Kā daudzās Baldonēs bijis cilveks, sajutu sevī vēlmi uzrakstīt par šīgada vienu no burvīgākajiem pasākumiem.

Baldone – WTF?

Baldone protams ir tāds miestiņš Pierīgā, no kura netālu atrodas LU observatorija, kurai piederošajā teritorijā jau n-tos gadus fizmati saviem pirmkursniekiem rīko iepazīšanās pasākumu.

Pirmo reizi Baldonē biju pirms 7 gadiem. Teikšu, kā ir – stipri šaubos, ka šobrīd es savā dzīvē būtu saticis uz pusi tik daudz jauku cilvēku, ja es toreiz nebūtu uz turieni aizdevies.

Kā tad veicās šogad? A storijs tāds – šogad uz Baldoni devos ap astoņiem vakarā – līdz tam laikam godīgi ieguldīju savu laiku valsts IKP celšanā. Tā, kā nākamajā dienā bija sarunāts, ka dodos atpakaļ uz Rīgu, lai ar Andri dotos uz tirgu, tad no alkoholiem līdzi bija paņēmusies tikai viena čīliešu vīna pudelīte (arī tautā saukta, par čīliešu teleskopu).

Kā izrādījās, paspēju tieši uz SP sagatavoto priekšnesumu, kurā dažādās lomās tika iesaistīti arī daži uz Baldoni atbraukušie pasniedzēji. Priekšnesums bija ar humoru bagāts, tiesa daudz par garu. Lai nu kā, bet diemžēl pirmkursnieki, kuri savus priekšnesumus veidoja pēc šī te noskatīšanās, laikam, bija guvuši nepareizu priekšstatu un arī viņu priekšnesumi bija salīdzinoši nekādi.

Te gan uzreiz ir jāpiebilst – pirmkursnieki vēl nav īsti apguvuši korpucijas mākslu, līdz ar to nepietiekami tika mēgināts uzpirkt žūriju. Tas, gan, ļauj cerēt, ka nākotne šaj valstij, tomēr, ir.

Lai nu kā, bet priekšnesumiem sekoja neliels disko, un, kas ir pavisma negaidīti – pasākumā valdīja tāda zaļumballes atmosfēra – tāda, kādu līdz šim Baldonē nebija gadījies redzēt.

Gulēt aizdevos ap trijiem/četriem naktī, bet, kas ir pats dīvainākais, pamodos precīzi pirms pusdeviņiem – tieši uz rītarosmi. Tad, kas ir vēl dīvaināk – biju spējīgs noskriet divreiz lielāku distanci par sev pēdējā laikā uztrennēto – veselus 3km.

Pabrokastoju, iekrāvu iekš SAABa dažus promskrējējus un devos uz Rīgu. Tur seko neliels tirgus apmeklējums (jo ir uzdevums – abiem ar Andri iegādāties saulesbrilles – bijām izdomājuši, ka uz Baldoni jāpadara sevi viens otram vēl līdzīgākus), kurā noklausījos fantastisku sarunu divu urļiku lielisku dialogu, kurā viens ļečī virsū otram par to, ka šis neko nedarot – pats viņš, savukārt, katru dienu cītīgi zogot. Enīvei, tad neliela pasēdēšana Ļeņingradā, kurā tika sagaidīti pārējie tripa dalībnieki, un devāmies atpakaļ.

Tiesa pa ceļām iznāca pieturēt vienā meža vidū esošā pļavā vēl pirms Baldones, kurā notika viens mazs privāts festiņš. Starp māksliniekiem, kuri uzstājās redzēju populāro apvienību Porno un co., kuru starp citu ir tīri lieliska šīze. Tāpat viens no festivāla hailaigtiem bija mazs, resns, pūkains sunītis, kurš izskatījās, ka ir sapīpējies un sadzēries vēl vairāk par divkājainajiem apmeklētājiem/dalībniekiem, un pārsvarā bezspēkā mētājās.

Kad atgriezāmies Baldonē, pasākuma dalībnieki jau cītīgi cīnījās dažnedažādās sporta un ne tikai disciplīnās. Viena no lieliskākajām disciplīnām bija slēpošana pa asfaltu (стою на асфалте в лыжи обутый. То ли лыжи не едут, то ли я..). Pie viena pirmkursniekiem bija uzdevums – sadabūt rokās konkrētus veckursniekus, kuri viņiem izstāsta kādu stāstu.

A vot šite jaunās o-meitenes izcēlās tik lieliski, ka ir pelnījušas, ka top stāsts par viņām. Eksistē fizmatos (ā, pareiz nu jau datoriķos) viens tāds kadrs ar kļičku Blekss – tad nu lūk Blekss, nebūtu Blekss, ja viņš no pirmkursniekiem par katru pastāstīto stāstu nepieprasītu kādu alus pudeli, kuru protams visi godīgi viņam arī atstiepj. Visi – izņemot jaunas o-meitenes. Nepārspējams savā burvībā bija skats, kad Blekss, kurš tikko ir izlielījies par to, kā viņam visi stiepj alu, atver vaļā kārtējo pudeli un sāk no viņas dzert, lai mirkli vēlāk izsauktos – “Pirmkursnieki ir pidari” – un sāktu liet no pudeles ārā tur esošo ūdeni.

Lai nu kā pamazām tuvojās laiks arī otrā vakara priekšnesumam – un te man ir jāizsaka pateicība saviem kursabiedriem, ka viņi vienīgie(!) izvēlējās attēlot k/f Matrix, nevis Titāniku, tā kā visi pārējie. Starp citu – es pats ar piedalījos priekšnesumā – attēloju Fernando Smithio (jā Matrikss bija mexicano style), dona Neones nāvīgo ienaidnieku. Te ir jāatzīmē, ka otrā vakara priekšnesumi bija daudz, daudz labāki par pirmajā vakarā redzētajiem. Un lai cik arī labs nebūtu bijis mūsu mexcano Matrix – DatZ3(?) sagrāva visus ar savu Johny Bravo Titāniku.

Laiks nakts trasei. Nejutos gatavs vazāties pa mežu līdz ar to sēdēju Baldones terasē un kodu ar citiem vecajiem. Tiesa aizdevu saviem kursabiedriem divus lukturīšus. Komandas trasē pavada nepiedienīgi ilgu laiku, un sāk jau likties, ka varētu sagaidīt savējos un doties gulēt. Savējie tiek sagaidīti, apsveikti ar veiksmīgi izietu purvu un aizsūtīti mazgāties uz ezeru, nezināmu iemeslu dēļ vēl netiek aiziets gulēt.

Tad ierodas viņas – Matemātikas Statistiķes. Visas kā viena topless…

GREAT SUCCESS!!

EPIC WIN!!

Miegs, kā saprotiet, tiek, kā ar sūdainu mietu, patriekts. Aizeju paklausīties Foto iekš Ļeņingradas izbraukuma ofisa – lieliski. Tad aizeju vēl aprunāties ar kursabiedriem. Tad viens nelietis mūs aizdzen gulēt.

Oh well. Nav jau tā, ka miegs nenāktu nemaz – gulēts, kā saprotiet nav īpaši daudz un pulkstens ar ir ap sešiem no rīta. Te netiek vairs pieļautas iepriekšējā rīta stratēģiskās kļūdas un gulēts tiek līdz vienpadsmitiem.

Nemanot pienāk pasākuma noslēgums un ir laiks doties uz Riekstukalnu – sajūtu sevī slinkumu un izdomāju braukt ar SAABu. Intersanti, ka šī kaite pielipa vēl deviņiem cilvēkiem. Un tā neizmantojot bagažnieka resursus iekš šī zviedru auto tika satilpināti 10 cilvēki. Atpakaļceļā gan bagažnieks jau tiek izmantots – tiesa pasažieru ir par vienu mazāk.

Andris, kurš no Riekstukalna atceļoja atpakaļ bagažniekā, starp citu, izteica vēlmi tur uzturēties arī ceļā uz Rīgu.

Visu nepastāstīju, visu jau nemaz nevar, un daļu nemaz nedrīkst, bet nu since man nāk miegs un ir doma, ka vēl varētu paskriet ar šo arī beidzu – paldies par uzmanību.