Tā nu sanāca, ka ceturtdienas vakarā izdomāju, ka jāaiziet paplašināt savi kultūras horizonti un jāapmeklē Lauras megakrutā kora koncertu.
Ņemot vērā to, ka ir lieldienu laiks, tad koris uzstājās ar garīgo programmu, kuras viena no sastāvdaļām bija Gabriēla Forē rekviēms. Tad nu lūk, tautiešu zināšanai: rekviēms ir daudzdaļīgs skaņdarbs, kas nozīmē to, ka starp daļām neapplaudē!
Kā saka, mani, kā kora dziedātāju, ļoti izbrīnija tas, cik ļoti tajā koncertā bija neizglītota publika, jo starp daļām (vismaz starp lielāko daļu no tām) tika cītīgi applaudēts – tas nekas, ka diriģents nav nolaidis rokas.
Un te mēs nonākam pie galvenās šī te izglītojošā ieraksta daļas – kā tad saprast – var plaudēt vai nē? Patiesībā viss ir ļoti, ļoti, ļoti vienkārši – ja diriģentam rokas ir nolaistas un karājas nesaliektas gar sāniem – tad drīkst.
Atceries šo te pavisam vienkāršo lietu nākmreiz, kad dodies uz jebkuru kormūzikas (nu un tur vispār klasiskās mūzikas) koncertu. Es un citi koncerta apmeklētāji un dalībnieki, būsim tev ļoti pateicīgi.
“Aplaudēt” ar vienu “p”, lūdzu!
priedēklis ap + pamatvārds plaudēt = 2 p vārdā applaudēt
Lauma, es ceru, ka Tu joko par tiem priedēkļiem :-)
Ja nu tomēr nē – latviešu valodā nav vārda “plaudēt”. “Aplaudēt” ir svešvārds, kas pārņemts no latīņu “applaudere”. Tāpat kā uz citiem svešvārdiem, arī šo iedarbojas latviešu pareizrakstības noteikumi, kas saka – izņemot salikteņus, citos gadījumos patskaņus b, c, d, f, g, h, k, p, s, t, v, z nedubulto.
http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=aplaud%C4%93t
Taisnība, mea culpa
:)
Šis tiešām dažreiz traucē.
Tad vēl nākamais līmenis – džeza koncerti: jāaplaudē pēc improvizācijas. Ja lielāks koncerts, tad bieži publikai dalās viedoklis, kad improvizācija beigusies, un kad var “klapēt” plaukstas :)
Pingback: Aplausi « uudrs