas notiek laukumā.

Laikam jau no rīta bija zemapziņā kāda nojausma, par to, ka nāksies pastrādāt – vakar pirmo reizi tika uzvilkta LETAs maika. Pirmās izklaides man sākās pirms tikšanas arēnā.

Iepriekšējā vakarā tika atrasts viens spāņu puisietis, kurš man sasolīja, ka dabūšot biļetes uz vakardienu. Sagaidu šo spāņu puisi, a šis man saka, ka viņa čomi esot visas biļetes notirgojuši. Žēl. Te pieskrien viens krievs un piedāvā man vienu no savējām biļetēm. Cena 60 euro. Dārgi gan, bet nu pofig – piekrītu. Iedodu viņam naudu, viņš man biļeti un jau pagriežos, lai dotos uz arēnas ieeju, tad pieskrien divas spāņu policistes “v štatskom” un atņem manu biļeti un krieva naudu.

Nodomāju, ka nu ir ziepe. Šitā padirst 60 euro nav forši. Par laimi viss beidzās ar pirksta pakratīšanu un savu naudu es dabūju atpakaļ. Aizeju uz kasi – biļete tur, protams, maksā 120 euro. Tad pie manis pienāk, spriežot pēc iegūtajām vietām, viens grieķis un piedāvā biļeti par nu jau 50 euro. Šoreiz esmu uzmanīgs un paeejam nostāk.

Tieku arēnā. Tur jau pilnā sparā risinās dienas interesantākā spēle – Turki izmisīgi cīnās ar itāļiem.

Cīnījās līdz pat pagarinājumam, bet tajā turkiem, šķiet, spēki jau bija beigušies. Turkoglu kārtējo spēli bija vienīgais vilcējs – vakar viņš sameta pāri par 30 punktiem.

Pēc šīs spēles tad arī sākās visa izklaide ar intelektuālo spāņu policiju.

Tomēr leišiem bija mazs mierinājums – pirmo reizi pirms spēles tika nospēlēta visa himna. BEIDZOT. Pirms spēles tika sumināts jubilārs, mans dārgais vārdabrālis, Ramūns Šiškausks, kurš beigās kļuva rezultatīvākais. Lūk viens no viņa punktiem:

Lietuvieši šoreiz neatstāja ne mazāko cerību frančiem. Savukārt es, ietaupījis 10 euro, izlēmu viņus iztērēt šalles iegādei:

Slovēnijas – Vācijas spēle bija visnotaļ garlaicīga. Iespējams, vienīgie, kuriem šajā spēlē bija interesanti bija slovēņu līdzjutēji. Novickim vairs nebija spēka vilkt, savukārt pārējie vācieši, kā jau iepriekš tika secināts, ir pilnīgas nulles. Rezultātā +30 slovēņiem.

Atgriežoties Švyturys bārā, redzu – leiši dejo uz galdiem un skandē “Unos, dos, tres – ispanam pyzdets”

Par cik stāsts ir pagarš, tad tam veltīšu atsevišķu ierakstu.

Kā jau parasti visi stāsti, arī šis sākās pavisam nevainīgi. Devās leišu fani šodien uz spēli pret Franciju. Izgāja cauri biļešu kontrolei, un tad vienam apsargam nezkādēļ neiepatikās mazs lietuvas karodziņš uz tik pat neliela plastmasas kātiņa. Šis apsargs savu problēmu “atrisināja” pavisam vienkārši – izvilka ārā nazi, un nogrieza karodziņu no kāta, karodziņu un kātu pēcāk nometot zemē.

Kā jums liekas, vai šis ir apvainojums valstij?

Lietuviešiem likās, ka ir gan, rezultātā viena meitene skaļi iesaucās “Fuck you Spain!”, šitais savukārt jau nepatika mentiem, kuri sāka savu uzbrukumu daiļā dzimuma pārstāvei. Šādu pašu frāzi izkliedza arī viens dāņu puisis, kurš fano par Lietuvu, un arī viņam metās virsū stekotu mentu bars. (Ļoti atvainojos visiem policijas pārstāvjiem, ja viņiem nepatīk tas, ka viņu spāņu kolēģu apzīmēšanai izmantoju vārdu “ments”, bet nu šie barbari neko labāku nav pelnījuši.)

Tad nu kādam apsargam vēl esot sagribējies ar nazi padraiskoties gar leišu bungām – tur nu ceļā esot stājies bārdainais lietuvas fanu karalis “Sėkla”. Pēc dažu aculiecinieku (vismaz leišu stāstos šī sadaļa izpalika), viņš to esot darījis iesitot kādam no mentiem ar bungas vālīti. Lietuvieši gan stāsta, ka Sėkla, gluži vienkārši esot apgūlies uz Lietuvas karoga, ar frāzi – “tas ir mans karogs, neaiztieciet manu karogu”.

Lai vai kā, bet te viņam uzklupa vesela brigāde steka īpašnieku un esot šo sākuši dauzīt. Dauzīja viņu tik pamatīgi, ka pārsita galvu un Madrides Telefonica arēnas ieeju tagad rotā lietuviešu asins plankumi.

Pēc šī incidenta menti vēl ilgi domāja, laist pārējos fanus iekšā, vai piekaut tos ar tur pat uz vietas, bet par laimi saprāts ņēma virsroku un vairāk incidentu nebija.

Lietuvieši gan ir ļoti stipri ņēmuši šo te aizvainojumu sev pie sirds – šodien pie Spānijas vēstniecības Lietuvā notikšot kaut kāda protesta akcija, savukārt lietuviešu fani, solidarizējoties ar savu vadoni uz nākamo spēli nāks ar apsaitētām galvām. Šai akcijai tāpat labprātīgi piekrita pievienoties arī satiktie krievu fani.

Nu ko, pirmā nedēļa nokapāta. Kas tad bij labs šodien?

Svētdienās Madridē ir daudz interesantu lietu, ja nebraucat basketbola laikā – varat aiziet uz tirgu (pie La Latina metro stacijas), uz muzejiem (esot par velti) vai vakarā uz Vēršu cīņām.

Muzejus un vēršu cīņas man aizstāja sēdēšana nu jau ierastajā Švyturia bārā skatoties basketbolu. Un jau pirmā spēle sagādāja patīkamu pārsteigumu – portugāļi izrādās ne tikai Latviju var apspēlēt. Nezinu vai žīdiem spēle vienkārši negāja, vai arī viņi ir gluži vienkārši vājāki, bet portugāļiem žetons – kontrolēja visu spēli un, galvenais, spēlēja skaistu, “latvisku” basketbolu – ātru, ar daudz samestiem trīspunktniekiem.

Otrā spēle bija vēl skatāmāka – neierasti rezultatīvā cīņā Grieķi pēdējā sekundē iemetot trīspunktnieku uzveica Horvātus. Intersanti šajā spēlē bija tas, ka kamēr Grieķiem nekrita trīspunktnieki (1. puslaiks) tikmēr Horvāti bija samērā drošā vadībā, bet tad grieķiem sāka krist. Horvātiem žetons – viņi nepadevās – pēdējās 18 sekundēs no -5 ar Popoviča pūlēm tika panākts izlīdzinājums, bet ar 7 sekundēm grieķiem pietika uzvaras neatdošanai.

Pēc šīm spēlēm devos apskatīt kā dodas spāņu fani uz spēli. Bija vērts:

Orķestris neslikts.

Lai kā krievi arī centās, bet Spānija viņiem tomēr bija pārāk ciets rieksts. Otrajā ceturtdaļā spāņi izvirzījās vadībā un to neatdeva līdz pašām spēles beigām.

Situācija grupā tagad ir tāda, ka iespējas tikt astotdaļfinālā joprojām ir visām komandām. Pat portugāļiem.

Kas tad vakar bija labs un interesants šajā lieliskajā basketbola fiestā? Tā kā dienu iepriekš biju škiroties no 50 euro ieguvis savā īpašumā vienas dienas biļeti, tad visu vakardienu pavadīju Madrides Telefonica arēnā, kurā notiek E/F grupu spēles.

Pati arēna ir diezgan ietilpīga – aptuveni 10K vietu, turklāt redzēt var labi no jebkura leņķa – sliktu vietu tur nav.

Vienīgais, pret ko tur var celt iebildumus ir tas, ka pilnīgi nav kur uzkārt fanu karogus – Lietuvieši savus slavenos karogus (Macas, Šiška, Šaras utt) pat nevlka ārā – ņefig viņus smērēt, ja no tā karoga var redzēt labi ja pusi.

Par pašām spēlēm.

Pirmajā spēlē nebija Dirka diena – Francija bez īpašām pūlēm tika galā ar Vāciju. Dirks iemeta 2/9 trejačiem – pārējie vācieši ielidināja vēl divus.

Otrajā spēlē lietuvieši, nu jau tradicionāli, ievārīja sev sūdus un paši ar viņiem tika galā. Itāļi uzvarēti un ceturtdaļfināls garantēts, vienīgais, kas dara nemierīgus mūsu braļukas, ir tas, ka nelielu cirkšņa traumu ir guvis Šaras. Tiesa to, ka Gusts ir jātur uz soļina Būtauts ir sapratis, un pret itāļiem šo laukumā nelaida.

Leišu fanu ir kļuvis mazliet mazāk, bet skaļi viņi ir diezgan

Ja ir šāds bungu komplekts, tad neko citu nemaz nevar gaidīt.

Trešajā spēlē atmosfēra zālē neliecināja par eiropas čempionātu – zālē bija palikusi labi ja trešdaļa skatītāju, no kuriem lielākā daļa bija garlaikotu spāņu un lietuviešu. Enīvei Turki zaudēja Slovēņiem. Slovēņi gan neko īpašu nerādīja, lai arī turki iemeta tikai 51 punktu, neteikšu, ka slovēņu aizsardzība būtu bijusi savos augstumos. Turku problēma ir viņu galvās – cik brīvus metienus turki aizmeta garām, man pat apnika skaitīt. Un šķiet vēl nebiju redzējis kādu komandu spēlējam ar tādu nolemtības sajūtu sejās kā turkus.

Lai vai kā, tā kā dzīvoju Madrides centrā, tad lietuviešu svinības varēja dzirdēt līdz pat kādiem diviem – trijiem naktī. Viņiem viss, pagaidām, iet pēc plāna.

Sākās otrā kārta. Teorētiski vakar būtu bijis jāspēlē Latviešiem, līdz ar to pie halles dažu sanāca satikt un sarunāt biļetes uz šodienu. Ārpus halles labākā vieta, kur vērot basketbolu ir Švyturys krogā, kurš ir iekārtojies netālu no Telefonica arēas pie kaut kāda mistiska ezeriņa esošajā iestādījumā ar glauno nosaukumu Restorane Motnaloya.

Tur noķēru džeku, kurš no Švyturys puses ir atbildīgs par šo pasākumu un piespiedu viņu pastāstīt par to arī jums:

Pats alus maksā 2 euro puslitrā, kas ir visnotaļ ok priekš kroga cenām.

Ā pareiz, vakar tak bija arī viena otra spēle. Pirmajā krievi neatstāja cerības portugāļiem, otrajā žīdi līdzīgā spēlē uzveica horvātus (žīdi spēlē oficiālas spēles jau turpat mēnesi, viņi čempionātā ieleca pēdējā brīdī, uzvarot kvalifikācijas turnīrā, līdz ar to viņi ir vislabāk saspēlējusies komanda starp visām čempionāta dalībniecēm), savukārt trešajā mājinieki spāņi izņirgājās par izslavēto grieķu aizsardzību.

Kaža atkāpies. Kas ir pareizi. Nav svarīgi vai viņš bija labs vai slikts. Ir pieņemts, ka tā ir jādara. Ja vien mūsu politiķi mācētu atkāpties tik pat labi kā treneri. Atļāvos ielikt basket.lv piedāvāto video Jūtūbē – man ir slinkums vilkt mistiskus wmv, domājams, jums arī. Ekh – esot par garu :/ nu tad nekā

Tāpat vakar aizmirsu pieminēt arī šādu skaistu faktu – ne jau mēs vienīgie braucam mājās. Mājās brauc arī Poļi, Čehi un … Serbi. Mēs nebūt neesam titulētākā un spēcīgākā izlase, kurai brauciens uz Madridi izpaliek. Pie tam serbiem gāja vēl sliktāk – viņi zaudēja visās trijās spēlēs.

Saldajā ēdienā vēl viens video – šis būs īpaši tuvs mīļš un sāpīgs – Horvātijas izlases spēlētāja Marko Tomaša uzvaras tīspunktnieks pār Spāniju, kurš iecirta pēdējo naglu šīgada Latvijas izlases zārkā.

Ak jā – šodien ir brīvdiena un sākot ar rītdienu visas spēles notiks Madridē, līdz kurai nu jau veiksmīgi esmu aizceļojis. Jāiet atrast halle :)

Braucam mājās? “Laimīgu ceļu” – atliek novēlēt Latvijas izlasei. Man gan šāds prieks un laime vēl tuvākajās dienās nespīd – rīt (nu jau šodien) pārceļos uz Madridi.

Dienas sākums jau neko labu nevēstīja – Palmā saulīte bija kaut kur paslēpusies aiz mākoņiem un ierasto ~+30 vietā bija nieka ~+20. Vēsi es teikšu. Pietiekami, lai manī nerastos ne mazākā vēlme kaut doties kādā nebūt pastaigā.

Kad apnīk sēdēt pie interneta, dodos uz halli. Šoreiz biju gudrāks, un, zinot to, ka hallē alus nav, iestiprinos piehalles krogā, kurš ir nosēts ar lietuviešiem. Ja es teiktu, ka tur bija kur apsēsties es melotu :)

Ierodos hallē un man par pārsteigumu Lietuvas – Vācijas spēle ir pirmā. Oh well. Tā ir, ka neskatās kalendārā.

Jūsu vismīļākais basketbola blogeris Palmas arēnā.

Tāpat interesants bija šodienas entertainments – kāzinieki ar visu mācītāju, tjipa.

Lietuviešu karodziņi

Par pašu spēli – Leiši pēc iespējas izslēdza no spēles Novicki. Pie viņa pielīmēti visu spēles laiku bija Songaila/Kleiza/Šiškauskas. Samest gan viņš tāpat pamanījās – iekš NBA sezonas MVP par skaistām acīm nedod. Leiši gan pamanījās izšķērdēt 20pt pārsvaru un rezultātā pēdējā minūte pat bija filmēšanas vērta:

Uz spēles beigām sāka pienākt prieka vēstis no centra – Latvieši zaudē. Pēc pirmajām trim īsziņām cerēju, ka līdz spēles beigām kaut kas mainīsies. Cerība tirgo hotdogus – sākoties Čehijas un Turcijas spēlei saņemu prieka vēsti par mūsējo zaudējumu. Rodas pastiprināta vēlme lamāties.

Enīvei, turki sākotnēji iegūst pārliecinošu pārsvaru, taču otro ceturtdaļu sāk nožēlojami (13 – 3). Otro puslaiku, gan neredzēju, bet nu izskatās, ka čehi ir cīnījušies līdz galam. Bet nu Turki ir stiprāki.

Kāds no turkiem mēģina iemest pēdējajās uzbrukuma sekundēs.

Pēc pirmā puslaika dodos uz viesnīcu – gribās pēc iespējas ātrāk uzzināt to, vai mūsējie tiks tālāk vai nē. Turpat blakus pie Palmas arēnas ir kapsēta…

Šurp sūtīt Muižnieku?

Tieku hostelī – spāņiem +10, nav daudz, bet nu gan jau pietiks. Kā tad. Bet īstenībā, ļoti labi un pareizi, ka tā. Ja nevar uzvarēt Portugāli, tad atvainojiet piedodiet, mums nav ko darīt iekš top 12. Par top8 sapņotājiem paklusēsim – viņi, vismaz spiežot pēc aprakstiem, esot cīnījušies.

Baisi jau nu tradicionāli tie eirobasketi paliek – skaisti zauējam labām komandām un tad zaudējam tiem, kurus bija jāuzvar un braucam mājās. Slikti.

Nedaudz pārsteidza šodien Lietuvas basketbola portālos parādījusies informācija. Izrādās, ka naudas taupīšanas nolūkos Lietuviešu TV3 nav uzskatījis par nepieciešamu uz Palmu aizsūtīt kaut vienu savu cilvēku. Kā vecos laikos, leišu komentētājs sēž studijā Viļņā un skatās spēli televizorā. Spēlētāju intervijām izmanto basketbola portālu sagatavotos amatieru videomateriālus. Es kaut kā nespēju iedomāties, ka Latvijā kāda televīzija varētu ņemt cien. Petrini safilmētos materiālus.

Ēēēēm, WTF? Kā vispār tāda basketbola valsts kā Lietuva to var atļauties. Pat čehi, kuriem basketbols ir pie kājas ir atsūtījuši veselus divus komentētājus. Vācieši, kuri neko citu, kā futbolu vispār nepazīst ir atsūtījuši veselu armiju. Šeit ir pārstāvji no visām lielākajām vācu televīzijām. Tak pat Latviešu TV3 nav paskopojies un kādu aizsūtījis.

Pats interesantākais ir tas, ka pārējās lietuviešu televīzijas jau nav labākas. Ok – nav viņiem pārraides tiesību, bet nu vismaz pafilmēt to kas vēl te notiek, līdz trenņiem aizstaigāt, kādu interviju uztaisīt – nekā. Šeit Palmā nav neviena lietuviešu televīzijas darboņa. Nožēlojami.

Turpināsim? Noteikti.

Kas tad vakar tāds labs un interesants notika? Vispirms jau pilnīgi ar basketbolu nesaistītais atklājums, ka “1/2 chicken” ir domāts burtiski un koplektā ar mazliet frī kartupeļiem un mazo alu izmaksā mazliet virs 5 euro – kas ir diezgan ok piedāvājums.

Paēdis pusdienas un pagulējis baseinā secinu, ka ir jādodas uz halli, turklāt laika ir palicis pavisam maz – lietuviešiem pirmā spēle. Hostelī vēl ar pāris lietuviešiem secinam, ka ir jāņem taksis, domāts darīts. Dullā spāņu taksiste, gan neko citu kā savu spāņu valodu nezin, turklāt par basketbolu, šķiet neinteresējas, bet kaut kā ar kartes palīdzību iebakstam viņai savu galamērķi. Tikai, kad jau kāds pusceļš nobraukts mans līdzbraucējs piemin vārdu “velodroms” – ar to mūsu šoferei nāk atklāsme uz kurieni tad mēs īsti dodamies. Noplēsa gan viņa no mums vairāk nekā tie takši ar ko ir braukts atpakaļ, turklāt tie takši bija par nakts tarifu.. oh well.

Pienākot pie halles gandrīz uzskrienu virsū šim te vīram:

Atpazināt? Jā tas ir Sabonis. Un jā, viņš ir MILZĪGS.

Enīvei, par spēli nav īpaši ko piebilst. Lietuvieši tiktāl ņirgājās pār čehiem, ka pat Gustu uzlaida laukumā.

Ja vien leiši nebūtu trešajā ceturdaļā izdomājuši, ka spēle vinnēta un var sākt laist luni, tad rezultāts būtu noteikti bijis krietni graujošāks.

Pēc spēles satiekos ar jau vakar satiktajiem latviešiem un dodamies meklēt iestādi, kur var skatīties Latvijas – Spānijas spēli. Es no savas puses pēc iepriekšējā dienā redzētā izdaru nepareizo secinājumu, ka šajā Vācijas – Turcijas spēlē tāpat nebūs ko redzēt un turki gan jau samals miltos vāciešus. Kā tad. Kas turkiem bija iekodis, nezinu, bet ar to, ka viņi zaudēs, un vēl ar -30 nevarēju iedomāties. Basketbols tomēr ir burvīgi neprognozējams.

Ak, nujā. Tātad dodamies meklēt iestādi. Ieejam vienā, saka nekā. Ieejam otrā, tur mums arī atsaka, bet vismaz saka redzi tur to krogu uz stūra – mēģiniet tur. Ieejam stūra krogā, televizors gan izslēgts, bet ar bārmeni viss tiek sarunāts un mums tiek pults un alus.

Spēle Latvijas komandas izpildījumā man patika – tāds skaists ātrs basketbols. Vienīgi žēl, ka beidza krist trīspunktnieki un zem groza uzbrukumos tā īsti nostiprināties neizdevās. Ar Gasoliem un īpaši Rūdiju Fernandezu kārtībā netikām. Bet patika tas, ka pietiekami lielu spēles daļu aizvadījām ar otro sastāvu, galu galā nav jēgas ar pāris punktiem zaudēt Spānijai un pēc tam neuzvarēt Portugāli. Par šī fakta saprašanu Muižniekam žetons.

Dienas moments atkal būs fantastisks trīspunktu metiens. Šoreiz Serbu izpildījumā. Pagarinājumā gan viņi zaudēja, bet metiens bija no sērijas pilnīga fantastika.

Nu ko – pasākums ir sācies un kā vēl – Latvija pamanās uzvarēt Horvātiju. Kruta.

Bet par visu pēc kārtas… (tā kā šeit būs dafiga bilžu un video, tad tomēr tālāko tekstu likšu zem cuta – ņefig man piesārņot jūsu rss lasītāju)