Miglainais ezītis

Tad nu stāsts par to, kā ekipāža “Kabans Enkurs” neierastā sastāvā zvaigznes meklēja.

Tiesa atgriežoties pagātnē iznāk tā, ka vienīgā stabilā vērtība šajā ekipāžā pēdējās četrās gonkās esmu Es, pat Saabs ir vienu rudens posmu izlaidis. Lai nu kā, bet ģimenes pieaugumu gaidošo Zariņu pāri šoreiz aizvietoja biedrs Linards, kuram par laimi tādi svešvārdi kā “azimuts” bija labi zināmi.

Enīvei, sestdienas vakarā ap astoņiem vakarā esam paēduši vakariņas, noskatījušies hokeju, sasmērējuši maizītes un salējuši termosā kafiju un dodamies prom. Nokāpis stāvu zemāk saprotu, ka telefonu esmu atstājis uz dīvāna – nu nekas uzkāpju atpakaļ augšā, savācu to un dodamies ceļā. GPS prognozē ierašanos startā ap 20:30. Stesa nav.

Tiekam līdz Juglai un pēkšņi apjaušam, ka mobilā interneta puļķis ir atstāts mājās. Tiek pieņemts stratēģiskais lēmums doties tam pakaļ, un kad šīs darbības ir veiktas, tad gārmins ierašanās laiku ir sācis uzrādīt kā 21:02. Jāpasteidzas.

Pasteidzamies un 20:59 ierodamies startā; dabūnam nepieciešamo sākumkomplektu un apsēžamies risināt uzdevumus. Pēc pusstundu garas domāšanas, pašiem šķiet, ka esam izspieduši maksimumu no tās lapiņas – t.i. neskaidrie punkti ir tikai divi un potenciālās vietas četras, izdomājam, ka tad jau braucot skatīsimies – ņemt tos vai nē un dodamies pakaļ savam pirmajam punktam uz karjeru.

Vrodji punkti punktam tur ir jābūt, taču nekā nevaram to atrast. Sākam jau domāt, ka esam pieļāvuši nopietnas kļūdas aprēķinos, taču cītīgāk pameklējot (tiekot pāri milzu peļķei un uzkāpjot kalniņā) ieraugam gan stabiņu, gan punktiņu. Akmens noveļās no sirds un dodamies tālāk.

Kamēr es stūrēju lietuviski runājošā gārmina vadībā, tikmēr Linards un Madara tam baro iekšā punktu koordinātes. Un nākamie daži punkti atrodas pavisam viegli un ātri. Nelielas grūtības sagādā vien atrast punktu, kurš ir paslēpts mājas tālākajā stūrī.

Tā nu mēs pamazām nonākam līdz punktam nr. 52 un pēc cītīgas meklēšanas saprotam, ka aprēķinos esam pieļāvuši kļūdu. Tiesa, kļūdas izlabošana (nomainam ptu. nr. 52 pret ptu. nr. 57) mums atrisina visas atlikušās neskaidrības – proti esam atzīmējuši visus nepāra punktus un vienīgie palikušie varianti (12 vai 13 un 14 vai 19) atrisinās par labu pārskaitļiem.

Dodamies uz ziemeļiem, izmetam loku ap ādažu poligonu (tiesa izmantojam šoseju, nevis poligona robežceļu). Un veiksmīgi esam ieguvuši visus ziemeļu punktus. Vēl ir divas stundas laika un izdomājam, ka nebrauksim cauri Siguldai pakaļ punktam 31 un tā vietā dodamies uz 20. un tad dodamies pēc sainīša.

Tā, kā par sainīti precīzas pārliecības nav, tad noparkojam auto ~300 metru attālumā no sainīša un dodamies tam pakaļ ar kājām. Sainītis tomēr izrādās ir Labi pazīstamā vietā un es pie sevis spļaudos, ka tomēr neuzticējos sev un nebraucu tam klāt (čerez apakšu). Atpakaļ uz auto izdomājam doties nevis tā, kā atnācām, bet pa “cerams ērtāku” ceļu, kurš izrādās bija paliels līkumiņš. Tad nu pēc sainīša atrašanas līdz finišam ir atlikusi tikai stunda.

Secinam, ka ir jābrauc pakaļ punktam 42 un tad skatīsimies, ko darīt ar atlikušajiem. Te mūs pirmo reizi piemāna gārmins, kurš piedāvā pie šī te punkta piebraukt no nepareizās puses, pazaudējam dažas dārgas minūtes un pēc punkta paņemšanas izdomājam, ka neņemsim tomēr 48 un dodamies uz Vangažiem pakaļ 33 un 32.

Te mūs atkal mazliet piemāna gārmins un piedāvā punktam 33 doties pakaļ caur nekurieni, gandrīz jau izdomājam, ka šo punktu arī neņemsim, tomēr nosecinam, ka līkums nav liels un jāpaņem šis punkts tomēr ir. Tad nu savācam to un arī pēdējo un dodamies uz finušu.

Finišējam, mazliet pamaldamies pa pagalmiem meklējot pārējās komandas un tad jau ar to arī pasākums beidzās.

Rezultāts – kā izrādījās labākais ekipāžas rudens gonku vēsturē – 3. vieta domātājos. Ņemot vērā pieļautās kļūdas ir pat ļoti ok.

Paldies Autolistei, par ezīti, miglu un arī ievarījumu.

Par wifi drošību

Es te slašdotā lasīju vienu diskusiju un uzdūros šai pērlei:

OK. Let me give you an example.

The guy decides to really secure his network. He disables broadcasting the SSID, and implements WPA2 encryption. This, however, provides access only to a small non-Internet connected mini-network with no DHCP and one machine, identified by IP address only, which only responds (ie no pinging) to a specific IP address using the ports needed for an IPsec VPN. The VPN, in turn, uses 1024 bit blowfish encryption and requires a SecureID password to initiate the connection. The VPN provides access to the outside world, but requires you already know the IP addresses of the DNS server and default router, none of which are in an easily guessable netblock.

The system is also set up so any unauthorized activity results in the outside connection being dropped (ie any attempts to guess the passwords result in the wireless router shutting itself down. And, just to add that extra special extra layer of security, the owner switches off the entire system when he leaves to go on vacation.

So an elite hacker comes along and has access to the network within thirty seconds. How does he do it? How does he circumvent all these security measures?

Answer: he throws a brick through the window, enters the house, and HOOKS HIS LAPTOP UP TO THE DSL MODEM.

Virtually every security device can be circumvented.

xls faili iekš php

Kodē php? Profesionāli? Tad šitais, visticamāk, priekš tevis. Pārējie turpina lasīt delfus/fizmatus/nombri/whatever.

Tādad esi takš saskāries iekš specnēm ar prasībām no sērijas “eksportēt uz MS Excel izveidoto sarakstu ar informāciju…”? Neesi – aha – jauniņais, nekas, gan jau saskarsies. Nu vo, es arī biju savā pieredzē saskāries reizes daudz. Katru reizi mani mocīja tāda nepatika pret pārējo kolēģu piedāvātajiem variantiem, taču internets neko labāku nepiedāvāja, tad nu tika veidoti dažādi tur xml:i ar .xls extensionu, kuru tad tjipa excelis saprot, vai arī .csv faili, vai arī tika izmēģināts tas PEARa brīnums

Bet tagad pavisam nesen atkal vienā projektiņā uzpeldēja vajadzība ģenerēt xls failus (nu tur tā ar vairākiem šītiem un visām pārējām izvirtībām), un gribējās vēlreiz uzmest aci internetiem vai nav kaut kas pa šo laiku mainījies dzīvē. Un kā izrādās – ir.

Eksistē tāds viens brīnumjauks projektiņš ar nosaukumu PHPExcel, kurš kā izrādās, ne tikai prot ģenerēt korektus .xls failus, bet suportē vēl visādus brīnumus no sērijas .xlsx (office 2007), rūtiņu mērdžošanu, formatēšanu, formulas, pat attēlu embedēšanu.

I mean, just look at this:

Protams, šis nav quick and dirty almost excel failu ģenerators, bet jebkurā gadījumā dārgo php developeri: es tev šo brīnumu rekomendēju, tici man, tavs klients/projvads/whatever būs tev pateicīgs.

Free navigation ir maksas pasākums

Pagāšpiektdien internetos parādījās informācija par to, ka Nokia saviem lietotājiem piedāvā jauno Ovi maps 3.0 ar “free navigation forever”.

Es kā N95 un nokia maps 2.0 lietotājs sapriecājos, nodomāju, vo – būs man tagad telefona GPSā arī navigācija, nevis tikai sarkanais punkts. Tad nu sestdien nodarbojos ar telefona salaušanu (uzliku pie viena jaunu firmware, kas savukārt nezināmu man iemeslu dēļ nahrenizēja iespēju rakstīt latviski) un uzliku jaunās smukās Ovi kartes.

Vispirms par labo – kartes patiešām ir jaunas un skaistas – ir pat dienvidu tilts iezīmēts, arī sarkano punktiņu šis brīnums prot atrast krieni ātrāk kā iepriekšējā versija. Tāpat ir iespējams palūgt kartei izdomāt maršrutu un to viņa tad arī smuki piedāvā.

Bet te sākas sūdi, uzspiežot maģisko drive to podziņu navigācija ieslēdzas, arī patīkamā balstiņa ierunājas un tā, bet dažas sekundes vēlāk tiek paziņots patīkamais teksts, ka “Drive navigation is a premium service…” un tālāk piedāvā to iegādāties par 2 euro dienā (nu vai 60 EUR gadā).

Te tev nu bija free navigation. Katrā ziņā jūtos nedaudz pievilts.

Dažreiz ir jāmet miers

Ar cik lietām tu šobrīd nodarbojies?

Nu tur studijas + darbs? Darbs + kāds hobijs? How about divi darbi + hobijs + ģimene?

Man šobrīd ir tā: Darbs + papilddarbs + studijas + koris + gan jau vēl bija kaut kas.

Nu un dažreiz dzīvē pienāk brīži (šis man nav pirmais, par to pirmo vēlāk), kad saproti, ka visam tam NAV laika, vismaz, lai to visu paveiktu tādā kvalitātē, kas pašu apmierina. Precīzāk, šoreiz nonācu pie tā slēdziena, ka studijas, kaut arī budžetā, ir pārāk dārgs prieks priekš mana jau tā tukšā bankas konta. Lai tas kļūtu mazāk tukšs, ir jāstrādā vairāk, līdz ar to tam ir nepieciešams vairāk laika, savukārt studijas, nu, kaut arī bezmaksas pasākums, tomēr aizņem pārāk daudz šī paša laika, nu vismaz tajā kvalitātē, kādu es pats no sevis pieprasu. Tāpēc esmu pieņēmis šo smago, bet vajadzīgo lēmumu, ka, diemžēl, nebūšu vairs (vismaz līdz labākiem laikiem) students.

Ā, par to pirmo reizi, ja? Nu bija tā, ka man bija sekojošie eventi dzīvē: studijas + darbs + korporācija + SP + šķiet vēl arī teātris. Toreiz atteicos no pēdējiem trim.

Finālā vēlos pateikt paldies tiem pasniedzējiem, pateicoties kuriem esmu krietni uzlabojis savas matemātikas zināšanas, kā arī saviem kursabiedriem, par to, ka tie tomēr eksistē. Lai jums, mani dārgie visas sesijas ātri noliekās!

Ieraksts par dzeršanu

Sēžu Ļeņingradā, dzeru kopā ar jaukiem cilvēkiem un radās doma, ka kaut kas šite jāieraksta. Tad nu par ko gan citu krogū sēžot var rakstīt, kā par dzeršanu.

Pirmkārt ir sliktas ziņas – Herbe ziņo, ka Luckāna, un arī citu jauku cilvēku iecinītais dzēriens Piparmētru liķieris vairs netikšot ražots.

Otrkārt, Lapsas atstātais konīts ir tīri garšīgs.

Treškārt, ja nav pieejams Schweppes Russian, tad šņabi var dzert arī ar Schweppes citrus mix.

Ceturtkārt, pirmdien ir atkal jādzer.

Piektkārt, kā saka Raivis, kurš šodien nedzer, dzert ir labi.

Sestkārt, Jaunajā gadā Ļeņingradas trio – Herbe, Sergejs un Lapsa, stāv aiz letes un rauj jumtu sev un saviem apmeklētājeim.

Septītkārt, Emu visas idejas par dzeršanu rodas uz pohām, kuras, kā ziņo Kristaps, mums visiem nemaz neesot.

Un tā kā septiņas lietas ir labas lietas, tad ar to šodienai pietiks – Mērī, jums visiem, kristmas, un arī heppī ņūv jeār.

Panika atceļas

Uldis ir dzīvs, redzēts, satikts un uzaicināts nonākt lejā iedzert alu.

Pēc kādas stundiņas nonākšot un tad jau varēs uzrakstīt jaunākos vēstījumus. Tas ko es varu pastāstīt šobrīd ir tas, ka Uldis ir uzaudzējis ūsas un bārdu – izskatās, godīgi sakot, mazliet neierasti, bet nu būs vien laikam jāpierod.

Kur ir Uldis?

Lūgums atsaukties cilvēkus, kuri ir salīdzinoši nesen redzejuši biedru L.

A to autorkolektīvs nav viņu redzējis teju pusotru mēnesi un mēs jau sākam uztraukties.