skrien ar luckānu

Vopšem ir pagājis neliels laiciņš kopš es te spamoju, kas pa to laiku ir mainījies – a vo:

1. Esmu veiksmīgi ticis iekš Matemātikas Bakalauriem, pie tam atkal jau par valsts līdzekļiem.

2. Esmu nometņojis ar Astronomiem un korabiedriem

3. Paspēju secināt, ka minigolfa skili nav pazuduši, tb., iekš enkura kausa minigolfā 1. vieta

4. Atjaunoju luckanisms.com, līdz ar to drīzumā tur varam gaidīt jaunus lieliskus rakstus, no luckanisms.com autoru kolektīva.

5. Vakar vakarā, jau biju ierāpies gultā, bet nezkāpēc izdomāju, ka vajag iziet ārā un paskriet. Apskrēju apkārt OSC (distances garums 1km). Kā izrādās 1km noskriet varu vēsi. Pēc skrējiena izdomāju, ka šito triku varētu veikt katru vakaru. Redzēs gan, kas sanāks.

Un ko jūs augustā interesantu esat sadarījuši, a?

izvēle

Izvēle ir tāda interesanta padarīšana. Vēl jo interesantāka ir tās ilūzija. Proti, ir situācijas, kad izvēle ir tikai šķietama. Patiesībā viņas nemaz nav.

Piemērs iz dzīves – mums taču visiem ir iespējas iegadāties veikalā, teiksim firmas `Daugava` produkciju, kura visticamāk ir lieliska utt., tomēr to izvēlās salīdzinoši nedaudz cilvēku (es piemēram neesmu redzējis, kādu no sev pazīstamiem cilvēkiem to nopērkot), pārējie, savukārt, ņem to, kas lētāks.

Par to tad attiecīgi ir arī šis stāsts. Ir lietas, kuras neapšaubāmi ir labākas, tomēr, praksē kaut kādu iemeslu dēļ ir nepieejamas, tādēļ `izvēlamies` to, ko var dabūt.

Morāles šim stāstam nav. Galvenā atziņa ir tā, ka dažreiz, gadījumos, kad tas nav acīmredzami, nekādas izvēles jau nav. Tā ir tikai ilūzija.

Un šobrīd, vismaz uz kādu brīdi, es izvēlos realitāti.

Reboot

Ha, pie kā gan nenoved saslimšana vasaras vidū!  Varu padalīties: noved pie visādām figņām, sevišķi vēl tad, ja pēdējā laikā galva kūp no visvisādām problēmām.

Oh, well, neiešu te tagad žēloties.

Katrā ziņā, pirmā lieta ko šodien izdarīju bija paredzēta jau pusgadu iepriekš – proti pieteicos studijām. Laikam jau pēdējā gada laikā faķī pavadītie otrdienu un trešdienu vakari ir mani pie tā noveduši. Lai nu kā, izdomāju, ka beidzot jākļūst par trū fizmatu (a to man te vēl pēc pāris gadiem sāks piešūt to, ka pabeidzis esmu `datoriķus`) un, ja priekš manis paliks pāri kāda budžeta vieta, sākšu rudenī apgūt Matemātikas bakalaura diplomam nepieciešamās zinības.

Pārējais patiesību sakot ir sekas – jo, tāpat, jau kaut kad sen iepriekš biju arī izlēmis atjaunot šo te `resursu` tajā brīdī, kad sākšu savas jaunās studiju gaitas.

Līdz ar to nākamais paragrāfs о новом: proti, kas tad te tagad būs.

A būs tā, ka par basketbolu solos točna vairs nerakstīt (nu ja nu vienīgi tajā jomā notiek kaut kas tik kruts, ka par to točna ir jāpadalās), toties rakstīšu всякую математическую фигню, šādus tādus atgadījumus no Kora/Voiskas dzīvēm, padalīšos (varbūt, ja nebūšu žadnijs) ar vienu otru koda gabalu, un ik pa brīdim iestarpināšu visādus sentimentālus ierakstus, kuri neierakstīsies nevienā no augstākminētajām kategorijām, kā, piemēram, šis.

Ak jā un tehniskajiem gīkiem varu pastāstīt, ka tagad šitā lapiņa grozās uz WP; tiesa mana alerģija pret MySQLa izmantošanu personīgām vajadzībām nekur nav pazudusi – šis WP griežas uz SQLite, pateicoties vienam tīri jaukam WP pluginam.

Btw, te būs arī pirmais koda gabaliņš ar kuru padalīšos – lai šo te jauko pluginu piespiestu darboties ir jāizkomentē viena iekš /wp-includes/wp-db.php:

if ( ! isset($wpdb) ) {

/**

* WordPress Database Object, if it isn't set already in wp-content/db.php

* @global object $wpdb Creates a new wpdb object based on wp-config.php Constants for the database

* @since 0.71

*/

//$wpdb = new wpdb(DB_USER, DB_PASSWORD, DB_NAME, DB_HOST); //aizkomentējam, lai strādātu plugins

}

Ja kādu interesē, tad šī rindiņa ir faila beigās.

Labi, penteris pietiekami garš, tiekamies twitterī/feisbukā, vai arī šeit pat.