Skaitļu teorijas elementi

Sacerēja kategorijā Matemātika Datums: 2009. gada 15. oktobris

Vēlviens ieraksts no sērijas “lekciju pieraksti”

2.1. Reālo skaitļu īpašības

Aksiomātiska def.

Īpašību grupas

I <
II +
III *
IV Arhimēda īpaš.
V Nepārtrauktības īpašība

I R ir sakārtota:

II Saskaitīšana


III Reizināšana


IV – Arhimēda īpašība


V- nepārtrauktība

2.2. Naturālu skaitļu kopa

Īpašības Naturāli skaitļi Veseli skaitļi Racionāli skaitļi
I.1 + + +
I.2 – – +
II.1 + + +
II.2 + + +
II.3 – (atkarīgs no def.) Pie Asmus – iekš datZ + + +
II.4 – + +
II.5 + + +
Atņemšana – + +
III.1 + + +
III.2 + + +
III.3 + + +
III.4 – – +
III.5 + + +
III.6 + + +
IV + (neierobežota no augšas) + +
V +- (tjipa ir spēkā, bet bez I.2 nav jēgas no tās) + –

2.3. Veselu skaitļu kopa

2.4. Racionālu sk. Kopa

Alternatīva Q definīcija

Iracionālu skaitļu kopa sastāv no bezgalīgiem bezperiodiskiem daļskaitļiem

2.5. Skaitļu kopas minimālais un maksimālais elements; infīms un suprēms

E – skaitļu kopa


2.5.1. Skaitļu kopas minimālais un maksimālais elements.


X0 = minE


X0 = maxE

Funkcijas max un min.


2.5.2. Ierobežotas un neierobežotas skaitļu kopas

Skaitļu kopa E ir ierobežota no augšas <=> Eksistē tāds M, ka visiem x no E x<= M

M – kopas E mažoranta <=> M no R un Visiem x no E x <= M

M – kopas E mažoranta => visiem M’ no R M’ > M => M’ – kopas E mažoranta

maxE – kopas E mažoranta

Skaitļu kopa E ir ierobežota no apakšas<=> Eksistē tāds m, ka visiem x no E x>= m

m – kopas E minoranta <=> m no R un Visiem x no E x >= m

m – kopas E minoranta => visiem m’ no R m’ < m => m’ – kopas E minoranta

minE – kopas E minoranta

Kopa E – ierobežota <=> (E ierobežota no apakšas & E ierobežota no augšas )


Ierob. no augšas – mažorējama

Ierob. no apakšas – minorējama

E – neierobežota no augšas <=> Visiem M no R Eksistē x no E : x>M

E – neierobežota no apakšas <=> Visiem m no R Eksistē x no E : x<M

E – ir neierobežota <=> ( E – neierobežota no augšas V E – neierobežota no apakšas )

2.5.3. Skaitļu kopas infīms un suprēms

Piemēri:

E = ]0,1[ – !eksistē minE , !eksistē maxE

0 – infīms == infE

1 – suprēms == supE

E = [0,1] – infE = minE = 0; supE = maxE = 1

N

1 = minN = infN

!Eksistē maxN, bet supN = +infinity

Ja eksitē minE => infE = minE

Ja eksistē maxE => supE = maxE

2.5.4. Skaitļu kopas infīma un suprēma eksistence

Katrai netukšai skaitļu kopai E eksistē infE un supE

2.5.5 Skaitļu kopas infīma un suprēma raksturojums

Teor.

E – netukša ierobežota no augšas skaitļu kopa.

b – skaitlis


Teor.

E – netukša ierobežota no augšas skaitļu kopa.

a – skaitlis

Interesanta fiška par 1/0

Sacerēja kategorijā Matemātika Datums: 2009. gada 13. oktobris

Šodien pateicoties Pēterim uzgāju tādu lielisku resursu kā mathoverflow.net No turienes sekojošais:

There’s a thing called a meadow which is a (successful) attempt to make multiplicative inverses globally defined. What it does is instead of defining multiplicative inverses, it defines an operation M → M, x → x-1 with the property not that xx-1 = 1 but that xx-1x = x. For any non-zero element then this agrees with the usual inverse but one can extend the inverse operation by defining 0-1 = 0 and it works. I may be wrong, but I think that the result is that every field embeds in a meadow.

So providing you don’t claim that xx-1 = 1 but rather xx-1x = x then you are absolutely fine with 0-1 = 0.

Kopu teorijas elementi

Sacerēja kategorijā Matemātika Datums: 2009. gada 12. oktobris

Ieraksts rakstu sērijā lekciju pieraksti.

1.1 Kopas jēdziens

Def: kopa

Ar vārdu kopa mat. saprot, tādu jēdzienu, kuram var viennozīmīgi pateikt, ka kāds elements tai pieder vai nepieder

Kopas parasti apzīmē ar lielajiem latīņu burtiem

N – naturālie

Z – veselie

Q – racionālie

R – reālie

C – kompleksie

– tukšā kopa

Intervāli:


(a,b) – vektors – nevis intervāls

3.kopas, kur


Uzdošanas veidi

  • Ar elementu sarakstu (uzskaitot visus elementus)
    {a,b,c,d}
  • Ar rakstīrīgo pazīmi (lielām/bezgalīgām kopām)




X – universs

Hi – kopas A harakteristiskā funkcija

1.2 Matemātiskās loģikas simboli


! (patiesībā izskatās, kā spoguļots lielais krievu G) – negācija

& – konjunkcija

V – disjunkcija

=> implikācija

<=> ekvivalence


1.3 Darbības ar kopām

�

A, B – kopas



1.3.5 Operāciju īpašības

Operācijas tiks veiktas, ar operācijām A,B,C, kuras ir universālkopas X apakškopas1.


2.


3.


4.


5.


6.


1.3.6 Kopas papildinājums

Kopas A papildinājums ir tie un tikai tie elementi, kas nepieder kopai A. (papildinājumam būtisks ir Universs, t.i. Kopa pret kuru tiek veikts papildinājums)

1.4 Kopu saimes




1.5 Dekarta reizinājums

1.5.1. Korteža jēdziens

Kortežs – sakārtota elementu virknīte (a,b,..)
(a,b) != {a,b} – iekš {a,b} secība nav svarīga, savukārt iekš korteža – secība ir svarīga.
Kortežu piemēri – Vektors, Matricas rinda, matricas kolonna.

1.5.2. Dekarta reizinājums

A,B – kopas

AxB = kopu A un B dekarta reizinājums


1.5.3. Dekarta reizinājuma īpašības


1.5 Funkcijas

1.6.1. Funkcijas vispārīga def.

X,Y – kopas, f – funkcija, Df – funkcijas definīcijas kopa

f ir likums, saskaņā ar kuru, katram funkcijas definīcijas kopas Df elementam x ir piekārtots viens kopas Y elements y, kuru apzīmē ar f(x) un sauc par funkcijas vērtību punktā x

X – funkcijas f starta kopa

Y – funkcijas f finiša kopa


f- var uzdot ar tabulu (ja X & Y ir galīgas kopas), grafiku vai analītiski (f(x) = x2)

Grafiks ir kopa:



f(x) = x2


1.6.2. Funkciju klasifikācija

  • Visur definēa funkcija <==> Df =X
  • Sirjekcija <==> Rf = Y
  • Injekcija <==> visiem y no Rf eksistē viens vienīgs x no Df, tāds, ka y=f(x)
  • Bijekcija <==> visur definēta funkcija & injekcija & sirjekcija
  • Ja X = R, Y – R, – viena argumenta (reālas) funkcijas
  • Ja X = Rn, Y -R, – vairāku argumentu (reālu) funkcijas
    Ja X = Rn, Y -Rk – vairāku argumentu vektorfunkcijas
  • Ja X = C, Y – C, – kompleksā mainīgā funkcijas

    Ja Df = N – tad tā ir skaitļu virkne (a1,a2, …, an) – reāla viena argumenta funkciju speciālgadījums

Pamatelementārās funkcijas

  1. Konstantes
    f(x) = C, kur C = ir reāls skaitlis – Df = R
  2. Pakāpes f-jas
    f(x)=xr Df – atkarīgs no r – ja r = 2 – Df = R, r = 1/2 – Df = R \ {0},
  3. Eksponentfunkcijas
    f(x) = ax
    a!= 1 & a>0
  4. Logaritmiskās f-jas
    f(x)=loga(x)
    a!= 1 & a>0
  5. Trigonometriskās funkcijas
    f(x) = sin(x)| cos(x)| tg(x)| ctg(x)
  6. Inversās trigonometriskās funkcijas
    f(x) = arcSin(x)|arcCos(x)|arcTg(x)|arcCtg(x)
  7. Ciklometriskās funkcijas
    f(x) = sinh(x)|cosh(x)|tanh(x)|ctanh(x)


    Funkciju var iegūt no pamatelementārām funkcijām izmantojot galīgā skaitā operācijas + – * / kompozīcija


1.6.3. Viena reāla argumenta funkciju pamatīpašības





f- monotona <=> (f – nedilst) V (f – nedilst)

f – st. monotona <=> (f – aug) V (f -dilst)

f- ierobežota no augšas <=>

f- ierobežota no apakšas <=>

f – ierobežota <=> f – ierobežota no augšas & f -ierobežota no apakšas

1.6.4. Saliktas funkcijas jēdziens

Piemēri:


1.6.5. Inversās funkcijas jēdziens

X,Y – kopas


1.6.6. Attēli un pirmtēli

f(A) – kopas attēls

f-1(B) – kopas B pirmtēls

1.7. Kopas apjoms

1.7.1. Ekvivalentas kopas

A,B – kopas


1.7.2. Galīgas un bezgalīgas kopas

cardA, |A| – kopas elementu skaits

|tukša kopa| = 0

A ~ {1,2,3,…,n} => |A|= n

Kardinālskaitļi


Ja kopas A un B ir galīgas, tad apvienojums, šķēlums, starpība utt. ir galīgas kopas

Ja A un B ir bezgalīgas, tad apvienojums ir bezgalīgs, bet par pārējām op. neko nevar pateikt

Ja A – galīga un B bezgalīga, tad apvienojums ir bezgalīgs, šķēlums ir galīgs, starpība (B\A) un simetriskā starpība ir bezgalīgas. Savukārt A\B – ir galīgs

|AxB| = |A||B|

2A- visas kopas A apakškopas.

1.7.3. Sanumurējamas kopas

N, Z, Q – sanumurējamas

R – nesanumurējama

A – galīga, B – sanumurējama. =>

galīgas A & B, A\B
sanumurējamas AUB, B\A, A^B

A – sanumurējama, B – sanumurējama => AUB – sanumurējams

Nokrist uz mēness

Sacerēja kategorijā Bez tēmas Datums: 2009. gada 9. oktobris

Šodien NASA aiz ņefig darīt zinātnes vārdā vienā no Mēness poliem ietrieca, nevis vienu, bet pat veselus divus aparātus. Pirmajam bija jāuzmet gaisā (nu protams, šeit jāpiezīmē, ka šīs planētas metaforas uz Mēness gluži nedarbojas, bet nu ideju sapratāt) dubļi un cita figņa, kurā cita starpā cerams ir sastopams arī dihidromonoksīds, jeb tautas valodā runājot – ūdens.

Otrs aparāts savukārt sekoja ar 4 minūši kavēšanos pirmajam un to visu centās nofilmēt un savākt arī citus datus.

Es protams, kā godīgs astronomijas mikroentuziasts izdomāju, ka jāpaseko līdzi šitam visam, jo NASA bija izdomājusi to visu pasākumu pārraidīt LIVE.

Tad nu noskatījos video – nekādu putekļu mākoni gan neredzēju, bet nu toties sataisīju skrīnšotus, kā arī animētu png bildīti, kuru jūs savos jaunajos un skaistajos pārlūkos noteikti redzēsiet.

animation

Ja bildītē animācijas nav – tad jums ir noteikti jāmaina pārlūks :)

Rimbulīši

Sacerēja kategorijā P/NP Datums: 2009. gada 6. oktobris

Sarkans, Dzeltens,
Pelēks, Zaļš.

Kad sarkans, tad tu nerunā ne ar vienu
Esi aizņemta ar savu lietu.

Dzeltens – tu biji tur nupat;
Tagad esi prom, tik es turpat.

Pelēks – tevis nav.
Tā varbūt pat labāk jau,

Jo, kad zaļš, tu tur esi,
Bet man ir jāklusē un tas besī…

Ziņas no Frontes

Sacerēja kategorijā Luckānisms Datums:

Jūs jau domājāt, ka no manis (sliņķa un liekēža) neko nesagaidīsiet? Watch this:

Karstākās ziņas no frontes datētas ar vakardienu. Kamēr informatīvais megaportāls klusē, Uldis strādā. Ko tad šoreiz sastrādājis Uldis? Neko jau traku – tikai tuvina savus grādus piparmētru liķiera grādu līmenim. Pateicoties man un aspirīnam, un Neatliekamajai Medicīniskajai Palīdzībai (turpmāk tekstā NMP), viņš apstājās pie šņabja grādiem 39,9 +/- 0,1 (termometra lietošanas instrukcijā norādītā mērījumu kļūda). Ieejot offtopikā, šī lietošanas instrukcija piedāvāja 3 mērīšanas veidus – anāli, orāli un (cik neinteresanti) padusē. Uldis izvēlējās padusi, lai gan tas skaitās ilgākais un neprecīzākais mērīšanas veids.

Pēc NMP ierašanās un Ulda izmeklēšanas viņš tika transportēts uz Pārdaugavu, kur Stradiņa slimnīcā mītot joprojām. Gan jau, ka var iet arī ciemos, tikai neesmu pārliecināts, ka šāda klaja ņirgāšanās nāks viņam par labu.

Fotoreportāžas nebūs, jo:
1) uzskatu ka tas ir neētiski un slikti,
2) nebija fotoaparāta (jebkuras tikumības pamatā ir nevarēšana).

Tas arī pagaidām viss. Stay tuned.

Optimisms nodara nopietnu ļaunumu jūsu veselībai

Sacerēja kategorijā Bez tēmas Datums: 2009. gada 5. oktobris

Ir pasaulē daudzas kaitīgas lietas. Piemēram – alkohols (sabeidz aknas), cigaretes (sabeidz plaušas) un tā šo uzskaitījumu varētu turpināt. Bet šoreiz pieskaršos vienai sev piemītošai īpašībai, un pastāstāstīšu par tās kaitīgo ietekmi.

Tātad optimisms. Jūs noteikti protestēsiet – bet kā – optimisms tas taču ir tik labi un forši – tev gaišs skats uz dzīvi utt. Jā, ir. Bet dzīvei, ņemot vērā tās maucīgo dabu, skats uz tevi nemaz nav tik gaišs – proti, atliek tikai vien tev nabaga mirstīgajam sākt cerēt, ka nu jau viss būs baigi forši, un tad dzīve tevi vienkārši piesmej, kā tāda prasta ielasmeita.

Piemēri? Āber cik uziet: sasola tev labie cilvēki projektus, kurus kodējot varēsi pelnīt, ne gluži milionus, bet vismaz pietiekamu summu, lai līstu ārā no parādiem, tu saceries, saplāno – jau savā naivajā optimismā sāc domāt par to, kā tu remontēsi SAABu, vai nedod dies iekrāsi naudiņu kādam jaukam izbraucienam ārpus valsts – bet projekts ņem un pazūd uz nenoteiktu laiku, un tā vietā, lai tu domātu par to, uz kurieni skaisti aizbēgt no rudens, esi spiests baidīties no kredītreformas.

Labi merkantīls piemērs. Dodu citu – satiec beidzot tu nabaga vecpuisis kādu jauku sievieti, ar kuru varētu pavadīt tumšos rudens vakarus, sāc jau atkal savās smadzenēs būvēt gaisa pilis – un te atkal nekā.

Ok, nepaveicās. Bet ziniet – es ta šo uzskaitījumu varētu turpināt. A kur tad rodas visa problēma – a problēma jau pamatā rodas iekš tā, ka mans nelietīgais optimisms vienmēr domā, ka viss būs nenormāli kruta. Un tajā brīdī, kad izrādās, ka “dzīvē viss, ir savādāk”, tad sitiens ir, maigi izsakoties, zem jostas vietas.

Pesimisti, varbūt dzīvē ir nepatīkamāki cilvēki, bet tādiem nelabojamiem optimistiem, kā man – ir nepatīkamāka dzīve.

Oh, well – nekas cits jau vairs neatliek kā a) piedzerties, b) atkal jau paļauties uz savu optimismu…

Nošārē vienādojumu

Sacerēja kategorijā Kods,Matemātika Datums: 2009. gada 24. septembris

Sveiks manu mīļo matemātiķi, es zinu, ka tu vienmēr esi ar skaudību raudzījies uz s – galu galā viņiem ir iespējas ar saviem sacerējumiem dalīties daudzos un dažādos veidos – viņiem ir tur visādi servisi aļa paste.php.lv, nemaz nerunājot par tādiem koda šārēšanas pasākumiem kā tur teiksim github, kuros ar savu kodu var pazīmēties jau dziļākos ūdeņos.

Bet tev? Vot uzrakstīji tu ūberkrutu un skaistu vienādojumu (nu, nejau obligāti vienādojumu, tur teiksim formulu, vai vienkārši kaut ko skaistu ar matemātiskiem simboliem) un? Sēž viņš tavā kladē, nu varbūt, ja paveicas, vari uzrakstīt to uz tāfeles, vai (šis ir parasti rezervēts pasniedzējiem un matemātisku darbu aizstāvētājiem) ierakstīt to prezentācijā.

Protams, ja esi ūbermatemātiķis, tad jau tu noteikti publicējies visādos tur  zinātniskos žurnālos, bet tos jau lasa tāds šaurs cilvēku loks, un teiksim, savai mammai tu kopiju diezin vai aizsūtīsi.

Bet tas viss mainās šodien. Tev tagad arī savs webserviss, ar kura palīdzību vari zīmēties starp saviem draugiem, radiem un paziņām, nemaz nerunājot par nejaušiem svešiniekiem. Tev tagad tiek piedāvāts vienādojumu šārēšanas serviss, kurš gan (pagaidām) atrodas pavisam sarežģīti uzminamā adresē – https://ramuuns.com/tex.html nu jau atrodas pavisam svaigi skaistā adresē: http://mathtex.im

Ko tad tu tur vari darīt – lūk ko – vari ierakstīt savu matemātisko veidojumu iekš TEXa, ierakstīt tam kādu nosaukumu, kuru tu pats atcerēsies (lai varētu pēc tam sameklēt), un nospiest podziņu saglabāt. Pretī tu iegūsi unikālu adresi savam vienādojumam, kuru tu vari likt iekšā savā blodziņā, vai arī gluži vienkārši saiti uz pašu bildīti, kuru arī vari likt turpat.

Tāpat vari apskatīties, ko tad pārējie ir saveidojuši, kā arī mēģināt sameklēt to, kas tevi interesē (meklētājs NAV pārlieku inteliģents un meklē tikai vienādojuma nosaukumā).

Paldies par uzmanību un lai labi rakstās vienādojumi.

JS code assist in JS

Sacerēja kategorijā Kods Datums: 2009. gada 17. septembris

Gribēju tev manu dārgo lasītāj izstāstīt par savu šīsnedēļas naktsprojektu. Nē, nē, nejau to, kur līdz turpat trijiem naktī tiek nostāvēts Ļeņingradā, jo sarunas ar Uldi, Andri un Aneti ir foršas – par to lai Andris uzraksta Luckānismā.

Es te par citu savu izklaidi – Math.js un tā testēšanas un izmantošanas konsoli.

Viss sākās ar to, ka pirmdien (laikam, kaut gan iespējams arī otrdien) izdomāju, ka jāpieliek konsolei megafīča – grafiku zīmēšana – domāts darīts – samedīju internetos vienu koda gabalu, kur ar canvas tiek zīmēti funkciju grafiki. Godīgi nospēru šo kodu, pielāgoju to savām vajadzībām un sāku gūgletõlkā zīmēties.

A tur man pretī – a tu, bļe scuko, helpu uztaisi – a to fig var saprast, ko vispār iekš tās tavas konsoles var un ko nevar. Es, protams, kā jau parasti normāli koderi atbild uz jūzeru rekvestiem – šāvu pretī – da nah – un vispār visa šitā figņa ir tīri manām vajadzībām un es tjipa atceros visu, ko var un ko nevar.

Bet, tomēr savā būtībā jusdamies koderis sajutu sevī čallendžu – a moš tomēr kaut kādu code assist rīku var uzmeistarot, nu tur tjipa no sērijas funkcijām autocomplete. Un tad atcerējos par vienu lielisku JS īpašību – for property in object ciklus – takš var uztaisīt, ka atpazīstam kaut kādu sarakstīto teksta gabaliņu un tad nočekojam vai rakstītais teksts ir kaut kāda propertija sākums. Domāts darīts.

Eku interesantais kods:


//tekstārejai ar idu #js_execute, pieliekam eventu pie pogu nospiešanas
//saprotams, ka izmantojam jQuery
$('#js_execute').keydown(function(e){
    if ( e.shiftKey && e.keyCode == 32) {
        e.preventDefault();
        window.getJsExecSelection(this.selectionStart);
        return false;
    }            
});

window.getJsExecSelection = function(ro){
    var el =$('#js_execute')[0];
    var text = $('#js_execute').val().substr(0,ro);
    var GlobalObjs = ['Math','window','document','navigator','isFinite',
    'isNaN','Number','parseFloat','parseInt','Infinity','NaN','undefined'];
    
    function getSuggestion(objs,i,parentObj) {
        if ( objs.length - 1 == i ) {
            //suggestion here
            if ( i == 0 ) {
                for ( var k = 0; k<GlobalObjs.length; k++ ) {
                    if ( GlobalObjs[k].match('^'+objs[i]) ) {
                        var htext = GlobalObjs[k].substr(objs[i].length);
                        $('#js_execute').val(text+htext+textAfter);
                        el.selectionStart = ro;
                        el.selectionEnd = ro+htext.length;
                        return;
                    }
                }
            } else {
                for ( var item in parentObj ) {
                    if ( item.match('^'+objs[i]) ) {
                        var htext = item.substr(objs[i].length);
                        $('#js_execute').val(text+htext+textAfter);
                        el.selectionStart = ro;
                        el.selectionEnd = ro+htext.length;
                        return;
                    }
                }
            }
            if ( i == 1 && parentObj == Math ) {
                var MathProps = ['E','LN2','LN10','LOG2E','LOG10E','PI','SQRT1_2','SQRT2',
                                'abs','acos','asin','atan','atan2','ceil','cos','exp','floor',
                                'log','max','min','pow','random','round','sin','sqrt','tan'];
                for ( var k = 0; k< MathProps.length; k++ ) {
                    if ( MathProps[k].match('^'+objs[i]) ) {
                        var htext = MathProps[k].substr(objs[i].length);
                        $('#js_execute').val(text+htext+textAfter);
                        el.selectionStart = ro;
                        el.selectionEnd = ro+htext.length;
                        return;
                    }
                }
            }
        } else {
            //get the current obj
            if ( i == 0 ) {
                for ( var k = 0; k<GlobalObjs.length; k++ ) {
                    if ( objs[i] == GlobalObjs[k] ) {
                        return getSuggestion(objs,i+1,eval(GlobalObjs[k]));
                    }
                }
            } else {
                for ( var k in parentObj ) {
                    if ( k == objs[i] ) {
                        return getSuggestion(objs,i+1,parentObj[k]);
                    }
                }
            }
        }
    }
    var textAfter = $('#js_execute').val().substr(ro);
    var lastToken = text.match(/[a-zA-Z][a-zA-Z0-9\.]*$/);
    if ( lastToken != null ) {
        var objs = lastToken.toString().split('.');
        
        getSuggestion(objs,0,null);
        
    }
    
}

Dažas piezīmes šī te koda sakarā:

  • Kā redzams, tad autocomplete tiek izsaukts nospiežot Shift + space (pirmajā variantā bija, ka tas notiek automātiski ar taimerīti, bet praksē lietojot šādu variantu nākas saskarties ar dažādām problēmām.)
  • Šis kods, ne sūda nestrādās uz IE (kas gan ir kinda pohuj – kanvasi arī nestrādā, turklāt vispār ir takš arī normāli pārlūki mūsdienās atrodami)
  • Nav nekādas iespējas normāli tikt klāt pie globālajiem objektiem/funkcijām, līdz ar to tie ir jādefinē, kā arī jāapstrādā atsevišķi.
  • Tāpat, kā izrādās, tad oriģinālās metodes/propertijus nevar dabūt arī valodas objektiem – (aļa tur Math/Array/String, etc.) līdz ar to, ja tādus gribās – tad tie arī ir jādefinē atsevišķi. Savukārt DOM objektu propertijus šis autocomplete māk atrast pavisam lieliski.
  • Vēl, kas ir kruta – ja tiek piedefinēts jauns propertijs, kādam no esošajiem objektiem, nu tur teiksim window objektam uztaisam propertiju blahblahblah (window.blahblahblah = 5), tad arī šo propertiju varēs dabūt iekš autocomplete.
  • Protams, ir visādas, lietas, kā šo pasākumu varētu sarežģīt un uztaisīt vēl lietojamāku – nu tur parādās kautkāds popups ar visiem objekta propertijiem, kuri atbilst dotā stringa sākumam, kurus tad attiecīgi var izvēlēties ‘n shit.

Studentu serviss?

Sacerēja kategorijā Bez tēmas Datums: 2009. gada 15. septembris

Vai arī kāpēc es savu jauno studenta apliecību dabūju tikai šodien.

LU studentu serviss ir tāda mistiska iestāde, kurai tīri teorētiski vajadzētu nodarboties ar palīdzības sniegšanu studentiem dažādos sadzīviskos jautājumos, nu tur izziņa tāda, izziņa šitāda, atjaunojam padirsto apliecību etc. Patiesībā, viņiem ir pat monopols uz izziņu izniegšanu, kā šodien uzzināju pateicoties vienam savam kursabiedram – fakultāte nemaz nedrīkst izsniegt izziņas, jo tas ir studentu servisa (maksas?) pakalpojums.

Bet patiesībā ne par to ir stāsts. Stāsts ir lūk par ko – izgājušpirmdien, kad visiem jaunajiem studentiem tika dalītas studentu apliecības, tad ar tām atklājās visādi brīnumi – dažiem sejas bija samainītas vietām, citiem, savukārt, mani ieskaitot, apliecības nebija izgatavotas vispār.

Ko nu? Ieteica iet interesēties uz studentu servisu – protams, ka tērēt savu laiku un bezmērķīgi skraidīt pa kabinetiem īsti vēlmes nebija – tāpēc izdomāju tādu lietu – piezvanīšu viņiem un apjautāšos, kas tad notiek. Tomēr kā izrādās zvanīšana ir tāds interesants pasākums – sazvanīt kādu man izdevās tikai vakar, visas iepriekšējās reizes zvanot vainu neviens neceļ, vai arī telefons ir aizņemts.

Labi sazvanīju – un ko man tur pastāsta – apliecība esot izgatavota un aizsūtīta uz fakultāti. Right. Tad nu šorīt aizdevos uz dekanātu un prasu pēc apliecības – dekanātā, protams, atkal rausta plecus un saka, ka neviena jauna apliecība pie viņiem nav nonākusi, tomēr vismaz lietas noskaidrošanai paši sazvana studentu servisu – kā izrādās tad apliecība tomēr esot tur, dabūt to varot 110. telpā.

Tad nu izdomāju, ka ātri pirms darba tur ieskriešu un to savākšu. Aizeju uz 110. telpu a tur sēž tikai kaut kāds nožēlojama paskata džeks, kurš neko palīdzēt nevar, saka, ka atbildīgā persona esot izgājusi, kad prasu pēc cik ilga laika būs kāds, kurš man var palīdzēt, viņš saka, ka pēc 5 – 10 minūtēm. Fine, nodāmju, pagaidīšu. Nogaidu 15 minūtes un aizdodos uz blakustelpu, varbūt, ka tur ir kāds izpalīdzīgāks cilvēks, kā izrādās ir, vienīgi tur mani nosūta uz 125. telpu, kurā tad beidzot atrodas, kāda meitene, kas man var palīdzēt (paldies viņai). Aizdodamies tad nu beidzot uz 110. telpu, kur atrodam manu apliecību.

Par ko tad tas viss cepiens – a par to, ka

1) iestāde ir grūti sazvanāma,

2) tad, kad tā ir sazvanīta, tad sniedz nepatiesu informāciju,

3) tad, kad esi sadabūjis pareizo informāciju un aizej uz pareizo kabinetu, tev tāpat neviens nespēj ne palīdzēt, ne pat norādīt, kur sameklēt, kādu, kurš spēj palīdzēt.