Vista + Apache + PHP + PostgreSQL

Izskatās, ka pat strādā :)

29.12.2006.

Minska. Rīts. Ielas vēl nav notīrītas. Secinu, ka pa šiem gadiem neesmu pazaudējis spējas orientēties Baltkrievijas galvaspilsētā. Divu galveno ielu nosaukumu maiņa gan mazliet izsit no sliedēm, bet citādi pietiekami ātri un veiksmīgi atrodam viesnīcu. Tā kā esam ieradušies krietni pirms divpadsmitiem, tad izlemjam piemaksāt par iespēju ielīst uz pāris stundām gultā. Istabiņas atrodas viesnīcas pēdējā – 13. stāvā. Dekors ož pēc padomijas, kā arī varēja būt krietni siltāks (temperatūra manis ieņemtajā istabiņā turas diezgan konstanti pie +15 grādu atzīmes), toties tajās pāris stundās izguļamies krietni labāk nekā vilcienā.

Pamostamies un ap pus divpadsmitiem dodamies meklēt kādu vietu kur kaut ko apēst. Pusstundu nostaigājot ievelkamies vienā no divus kvartālus lielās vecpilsētas krogiem, ar cerību, ka tur kaut kas ēdams būs. Diemžēl, mums paziņo, ka virtuve nestrādājot un rezultātā paliekam bez brokastīm, toties mani ceļabiedri nobauda savu pirmo baltkrievu alu.

Dodamies nelielā ekskursijā pa centru un izdomājam novērtēt vietējo Il Patio. Tur mums par pārsteigumu atklājas, ka bez picām un visām citām šņagām ir pieejams vēl arī t.s. baltkrievu virtuves komplekss – Kurzemes stroganovs. Tā kā Kurzeme mums ir tuvāka pie sirds par Neapoli, turklāt ja ņem vērā, ka šis brīnums maksāja krietni lētāk, tad to arī paņemam. Gatavots tas tika diezgan ilgi, bet toties tika diezgan labi paēsts.

Uzreiz pēc ēšanas satiekam vienu manu skolasbiedreni, kura man piepalīdz veikt gida pienākumus. Aizčāpojam līdz Latvijas vēstniecībai, kur mūs gaida nepatīkams pārsteigums – izrādās to fotografēt neesot atļauts, iebildumi, ka mēs taču esam šīs valsts, kuras vēstniecības ēka tiek fotografēta pilsoņi, nelīdz un Papuasam nākas vien izdzēst bildi no sava fotoaparāta.

Mirkli vēlāk atklājas, ka turpat netālu ir iekārtojies „Lido”, kuru arī novērtējam. Izskatās, ka baltkrieviem latviešu ātrās ēdināšanas iestādījums iet ļoti pie sirds, jo apsēsties praktiski nav kur. Užavnieka viņiem arī nebija, līdz ar to ilgi tur nepalikām. Pēcāk ātri ieskrienam pretīm esošajā Centrālajā Universālveikalā, kurā biedri sev nopērk apģērba gabalus ar baltkrievu simboliku.

Tad sākas kroga, kurā varētu sakarīgi pasēdēt, medības. Mana baltkrievu skolasbiedrene noskaidro, ka itkā normālas iestādes esot „tur-un-tur”. Seko neliels brauciens ar metro un mēģinam ieiet vispirms pirmajā iestādē, kura par nelaimi todien nestrādā, tad aizvedusi līdz otrajai iestādei viņa mūs atstāj – esot kaut kur jāskrien kaut ko darīt. Ieejam, bet tur mūs sagaida paziņojums, ka vietu neesot. Oh well. Dodamies tālāk. Atrodam „T.G.I. Friday’s”. Tur gan arī ir pilns, bet te mani sagaida ļoti negaidīts pārsteigums – brīdī, kad esmu jau gatavs doties prom ieraugu iestādē ienākam vienu no pieciem saviem klasesbiedriem. Pateicoties viņam uzkavējamies pietiekami ilgi, lai viens no iestādes darboņiem mums piedāvātu apsēsties pie bāra letes, ko arī daram. Tur mēs nosēžam varākas stundas. Pēc tam dodos satikties ar šo savu klasesbiedru, ar kuru nosēžu vienā iestādē netālu no viesnīcas. Pēc pasēdēšanas tieku līdz viesnīcai, kur tiek pavadīta visa nākamā diena.

Atgriešanās Baltkrievijā pēc vairāk nekā četru gadu pātraukuma… Jāpaskatās, kas tur ir mainījies. Ceru, ka nebūšu kraujams vilcienā ;)

Neticēsiet, bet piparkūku cepšana ir ok.

Kā ziņo neoficiāli, bet droši avoti, pazīstamajam blogerim Kristapam Kaupem jau ilgstoši mājās nav interneta. Iemesls – nesamaksāts rēķins…

Pana Ramūna dienas jautājums: Vai Kristaps Kaupe apmeklē interneta kafeinīcas, lai uzturētu blogiem.lv?

Un tā, man ir tas lielais prieks paziņot, ka es, Ramūns Usovs* esmu atzīts par žurnāla Time 2006. gada cilvēku

^* – ak jā, tu arī esi atzīts par gada cilvēku manu dārgo lasītāj…

Edit: Ekh lunis, kā man šitā links neiekopējās, bet nu gada cilvēkam ir piedodami ;)

tā kā esmu šonakt uz spama takas, tad turpināsim.

Artis man nejauši norādīja uz vienu jauku vācu puisi vārdā Jona.

Šis jaukais cilvēks, kuram par laimi latviešu valoda vēl nav tik tālu iedrillēta, lai viņš izmantotu visādu nelabus svešvārdus, aprakstot nesen notikušos vietējo blogeru pasēdēšanu, pašam neapzinoties, izmeta tādu skaistu vārdu kā “satikums”. Imho šis ir viens bloody brilliant vārds – krietni labāks par visādiem tur “samitiem”, “tusiem”, “drūzmiņiem” un citām tamlīdzīgām šņagām.

Nu jau atkal Latvijas Universitātes fizmatu aprindās ir panesusies diskusija par datorzinātņu nodaļas atdalīšanos no Fizikas un matemātikas fakultātes. Reiz, pirms gadiem trijiem, smagi tika diskutēts par šo tēmu un kā jau parasti tas viss nobeidzās ar Status Quo. Šobrīd DatZ nodaļai ir jauns vadītājs un atkal šis smir jautājums tiek celts gaismā.

Kaut kā pavisam nejauši lasot rakstus par pilnīgi citu tēmu beidzot izpratu šīs “atdalīšanas” būtību.

Patiesībā viss ir elementāri – lielākie atdalīšanās gribētāji (bij. nod. vadītājs Bičevskis kā arī patreizējais nod. vadītājs Borzovs) ir programinžinierijas pārstāvji (CE), viņi galu galā pasniedz šādu priekšmetu otrajā kursā. LU Datoriķu kurss šobrīd teorētiski saucas datorzinātnes (CS). CS būtībā ir matemātika un tai pilnīgi noteikti ir jābūt vienā fakultātē ar matemātiku, savukārt, CE, nu ēēm, tās jau tādas inžinierzinātnes un līdz ar to tās var arī nebūt vienā faķī ar matemātiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka šobrīd LU datoriķu kurss arvien mazāk līdzinās CS un arvien vairāk tiek uztaisīts par CE, tad, IMHO, nevienam nebūtu jābūt iebildumu pret šādu atdalīšanos. Pie tam es fizmatu fakultātes vadības vietā izmestu šos te programminženierus uz viņu Laikmetīgās inžinierijas fakultāti un matemātikas nodaļā izveidotu CS kursu.

P.S.
Izrādās, ka php ir stulbs. Nekad nebūtu domājis, ka ja no Temp direktorijas izdzēš to folderi, kuru php izmanto savām vajadzībām (sesijas n’ shit), tad tas pēc vajadzības neprot šos folderus atjaunot. Džizas bladī Kraist.