Portāla autoru kolektīvs – no kreisās: Herbe, Fufuks, Luckāns, Virga un Ramūns.
Starp citu bilde uzņemta Baldonē’09, un Luckāna lomu (atrasties pilnīgi nevaldāmā komā) bija nezināmu iemeslu dēļ pārņēmis Fufuks.
Kā Luckāns man blakus čučēja jeb Baldone 2009
Šogad Baldone bija ļoti ekstraordināra. Pirmkārt tāēc, ka jau sestdienas vakarā bija izēsta visa zupa, otrkārt tāpēc, ka tajā kā pirmkursnieks piedalījās arī Luckāns. Jā, mani mazie spalvainie draugi, Luckāns nu oficiāli ir LU FMF Fizikas bakalaura programmas pirmā kursa students! Iepriekšējā vakarā pirms Baldones no Kalvāna kunga biju aizņēmusies matracīti ar vārdiem : “Es Tev viņu atdošu tīru, neskartu un bez BOA, ja nu vienīgi man negulēs blakus Luckāns,” un uzminiet nu, kas man gulēja blakus! Jāsaka tā, gulēšanai blakus Luckānam ir savi pusi (melodiski iemidzinošā krākšana) un mīnusi (dziedāšana man ausī tajās vienīgajās divās stundās, ko es gribēju pagulēt). Bet kopumā Luckānam neizdevās sasniegt luckāna stadiju, viņš varbūt tuvināti bija bētā, bet līdz būšanai luckānā vēl bija stipri tālu, tādēļ BOA uz mana matracīša tā arī netika uzlikts (Dievs tomēr ir?!)
Sekojiet līdzi tālākām ziņām no mācību procesa!
p.s. vērsties pie manis personīgi pēc kompromāta par Luckānu – filmiņas ar viņa melodisko krākšanu :)
The most awesome Baldone
Kā daudzās Baldonēs bijis cilveks, sajutu sevī vēlmi uzrakstīt par šīgada vienu no burvīgākajiem pasākumiem.
Baldone – WTF?
Baldone protams ir tāds miestiņš Pierīgā, no kura netālu atrodas LU observatorija, kurai piederošajā teritorijā jau n-tos gadus fizmati saviem pirmkursniekiem rīko iepazīšanās pasākumu.
Pirmo reizi Baldonē biju pirms 7 gadiem. Teikšu, kā ir – stipri šaubos, ka šobrīd es savā dzīvē būtu saticis uz pusi tik daudz jauku cilvēku, ja es toreiz nebūtu uz turieni aizdevies.
Kā tad veicās šogad? A storijs tāds – šogad uz Baldoni devos ap astoņiem vakarā – līdz tam laikam godīgi ieguldīju savu laiku valsts IKP celšanā. Tā, kā nākamajā dienā bija sarunāts, ka dodos atpakaļ uz Rīgu, lai ar Andri dotos uz tirgu, tad no alkoholiem līdzi bija paņēmusies tikai viena čīliešu vīna pudelīte (arī tautā saukta, par čīliešu teleskopu).
Kā izrādījās, paspēju tieši uz SP sagatavoto priekšnesumu, kurā dažādās lomās tika iesaistīti arī daži uz Baldoni atbraukušie pasniedzēji. Priekšnesums bija ar humoru bagāts, tiesa daudz par garu. Lai nu kā, bet diemžēl pirmkursnieki, kuri savus priekšnesumus veidoja pēc šī te noskatīšanās, laikam, bija guvuši nepareizu priekšstatu un arī viņu priekšnesumi bija salīdzinoši nekādi.
Te gan uzreiz ir jāpiebilst – pirmkursnieki vēl nav īsti apguvuši korpucijas mākslu, līdz ar to nepietiekami tika mēgināts uzpirkt žūriju. Tas, gan, ļauj cerēt, ka nākotne šaj valstij, tomēr, ir.
Lai nu kā, bet priekšnesumiem sekoja neliels disko, un, kas ir pavisma negaidīti – pasākumā valdīja tāda zaļumballes atmosfēra – tāda, kādu līdz šim Baldonē nebija gadījies redzēt.
Gulēt aizdevos ap trijiem/četriem naktī, bet, kas ir pats dīvainākais, pamodos precīzi pirms pusdeviņiem – tieši uz rītarosmi. Tad, kas ir vēl dīvaināk – biju spējīgs noskriet divreiz lielāku distanci par sev pēdējā laikā uztrennēto – veselus 3km.
Pabrokastoju, iekrāvu iekš SAABa dažus promskrējējus un devos uz Rīgu. Tur seko neliels tirgus apmeklējums (jo ir uzdevums – abiem ar Andri iegādāties saulesbrilles – bijām izdomājuši, ka uz Baldoni jāpadara sevi viens otram vēl līdzīgākus), kurā noklausījos fantastisku sarunu divu urļiku lielisku dialogu, kurā viens ļečī virsū otram par to, ka šis neko nedarot – pats viņš, savukārt, katru dienu cītīgi zogot. Enīvei, tad neliela pasēdēšana Ļeņingradā, kurā tika sagaidīti pārējie tripa dalībnieki, un devāmies atpakaļ.
Tiesa pa ceļām iznāca pieturēt vienā meža vidū esošā pļavā vēl pirms Baldones, kurā notika viens mazs privāts festiņš. Starp māksliniekiem, kuri uzstājās redzēju populāro apvienību Porno un co., kuru starp citu ir tīri lieliska šīze. Tāpat viens no festivāla hailaigtiem bija mazs, resns, pūkains sunītis, kurš izskatījās, ka ir sapīpējies un sadzēries vēl vairāk par divkājainajiem apmeklētājiem/dalībniekiem, un pārsvarā bezspēkā mētājās.
Kad atgriezāmies Baldonē, pasākuma dalībnieki jau cītīgi cīnījās dažnedažādās sporta un ne tikai disciplīnās. Viena no lieliskākajām disciplīnām bija slēpošana pa asfaltu (стою на асфалте в лыжи обутый. То ли лыжи не едут, то ли я..). Pie viena pirmkursniekiem bija uzdevums – sadabūt rokās konkrētus veckursniekus, kuri viņiem izstāsta kādu stāstu.
A vot šite jaunās o-meitenes izcēlās tik lieliski, ka ir pelnījušas, ka top stāsts par viņām. Eksistē fizmatos (ā, pareiz nu jau datoriķos) viens tāds kadrs ar kļičku Blekss – tad nu lūk Blekss, nebūtu Blekss, ja viņš no pirmkursniekiem par katru pastāstīto stāstu nepieprasītu kādu alus pudeli, kuru protams visi godīgi viņam arī atstiepj. Visi – izņemot jaunas o-meitenes. Nepārspējams savā burvībā bija skats, kad Blekss, kurš tikko ir izlielījies par to, kā viņam visi stiepj alu, atver vaļā kārtējo pudeli un sāk no viņas dzert, lai mirkli vēlāk izsauktos – “Pirmkursnieki ir pidari” – un sāktu liet no pudeles ārā tur esošo ūdeni.
Lai nu kā pamazām tuvojās laiks arī otrā vakara priekšnesumam – un te man ir jāizsaka pateicība saviem kursabiedriem, ka viņi vienīgie(!) izvēlējās attēlot k/f Matrix, nevis Titāniku, tā kā visi pārējie. Starp citu – es pats ar piedalījos priekšnesumā – attēloju Fernando Smithio (jā Matrikss bija mexicano style), dona Neones nāvīgo ienaidnieku. Te ir jāatzīmē, ka otrā vakara priekšnesumi bija daudz, daudz labāki par pirmajā vakarā redzētajiem. Un lai cik arī labs nebūtu bijis mūsu mexcano Matrix – DatZ3(?) sagrāva visus ar savu Johny Bravo Titāniku.
Laiks nakts trasei. Nejutos gatavs vazāties pa mežu līdz ar to sēdēju Baldones terasē un kodu ar citiem vecajiem. Tiesa aizdevu saviem kursabiedriem divus lukturīšus. Komandas trasē pavada nepiedienīgi ilgu laiku, un sāk jau likties, ka varētu sagaidīt savējos un doties gulēt. Savējie tiek sagaidīti, apsveikti ar veiksmīgi izietu purvu un aizsūtīti mazgāties uz ezeru, nezināmu iemeslu dēļ vēl netiek aiziets gulēt.
Tad ierodas viņas – Matemātikas Statistiķes. Visas kā viena topless…
GREAT SUCCESS!!
EPIC WIN!!
Miegs, kā saprotiet, tiek, kā ar sūdainu mietu, patriekts. Aizeju paklausīties Foto iekš Ļeņingradas izbraukuma ofisa – lieliski. Tad aizeju vēl aprunāties ar kursabiedriem. Tad viens nelietis mūs aizdzen gulēt.
Oh well. Nav jau tā, ka miegs nenāktu nemaz – gulēts, kā saprotiet nav īpaši daudz un pulkstens ar ir ap sešiem no rīta. Te netiek vairs pieļautas iepriekšējā rīta stratēģiskās kļūdas un gulēts tiek līdz vienpadsmitiem.
Nemanot pienāk pasākuma noslēgums un ir laiks doties uz Riekstukalnu – sajūtu sevī slinkumu un izdomāju braukt ar SAABu. Intersanti, ka šī kaite pielipa vēl deviņiem cilvēkiem. Un tā neizmantojot bagažnieka resursus iekš šī zviedru auto tika satilpināti 10 cilvēki. Atpakaļceļā gan bagažnieks jau tiek izmantots – tiesa pasažieru ir par vienu mazāk.
Andris, kurš no Riekstukalna atceļoja atpakaļ bagažniekā, starp citu, izteica vēlmi tur uzturēties arī ceļā uz Rīgu.
Visu nepastāstīju, visu jau nemaz nevar, un daļu nemaz nedrīkst, bet nu since man nāk miegs un ir doma, ka vēl varētu paskriet ar šo arī beidzu – paldies par uzmanību.
Zaļumballe – otrā diena
Par pirmo dienu varat izlasīt iepriekšējā rakstā
Tātad pamostos ap vienpadsmitiem – gaiss iekš SAABa bija tuvu pie beigām. Dodos apgaitā pa teritoriju – vēlmes divas – izlocīt kājas un iedzert kafiju. Pirmā lieta gan ko izdaru – aizčāpoju līdz akustiskajai skatuvei un savācu svaigi uzlādēto fotoaparāta batereju.
Tur starp citu piedāvāja tēju
Nākamais apskates objekts, kuru izdomāju pārbaudīt ir Luckāna telts, kura ir diezgan pajukusi, bet pašu Uldi tur neieraugu.
Aha, nodomāju pie sevis, tad jau ir pamodies un gan jau, ka aizvazājies līdz kādam futbola laukumam. Dodos tad uz turieni. Futbols gan tur notiek, tiesa pašu Uldi ieraudzīt tur neizdodas.
Nu labi, ka nav, ta nav. Apskatu ar kādām muļķībām vēl nodarbojas citi festivāla apmeklētāji
un dodos satikt Ēriku un Ingrīdu, kuras pierunā mani aizdoties uz Baldoni, jo tur, redz, esot auto iekš kura stāv viņu mantas. Tā kā iepriekšējā vakarā biju visnotaļ skeptiski noskaņots uz alkoholu, tad nekādu problēmu ar stūrēšanu nebija.
Baldonē tiekam pie iespējas nomazgāties, mūs pacienā ar kafiju, kā arī pamatīgi aposta vietējais rotveillers
Dodamies atpakaļ. Vecumnieku veiklā iepērakm sastāvdaļas priekš desburgeriem (kuri bija starp citu pavisam neslikti), jo pirmajā vakarā jau tika secināts, ka festivāla teritorijā pārtikas piedāvājums ir visnotaļ neesošs.
Vienā brīdī satiekam arī Aismu ar viņas labi pamanāmo oranžo cepuri.
Aptaujāju satiktos cilvēkus, kad viņi ir pēdējo reizi redzējuši Luckānu un noskaidroju, ka tas ir bijis ap 10 – 11 no rīta. Sāku nedaudz uztraukties. Lai nu kā aizvazājos līdz grupas Suņa Stunda koncertam, kur ieraugu šo
Izdomāju, ka ir vērts pieņemt šo padomu. Lai nu kā, bet Suņa Stunda nospēlēja lieliski – turklāt arī atgādināja visiem zināmo notikumu Pļaviņās.
Tikmēr citi klausītāji paši pārvērtās par suņiem:
Oh, well, izdomāju atkal veikt nelielu aplīti pa teritoriju, ja nu izdodas tomēr uzskriet virsū Luckānam. Savā ceļojumā ieraugu skeiterus
un tālāk jau pamanos tikt uz akustisko skatuvi, kurā mani sagaida dienas patīkamākais pārsteigums, kuras balss ir tik pat skaista, kā viņa pati.
Alise Joste.
Pavazājos apkārt vēl. Joprojām nav nekādu ziņu par Luckānu. Atkal esmu pie lielās skatuves un tur uzstājas grupa Crowd
Turpat netālu pie futbola laukuma ieraugu guļam dažus cilvēkus – dodos pārbaudīt – ja nu Uldis ir starp viņiem.
Kā izrādās, tomēr nav. Tiesa brīdi vēlāk tomēr izdodas viņu satikt stāvam rindā pēc alus. Kā izrādās, tad Uldis ir visu nakti bijis augšā līdz apmēram 11iem tad kaut kur aizgājis gulēt un tikai tagad (ap pusseptiņiem) pamodies.
Tiesa viņa pamošanās ne par ko labu nevēstīja, jo sākās lietus.
Es aizvazājos uz SAABu, noziedoju Karoga dziesmas mapīti fotoaparātam aprīkojos ar lietussargu un dodos vērot dubļus.
Bedre ir kļuvusi par dubļu vannu.
Liriskā atkāpe – izrādās cilvēki ar normalas pārtikas trūkumu festivālā ir cīnījušies pat šādi:
Savukārt Uldis ir kļuvis manāmi slapjāks un, šķiet izbauda festivālu
Izdomāju, ka vazāties apkārt ar lietussargu ir neforši, bet salīt ir vēl neforšāk, līdz ar to aizvazājos līdz galvenajai skatuvei un izmantojot faktu, ka esmu fotogrāfs ielavos kulises teltī. Tur tad arī nostrādāju visu atlikušo vakara daļu.
Programmā pirmie ir Astro’n’outi
Spēlēja hītus un vispār bija tīri ok. Pa starpam mani cenšās sadabūt rokā Luckāns – esot kaut kur pie akustiskās telts. Pēc Astro’n’out iem, kad izdomāju aizčāpot līdz auto pēc fotosomiņas, noskrienu arī gar turieni, bet ieraudzīt Uldi man neizdodas.
Enīvei nākamie uz skatuves kāpj Tribes of the City
Spēlē viņi ļoti skaisti un muzikāli kvalitatīvi, bet … iespējams, ka vaina ir manī, bet es nespēju atsaukt atmiņā nevienu viņu melodiju. Kas arī ir šīs grupas lielākā problēma – dziesmas tādas ņehitovās. Ja viņi šito savedīs kārtībā, tad būs tāda megablice, ka psc.
Pamazām uz kulištelti ierodas arī citi mūziķi un to pārstāvji, piemēram – Beitiņš (iz Rīga Metro)
Un kā nākamie uzstājas Sattelites.lv
Nospēlēja visus vecos un jaunos hītus. Publikai patika. Man arī.
Pēc Satelītiem lietus ir beidzies un aizdodos vēlreiz uz akustisko telti. Šoreiz Luckānu satikt izdodas – viņš nabags ir izmircis nosalis un iereibis, bet kājās turās un staigāt arī ir spējīgs. Aizčāpojam līdz viņa teltij pēc mantām, pašu slapjo lupatu (telti) gan atstājam – nah mums tāda. Visas mantas noliekam mašīnā. Luckāns apsēžas blakussēdētāja beņķī un secina, ka mašīnā ir silts (tiek mazliet padarbināta pečka) un vispār viņš varētu mani pagaidīt arī tur, kamēr es skatos 7 pieaugušos vīriešu. Tā arī notiek.
Vīriešu performance ir tieši tik lieliska, cik cerēts un tad nu seko jau vairs mājupceļš.
Aizvedu Uldi līdz Ļeņingradai. Mirkli iepriekš gan atklājas viena problēma – atslēgas ir pazudušas festivālā, līdz ar to būtisks ir jautājums vai kāds no kaimiņiem ir mājās un ir gatavs viņu ielaist iekšā. Kā izrādās nav.
Rezultāts – pēc gandrīz precīzi gadu ilguša pārtraukuma Uldis tiek izguldīts uz mana dīvāna. Tiesa šoreiz gan tikai uz vienu nakti.
Zaļumballe – pirmā diena
14:19 Uldis: fotografēt māki?
me: nezinu a kas?
14:20 Uldis: braucam uz Zaļumballi
tu būsi fotoreportieris
es žurnālists
Te ir jāpiebilst, ka dažas stundas iepriekš, kad man zvanīja Aisma un uzdeva jautājumu par to, vai es uz pasākumu došos, es atbildēju ļoti noraidoši.
Pirmais dienas uzdevums bija sadabūt fotoaparātu, jo, diemžēl, kaut kā līdz šim neesmu tādu iegādājis. Vispirms zvanīju māsai, bet viņa man šajā jautājumā palīdzēt nevarēja, jo sestdienā fotoaparāts bija pašai nepieciešams. Tad apjautājos savam kolēģim Kasparam, kurš piekrita aizdot savu Canon EOS 400D.
Tā nu ap 16:00 aizbraucu kopā ar Kasparu uz Sarkandaugavu, aizvedu viņu atpakaļ uz darbu, un devos uz Vecrīgu, lai ātri iepirktos, paēstu, iekrautu Luckānu un dotos uz pasākumu.
Lieki teikt, ka ātri izdevās tikai pirmās divas darbības. Uldis, lai arī pirms tam bija visnotaļ steidzīgs, un vēlējās pasākuma teritorijā nonākt jau sešos vakarā, nedaudz aizkavējās – gaidīja apstiprinājumu tam, vai mēs uz pasākumu tiešām tiksim kā žurnālisti, kā arī, nositot laiku, taisīja olmaizītes brokastīm. Nosēdēju stundu Ļeņingradā un tad, tā arī nesagaidot atbildi, devāmies ceļā.
Nedaudz pasēžot korķī Valdlaučos, bez jebkādiem citiem starpgadījumiem nonācām galā. Bez olmaizītēm un dažiem aliņiem, Uldim bija paņēmušās līdzi arī pāris degvīna pudelītes, kuras pirms iešanas iekšā tika pārlietas plastmas traukā.
Pirmais cilvēks, kuru mēs pasākumā satikām, bija mans korabiedrs Dāvis V.
Pēc nelielas pīppauzes piegājām pie aproču dalīšanas vietas un, uzrādot fototehniku, tikām akceptēti kā žurnālisti. Nākamā būtiskā darbība – telts uzcelšana.
Šo skaisto telti Uldis bija dabūjis iekš LB’09, tiesa mietiņi tai bija kaut kur aizceļojuši, līdz ar to tos nācās izveidot uz vietas, kas arī, kā redzams zīmējumā, lieliski Uldim izdevās.
Es, savukārt, izdomāju, ka man ir lielā vēlme doties apgaitā un apskatīt, kur kas skan un kādi vēl cilvēki ir šeit sastopami.
Aizvazājos līdz lielajai skatuvei, kur sastapu Intu
un redzēju spēlējam the Briefing.
Mazliet viņus paklausījos un turpināju vazāties apkārt.
Nonācu līdz skatuvei ar nosaukumu “bedre”, kur arī beidzot sastapu Uldi
Un uzreiz pēc tam sākās vakara galvenā atrakcija – proti pirmo reizi nosprāga ģenerators
Aizvazājos uz beksteidžu, lai noskaidrotu situāciju, tur sastapu Ābolu, kurš tieši tajā dienā, par sirdspukstu logo zīmēšanu, bija izpelnījies satikt Zatleru.
Kamēr ar viņu runājos, tikmēr fonā tika labots ģenerators un pamazām noskaidrojās arī problēmas iemesli – proti – galvenajam ģeneratoram bija kaut kādas problēmas ar eļļu, savukārt backupam izrādās bija tukša bāka. Vienā vārdā – FAIL.
Kad nu strāva atkal bija augšā (ar dīzelīti piebarojot backupu). Izdomāju, ka jāiet ieraudzīt Artūrs.
Kad nu tas bija veiksmīgi paveikts, izdomāju, ka jāiet satikt Dāvis E., kurš strādāja akustiskajā skatuvītē par skaņotāju. Un brīdī, kad atnācu bija jau mazliet iemidzis no tur skanošā midzinošā regeja.
Noskaidrojis, ka uz mazo skatuvi ir jāatgriežas 1:00, devos uz “bedri”, lai ieraudzītu Dambi
un beidzot satiktu arī Aismu, ar kuru tad kopīgi devāmies galvenās skatuves virzienā un tur ieraudzījām Atomkaru miglu
Dambja performance starp citu, bija ar veseliem diviem neplānotiem pārtraukumiem, jo vispirms orgi izdomāja, ka jāpamēģina atkal iedarbināt galvenais ģenerators (uz 10 minūtēm izslēdzam strāvu) un tad, kādu brīsniņu vēlāk, kad galvenais ģenerators, šķiet, atkal palidoja, ka jāiedarbina atkal backups (arī 10 minūtes bez strāvas).
Lai nu kā, bet gaidot Čipu un Dullo aizvazājos arī līdz galvenajai skatuvei, kur spēlēja Triānas Parks
Tad izdomāju, ka jāaiziet uz bedri un jāsafočē All Day Long. Tur nu mani sagaidīja neliels pārsteigums Raivīša izskatā:
Dodoties cauri telšu pilsētiņai uz otru teritorijas pusi nogāju gar Luckāna telti, pie kuras arī sastapu Uldi, kurš bija pamanījies izārdīties pie Inokentija un arīdzan iereibt. Tiesa – līdz sātanam bija tālu. Novēlēju viņam veiksmīgu turpmāko vakaru, un devos tālāk.
Enīvei, izsalkums jau bija sakrājies un, tā kā man nemaz negribējās pārmaksāt par šašliku ar frī kartupeļiem, izdomāju, ka jāpamēģina krišnaītu pārtika.
Twitterizmēra rewiews ir aptuveni šāds: +lēts, makaroni samērā ok. -auksta zirņu kotlete ir vienkārši nebaudāma.
Kamēr ēdu makaronus, tikmēr viens džekiņs uz skatuves kaut rādīja tīri baudāmu deju priekšnesumu
Kad bija paēsts devos uz akustisko telti cerībā ieraudzīt Čipsi un Dullo, bet te tev nu bija, tur joprojām spēlēja Daksis (un ticiet man – tas ir kaut kas pavisam nebaudāms). Ātri aizbēgu līdz Dirty Deal disko steidžam, kurā tika spēlēti pavisam jauki electro/pop/techno mashupi. Reizes trīs gāju skatīties vai Daksis jau ir beidzis performēt.
Visbeidzot sagaidīju arī viņus:
Viņi starp citu, bija pilnīgi lieliski. Un ja publika sākumā vēl pēc inerces sēdēja, tad beigās visi bija kājās un dziedājā “Tā nav rasa, tās ir asaras, kuras neredzēji tu…”.
Pēc šīs lieliskās performances izdomāju, ka jāierauga PND.
kuri spēlēja apsolūti lielisku kategorijas Ж pankroku.
Pēc PND tika sagaidīts arī Kristaps Krēsliņš, grupa Zvani un Atomkarš
Lai nu ko, bet grupu Zvani es rekomendēju noklausīties visiem – tas ir kaut kas pilnīgi lielisks.
Pēc Zvaniem vienīgais, kas atlika bija dažādas disko skatuves, kuru pakalpojumus tad es izmantoju līdz pieciem rītā, kad arī devos gulēt.
Pretspama rīki
Sēžu te tagad un rakstu specifikāciju vienam projektiņam un izdomāju papētīt kādi tad eksistē komentāru pretspama rīki.
Pirmkārt jau eksistē CAPTCHAs, bet tās ir tik lietotājam nedraudzīgas, turklāt praksē nestrādājošas, ka nav īpaši jēgas tās apskatīt, galu galā, kuram tad patīk zīlēt tos burtiņus iekš tām bildītēm, nemaz nerunājot par tiem nenozīmīgajiem interneta lietotāju procentiem, kuri tās nespēj saskatīt.
Līdz ar to pievērsos filtriem.
Protams, vienmēr pastāv iespēja rakstīt savu filtru, bet – kuram gan tādām lietam ir laiks. Ok, paņemam jau gatavu filtru risinājumu, bet tur atkal sastopamies ar to problēmu, ka spama/labo komentāru datu bāze ir principā jābūvē pašam un filtrs arī jāapmāca pašam.
Neder.
Tātad daram ko – atceramies, ka iekš WP ir tāds brīnumjauks plugins ar nosaukumu Akismet. Attiecīgā brīnuma wikipēdijas lapā apskatam konkurentus. Un tā izveidojas neliels sarakstiņš.
- Akismet
Pats laikam vispopulārākais spamfiltrs blogu pasaulē. Strādā. Piedāvā API, kas to ļauj viegli integrēt ar jebko. Vienīgais mīnuss tāds, ka nav par velti komerciāliem mērķiem - Mollom
Piedāvā pašu velnu, tai skaitā kaptčas un vēlsazinko, arī par bezmaksu, vienīgi bezmaksai ir tāda nelaime, ka ir limits – 100 pieprasījumi dienā. (plus vēl tas, ka tie bezmaksas pieprasījumi stāv rindā aiz maksas pieprasījumiem) - Defensio
Šis variants jau ir komerciāliem mērķiem draudzīgāks – proti, ja tu taisi pats savus API pieprasījumus, tad pirmie 15K mēnesī ir par bezmaksu, tālāk nākamie 35K ir par 20$ (kas nav īpaši daudz) pēc tam ik pa 15K + 15$ - TypePad Antispam
Savukārt šis ir mans favorīts – pirmkārt izmanto Akismeta API (kas nozīmē to, ka gatavu kodu principā atrast ir līdz bezgalībai vienkārši) otrkārt ir pilnīgi bezmaksas un bez visādiemtur ierobežojumiem.
Vienīgais mīnuss šim brīnumam ir tāds, ka projekts ir samērā jauns, kas nozimē, ka filtrs varētu būt vēl tāds diezgan apmācāms, bet šo problēmu var labot tikai laiks.
A jūs jaunieši – ko izmantojat? Ko iesakāt?
skrien ar luckānu
Vopšem ir pagājis neliels laiciņš kopš es te spamoju, kas pa to laiku ir mainījies – a vo:
1. Esmu veiksmīgi ticis iekš Matemātikas Bakalauriem, pie tam atkal jau par valsts līdzekļiem.
2. Esmu nometņojis ar Astronomiem un korabiedriem
3. Paspēju secināt, ka minigolfa skili nav pazuduši, tb., iekš enkura kausa minigolfā 1. vieta
4. Atjaunoju luckanisms.com, līdz ar to drīzumā tur varam gaidīt jaunus lieliskus rakstus, no luckanisms.com autoru kolektīva.
5. Vakar vakarā, jau biju ierāpies gultā, bet nezkāpēc izdomāju, ka vajag iziet ārā un paskriet. Apskrēju apkārt OSC (distances garums 1km). Kā izrādās 1km noskriet varu vēsi. Pēc skrējiena izdomāju, ka šito triku varētu veikt katru vakaru. Redzēs gan, kas sanāks.
Un ko jūs augustā interesantu esat sadarījuši, a?
izvēle
Izvēle ir tāda interesanta padarīšana. Vēl jo interesantāka ir tās ilūzija. Proti, ir situācijas, kad izvēle ir tikai šķietama. Patiesībā viņas nemaz nav.
Piemērs iz dzīves – mums taču visiem ir iespējas iegadāties veikalā, teiksim firmas `Daugava` produkciju, kura visticamāk ir lieliska utt., tomēr to izvēlās salīdzinoši nedaudz cilvēku (es piemēram neesmu redzējis, kādu no sev pazīstamiem cilvēkiem to nopērkot), pārējie, savukārt, ņem to, kas lētāks.
Par to tad attiecīgi ir arī šis stāsts. Ir lietas, kuras neapšaubāmi ir labākas, tomēr, praksē kaut kādu iemeslu dēļ ir nepieejamas, tādēļ `izvēlamies` to, ko var dabūt.
Morāles šim stāstam nav. Galvenā atziņa ir tā, ka dažreiz, gadījumos, kad tas nav acīmredzami, nekādas izvēles jau nav. Tā ir tikai ilūzija.
Un šobrīd, vismaz uz kādu brīdi, es izvēlos realitāti.
Pavisam
Aizmirsts
Liekas
Īgns
Graujošs
Ārprāts
nesustok
Nesustok, nedvejok!
Tas, es teikšu, nav joks.
Even when it comes as a shock
Ты меня бъеш, словно ток.
Elektriškos – tavo akys,
Elektrisks ir tavs skats;
Electrical – the way you’re walking
Из за тебя немогу я спать