Ritu, ritu lauskiņas,
Sīkas, zaļas, apaļas,
Saules meitu asaras,
Maija rītā raudātas.
Ritu, ritu dilles plaukst,
Maijā lietū vai cik auksts,
Bērni aug un zari čaukst, tādā lietū akmens plaukst.
Pušu šķeltas lāsītes
Zibsnī tās no zālītes
Klusas senas sirdsāpes
Izgaro no dvēseles
Ritu, ritu dilles plaukst
Maijā lietū vai cik auksts
Bērni aug un zari čaukst, tādā lietū akmens plaukst.
Tā nu sanāca, ka ceturtdienas vakarā izdomāju, ka jāaiziet paplašināt savi kultūras horizonti un jāapmeklē Lauras megakrutā kora koncertu.
Ņemot vērā to, ka ir lieldienu laiks, tad koris uzstājās ar garīgo programmu, kuras viena no sastāvdaļām bija Gabriēla Forē rekviēms. Tad nu lūk, tautiešu zināšanai: rekviēms ir daudzdaļīgs skaņdarbs, kas nozīmē to, ka starp daļām neapplaudē!
Kā saka, mani, kā kora dziedātāju, ļoti izbrīnija tas, cik ļoti tajā koncertā bija neizglītota publika, jo starp daļām (vismaz starp lielāko daļu no tām) tika cītīgi applaudēts – tas nekas, ka diriģents nav nolaidis rokas.
Un te mēs nonākam pie galvenās šī te izglītojošā ieraksta daļas – kā tad saprast – var plaudēt vai nē? Patiesībā viss ir ļoti, ļoti, ļoti vienkārši – ja diriģentam rokas ir nolaistas un karājas nesaliektas gar sāniem – tad drīkst.
Atceries šo te pavisam vienkāršo lietu nākmreiz, kad dodies uz jebkuru kormūzikas (nu un tur vispār klasiskās mūzikas) koncertu. Es un citi koncerta apmeklētāji un dalībnieki, būsim tev ļoti pateicīgi.
Ir gadījies tak dzīvē rakstīt kādu CREATE TABLE steitmentu? Nav? Nu ja šķiet, ka arī nebūs, tad atā, uz redzēšanos, lasi nākamo rakstu, vai kaut ko pavisam citu.
Tagad, kad esam palikuši tikai mēs, gīki, runāsim (čukstus) tālāk.
Tātad situācija sekojoša. Tu esi prātīgs cilvēks tu savus tabulas izveides skriptus glabā, bet nezināmu iemeslu dēļ pienāk diena, kad nezināmu iemeslu dēļ (vadības, pašinciatīvas, vai kāda cita motivātora vadīts) nākas nomainīt DBPS (nu tur MySQL:u uz Postgresu, vai otrādi), vai arīdzan vienkārši pēkšņi pienāk brīdis, kad tev viens un tas pats ir jāuztur uz abiem (kas ir nepatīkamāk), vai arī tu vienkārši proti rakstīt CREATE TABLE priekš postgresa/mysql (lieko izsvītro pats), bet tagad vajag sročna priekš tā otra.
So we have a problem. Jo, kaut arī abi tjipa saprot, tjipa to pašu SQL:u, tomēr katram ir savi datu tipi un citas savas niansītes. Ko nu? Var protams lasīt dokumentāciju un attiecīgos pieprasījumus konvertēt ar roku (kas principā laikam ir jebkurā gadījumā forši un ieteicami), bet mēs taču esam slinki cilvēki un galu galā ir takš izdomāti arī datori un tā, kas visādas mehāniskas darbības prot izdarīt mūsu vietā.
Kur gadījies, kur ne – talkā nāk šīsdienas problēmas risinājums. Izvēlamies to dialektu uz kuru gribās to visu nokonvertēt, ierakstam pašu SQL pieprasījumu un nospiežam vienu podziņu. Teorētiski tev būtu jāsaņem (vismaz 80% vienkāršo gadījumu) nokonvertēts SQL pieprasījums, kuru tad nu vari barot iekšā savai DBPS un cerēt uz to, ka tabula izveidosies.
Ja nu gadījumā ietrāpījies starp tiem 20%, kuriem nekas nesanāca, bet proti kodēt php un šo to saproti no tā, kāpēc tieši varēja nesanākt (vai arī tu gribi, lai tur būtu pie atbalstītajām bāzēm arī, teiksim, SQLite vai Orāklis), vai arī vienkārši gribi šito figņu izmantot savā php kodā, tad dodies uz bitu spaini.
Lai nu kā, būšu ļoti priecīgs, ja kādam (vēl bez manis paša) šis izrādīsies noderīgs.
Oj, tātad tā – pasākuma mērķis bija dzert līdz grīdai un krist uz nerviem Zaķim/Martai/Aismai. Par punktu divi neko nezinu, bet punkts viens tika veiksmīgi sasniegts un izpildīts.
Ā un jā, tīri nejauši sanāca uztaisīt dažus alko-foto-video. Tad nu tālāk audiovizuāli-ilustratīvais materiāls.
Starp citu par pēdējo bildi man ir daži jautājumi – kas tas par džeku, kur tajā brīdī esmu es, un vai kāds pēc tam nav redzējis šo te cepuri :)
Ā un tagad video
Vo izdomāju, ka nav ko turēt sveci zem pūra rakstus nepubliskā datubāzē un ieimportēju iekš šī te wp blodziņa visus savus vecos rakstus.
Not that anyone cares, jo tas tāpat viss ir spams un worthless opinions on baskteball :)
Gribēju šito savu domugraudu iečivināt, bet nespēju ierakstītes 140 zīmēs :)
Tad nu šorīt, pēc šitdisko anarhijas, a.k.a. skujp seta nr. 2, ap pusdeviņiem no rīta, kad stāvējām ārā pie Ļeņingradas, uz īsu, pavisam īsu, mirkli ne tikai man, bet arī vēl dažiem klātesošajiem, piezagās sajūta, ka ir vasaras rīts.
Protams, paskatoties apkārt un ieraugot nenokusušo ledu, ilūzija izgaisa, bet, uz tām dažām sekundēm, es sapratu, ka, pat atrodoties februārī Rīgā, ir iespējams kaut uz dažām sekundēm noķert sajūtu ar nosaukumu vasara.
BTW, līdz oficiālajam 2011. gada vasaras sākumam ir palikušas 135 dienas…
Interesanti, ka tad, kad es šodien skatījos al-jazeera pārraidi un ēģiptes, kur protestētāji centās apgāzt aizdedzinātu mentu busiņu, es redzēju veselu kaudzi par protestētājiem, kuriem rokās bija gaismiņas.
Pag un, tās jau nebija gaismiņas, tie bija mobilie telefoni, kuros bija iespējams veikt foto/video.
Tad viss man lika aizdomāties par to cik tieši bezjēdzīga mūsdienās ir cenzūra ņemot vērā momentu, ka šo te sižetu ir uzfilmējuši pietiekami daudz cilvēku
Tā nu ir sanācis, ka pēdējā mēneša laikā veselas divas reizes man uz kaut kādu laiku atņirdzās vienīgais mājās izmantojamas linux dators – proti tas, ko es izmantoju privātām vajadzībām par webserveri.
Pirmajā reizē viss notika tā, datoriņš savā oriģinālajā konfigurācijā bija apgādāts ar stipri nenopietnu daudzumu operatīvās atmiņas (256 MB), kā rezultātā kaut kāda servisa uzkāršanās ar tekstu out of memmory bija diezgan normāla parādība. Vienu dienu pārnakot mājās un ieraugot attiecīgo kļūdu izdomāju, ka ZB un izvilku ramu ārā no otra ekvivalentā datora, kurš tobrīd tāpat vairs nekam prātīgam netika izmantots. Tiesa te nu bija, jo kā izrādījās vienam no ramiem bija kaut kāda problēma, tad nu es nočakarējos ar to pasākmu kādas vairākas stundas līdz to sapratu un piedabūju to brīnumu kaut cik darboties.
Enīvei paiet kāda pusotra nedēļa un pārnākot mājās nosecinu, ka brīnums atkal ir pakāries. Nu neko – pārstartēju, domāju viss būs ok, a skuju – šis aiziet restartloopā ar aptuveni sekundes intervālu. Tā, kā man čakarēties ir slinkums atstāju to mierā un vienīgi nosecinu, ka iedarbināt to tagad nevaru. Sāku jau pat štukot, ka jānopērk attiecīgajām vajadzībām kaut kas lietots par ~40Ls.
Enīvei šorīt izdomāju, ka vēlreiz jāpaķimerējas un trial and error rezultātā nosecinu, ka šoreiz vainīgais bija baroklis. Nomainīju to ar otru barokli un viss aizgāja. Tiesa tāpat laikam ir jāsāk domāt par nopietnāka mājas serverīša iegādi :)
Tā nu ir sanācis, ka Reinis turpina man stiept visādas maikrosoftīgās mantiņas.
Šodien viņš atnāca pie manis ar maisiņu, kurā ir pele. Izrādās nevis vienkārši pele, bet gan Arc Touch.
Šis tāds dīvains devaiss, ja vēl ņem vērā to, ka ikdienā darbā ar laptopu es vispār esmu touchpadu lietotājs, tad ir grūti pat novērtēt. Viss ko varu pateikt ir šādi daži momenti no pirmā iespaida.
Glīts, (nu vismaz salīdzinājumā ar otru peli, ar kuru šad tad nākas ikdienā darboties)
Savdabīgs ieslēgšanas/izslēgšanas risinājums – proti ieslēdz salokot to peli, un izslēdz iztaisnojot to.
Likās šausmīgi jūtīga, un es nespēju intuitīvi izdomāt, kādā veidā darbojas middleclicks, to nācās skatīties manuāli. (kurš starp citu ir īss un diezgan to the point). Bija sajūta, ka Angry Birds spēlēt ir vieglāk ar peli, nekā ar touchpadu.
Klasiskais jautājums – would I buy it?
Atbilde: Nē, jo
Parasti nenodarbojos ar tālruņu un citu tamlīdzīgu gadžetu testēšanu un šo te testu dokumentēšanu, bet nezināmu iemeslu dēļ šoreiz lietas notiek citādāk.
Tātad, pilnīgi nejauši pagājušajā otrdienā manās rokās nonāca šāds te verķītis. Tā, kā man jau kādu laiku bija gribējies paspēlēties ar WP7 telefonu, tad nu netaisījos šo iespēju laist garām. Tas, kas seko tālāk ir tikai un vienīgi mani iespaidi.
Smuks. Nē, jūs nesapratāt – ārkārtīgi skaists. Nē, nevis ārkārtīgi, bet SKAISTĀK NEMĒDZ BŪT skaists. Fonti ir nostrādāti vienkārši perfekti. E-pasta programma izskatās tik lieliski, ka man pilnīgi zūd vēlme tos lasīt citādā veidā. Un runājot par šo te e-pasta programmu – izrādās, ka maikrosofts saprot, ka cilvēki parastie lieto GMailu, bet savukārt cilvēki advancētie lieto GMail for your domain, un kā izrādās šim telefonam nav vispār nekādu problēmu ar google apps GMailu. Par autgļuku neko nezinu – mana korporatīvā vide šo te brīnumu neizmanto :)
Feisbuks arī protams, ka ir itegrēts – galu galā mūsdienās taču citādāk nemaz nevar būt. Līdz ar to, pateicoties šai te integrācijai, šajā telefonā man pat dažiem kontaktiem bija numuri.
Runājot par numuriem te gan ir jāpiezīmē viens šī te telefona mīnuss – nezinu vai vaina ir htc vai arī iekš wp7, bet šis citādi gudrais klucis nespēj nekādi saprast, ka +37112345678 un 12345678 ir viens un tas pats telefona numurs.
Tālāk, skaidrs, ka aplikācijas kaut kādas ir. Tiesa te ir mīnuss tāds, ka ņemot vērā OS jaunību, to nav pārāk daudz. Piemēram, nav resno dusmīgo putnu, neatradu arī uzskaņošanās aplikāciju (kas man kā kora dziedātājam šķiet absolūts musthevs). Toties ir twitteris un lolkaķi.
Vēl gan ir tāda figņa, ka par latviešu klaviatūras eksistenci mēs uzzināsim kaut kad citreiz – t.i. tad, kad maikrosofts izdomās, ka tādai jābūt. Šobrīd nākas visu rakstīt translitā vai kaut kā tamlīdzīgi.
Foto un video ir kā jau telefonā. Tiesa video esot 720p (lai nu tā būtu).
Sinhronizācija starp kompīti un telefonu notiek izmantojot zune, kuru laipni piedāvā nokačāt un uzinstalēt pirmo reizi piespraužot to brīnumu pie kompīša. Tālāk viss notiek ļoti po-appleski, t.i. zune visu, ko atrod jaunu uz telefona nokačā uz kompīti, savukārt otrā virzienā pats pie attiecīgās dziesmiņas atzīmē, ka gribi to klausīties telefonā. Godīgi sakot pat nepaskatījos, vai tas brīnums kā usb devaiss vispār parādās kompītī vai nē. Teorētiski tam pat vajadzētu neinteresēt (nu tur izņemot dažus gadījumus, kad vajag)
Kāds tad ir mans galējais verdikts?
I wants it! Pie tam šis ir teikums, kuram nav nekāda racionāla pamatojuma. Tīri tehniski, tehnoloģiski un racionāli domājot jebkuram normālam cilvēkam ir jāņem vainu androīds vai ābols, nu vai worstkeisā nokija, bet šis telefons ar visu savu figņu un dīvainībām un nepilnībām ir tik SKAISTS un jauks, ka tu neredzi šīs te nepilnības un tev ir vienalga, ka nekas nav ideāli, man tas brīnums patīk un viss.