Šodien skaipā bija lieliska saruna:

[12:09:00 PM | Edited 12:09:06 PM] Schmitz: Gēteborga vairs nebūs Gēteborga, bet būs Gotenburga

[12:09:35 PM] Ramūns Usovs: nu tas ir tuvāk tai īstajai izrunai

[12:09:49 PM] Schmitz: nutaa tipa pa radio teica

[12:10:10 PM] Schmitz: vai gotenburg taa arii zviedriski saka?

[12:10:33 PM] Ramūns Usovs: Goeteborj

[12:10:35 PM] Ramūns Usovs: apmēram tā

[12:10:54 PM] Ramūns Usovs: bet nu tas ir stoholmas dialektā

[12:11:20 PM] Ramūns Usovs: vai pat vairāk Joeteborj

[12:14:21 PM] Laura Zariņa: gotu pilsēta

[12:14:39 PM] Ramūns Usovs: Gotu pils drīzāk :)

[12:15:09 PM] Ģirts Vilks (Wilx, givi): Gotu burgers

[12:15:18 PM] Ramūns Usovs: :D

[12:15:25 PM] Ģirts Vilks (Wilx, givi): jebšu emomaize

[12:09:00 PM | Edited 12:09:06 PM] Schmitz: Gēteborga vairs nebūs Gēteborga, bet būs Gotenburga

[12:09:35 PM] Ramūns Usovs: nu tas ir tuvāk tai īstajai izrunai

[12:09:49 PM] Schmitz: nutaa tipa pa radio teica

[12:10:10 PM] Schmitz: vai gotenburg taa arii zviedriski saka?

[12:10:33 PM] Ramūns Usovs: Goeteborj

[12:10:35 PM] Ramūns Usovs: apmēram tā

[12:10:54 PM] Ramūns Usovs: bet nu tas ir stoholmas dialektā

[12:11:20 PM] Ramūns Usovs: vai pat vairāk Joeteborj

[12:14:21 PM] Laura Zariņa: gotu pilsēta

[12:14:39 PM] Ramūns Usovs: Gotu pils drīzāk :)

[12:15:09 PM] Ģirts Vilks (Wilx, givi): Gotu burgers

[12:15:18 PM] Ramūns Usovs: :D

[12:15:25 PM] Ģirts Vilks (Wilx, givi): jebšu emomaize

Šodien cenšoties iedabūt savā galvā n-tos pierādījumus teorēmām par virkņu robežām nonācu pie viena interesanta secinājuma. Matemātikā ir šausmīgi daudz visādi sīkumi jātur galvā, or else it just fails.

Programmējot, savukārt ir tā, ka tu paņem kaut ko izdomā, uzraksti un tad skaties, strādā vai nestrādā – ja strādā, labi, ja nē tad labojam un tā tās programmas iteratīvi top. Turklāt, nevienā brīdī programmētājam nav jātur galvā visādi sīkumi – katrā programmēšanas posmā galvā ir tikai aktuālajā abstrakcijas līmenī esošās lietas – t.i. domājot par biznesa loģiku – tu domā tikai par to, nevis par to kā tas izskatās asemblerā.

Savukārt iekš matemātikas (nu vismaz tās, ar kuru es te šobrīd cīnos) visi pierādījumi (kas ir absolūti nepieciešamā daļa) balstās uz visādiem kretīniskiem sīkumiem, kur, ja tu kaut vienu izlaid viss sabrūk – un programmētājam, kurš ir pieradis, ka var darboties iteratīvi (nu kaut ko pirmajā piegājienā aizmirsu, nekas, palaidīšu, ieraudzīšu, kur ir problēma, pielabošu nākamajā un viss būs forši) ir šausmīgi grūti pie tā pierast.

konsolidēt
Izcelsme – franču consolider < latīņu.
1. Nostiprināt, stabilizēt; saliedēt, apvienot. ek
2. ek. Valsts īstermiņa saistības pārvērst par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.

Šādi vārdu konsolidēt definē letonika.lv svešvārdu vārdnīca. Man ir jautājums visiem dārgajiem žurnālistiem un pārējiem cilvēkiem, kuri pēdējā laikā šo te vārdu izmanto:

Kurā tieši no šīm divām šī vārda nozīmēm to var attiecināt uz šīs valsts 2010. gada budžeta projektu. Ko vispār nozīmē teikums “… valdība, veidojot budžetu, konsolidēja to par 500 miljoniem latu”? Stabilizēja par 500 milioniem? Nostiprināja par 500 milioniem? pārvērta 500 milionus īstermiņa saistību par beztermiņa saistībām? Apvienoja par 500 milioniem? Nu vot kurā no šīm nozīmēm ir šeit lietots vārds konsolidēja?

Ja jau samazināja izdevumus par 500 milioniem tad tā arī sakam. Vai arī: “samazinājām izdevumus par 300 milioniem un vēl izdomājām veidu, kā noslaukt tautai 200 milionus ar papildus nodokļiem/nodevām”.

I mean, es vēl varu saprast, ka valdība mētājas ar svešvārdiem – nu tur tjipa, tad tauta tik daudz nepanikos – abet kāda suņa pēc žurnālisti, kuru DARBS ir SKAIDROT cilvēkam vulgaris, ko īsti nozīmē dažādu varasvīru gudrās runas, arī izmanto šos te pašus izteicienus? Tā ir haltūra.

Vispirms liriskais ievads.

Pirmais dzeršanas noteikums – nekad nedzer vienatnē. Pārkāpts.

Otrais dzeršans noteikums- pārliecinies, ka tev tuvumā nav pieejams internets. Arī pārkapts.

Kāds tam visam ir rezultāts? A vot – redz pirmdien man radās vēlme izteikt vienu viedokli, tomēr skaidrā prātā izdomāju, ka to nafig nevajag darīt. Bet nu tagad iedzēris būdams, nejauši tviterī izlasīju, ka tomēr tautai ir pieprasījums. Attiecīgi, nekur nav garantijas, ka šito es nenahrenizēšu tiklīdz kā pamodīšos nākamajā rītā.

BTW. Uzreiz jau atvainojos par iespējamajām ortogrāfijas kļūdām. Vīns tomēr dara savu.

Tā – lirisko ievadu beidzām. Par ko es te gribēju – a vot.

Gan jau, ka jums dzīvē arī ir gadījies, ja nav, žetons, bet nu stāsts sekojošs – reiz sensenos laikos, nu tā pirms gadiem vairākiem. Bija man vienas attiecības ar vienu sievieti. Bija, bija, un tad vienubrīd es viņas izbeidzu, nu tjipa tā sagribējās. Viss jau būtu, kā pie normāliem cilvēkiem, bet nezkāpēc es pēc kāda laika, herviņu zin kāda suņa pēc, izdomāju, ka tās attiecības vajag tomēr restaurēt. Nu tur tjipa, ļa ļa, ņi ļa ļa. Vopšem vajadzēja. Nu labi, ko vajag vajg. Norestaurējām. Attiecīgi viss bija baigi skaisti, līdz gandrīz gadu vēlāk neiestājāas atkal iepriekš aprakstītā situācija. Same šit. Un pat nevis līdz tai pirmajai daļai, bet arī līdz tai otrajai. OK. Huge problem. Bet nu tjipa tā nu šitās divreiz restaurētās attiecības mani izvadīja cauri visiem maniem pirmajiem studiju gadiem.

A vot par ko šitais – a vot par to, ka tāpat viņas beidzās. Un patiesību sakot – varēja jau tās īstenībā beigties arī uzreiz, viss, tas tālākais posms bija vienkārša smadzeņu pišana gan sev, gan attiecīgajai sievietei.

Labi – vroģe lesson learned. A vot izrādījās ņihuja. Iedibināju sev jaunas attiecības. Nu tur atkal gandrīz gads riņķī un tad attiecīgā jaunkundze man paziņo, ka ne sūda nebūs. Labi, tb. slikti, bet nu labi. Protams paiet pāris nedēļas un mēs nodarbojamies ar faking restaurāciju. Rezultāts – pēc mēneša vēlviens breikaps.

Ok. Leason learned vēlvienureizi. Kā pieredze rāda – ņihuja – trīs lietas labas lietas, bet nu tā ceturtā toties no sirds. Vopšem gadu atpakaļ ņēmu un iegādājos sev attiecības ar vienu tīri patīkamu jaunkundzi. Viss forši līdz vienu nakti ap jaunogadu viņa man paziņo, ka viss. Nu tur tjipa – ņihuja nebūs. A man protams kā reizi lielais iekāriens tikai sācies – nu tur nevar takš tā vienkārši paņemt un palaist. Pamēģināju vroģe kaut kā čerez nu tur tjipa friends and šit norestaurēt. Rezultāts? A vot rezultātu es joprojām staipu apkārt žaketes kabatā, kā faking remainderi.

Kas ir tas ko es te gribēju pateikt? Jebkāda attiecību restaurācija viennozīmīgi vienmēr noved pie bezjēdzīgiem rezultātiem ir nekas cits, kā sava un citu līdzcilvēku laika izniekošana.

Žetons tiem, kam tas pasākums ir izdevies citādāk.

Iekš fizmati.lv lapas beidzot parādījās aptauja par šī rudens galveno FMF SP jautājumu – ko darīt ar DF SP – atstāt iekš FMF SP vai arī likt viņiem taisīt pašiem savu.

Tik tālu par faktiem, tālākais, savukārt jau ir mans gluži personiskais viedoklis par šo jautājumu.

Pirmkārt ja jūs man uzdodat jautājumu par to, vai šo te divu fakultāšu, proti FMF un DF, studentu pašpārvaldei ir jābūt kopīgai, vai tomēr tām ir jābūt atsevišķām atbildēšu viennozīmīgi – atsevišķām.

Kāpēc? Pirmkārt, daži no fakultāšu sadalīšanas argumentiem ir spēkā arī šeit: attālums – t.i. vai nu vieniem, vai arī otriem ir jādodas uz ne savām telpām, lai varētu satikties un pildīt SP funkcijas, otrkārt, kāda gan daļa matemātiķim, par citas fakultātes studenta interesēm – pareizi, pilnīgi nekāda.

Bet šis te augstākminētais patiesībā ir tikai ziediņi, pati galvenā problēma šobrīd iekš šīs SP ir pārmērīgais biedru skaits, proti, iekš SP oficiāli darbojas nenormāli liels cilvēku skaits, attiecīgi savākt kvorumu ir pagrūti, tāpat arī vairāk laika tiek pavadīts nevajadzīgās birokrātiskās diskusijās, nevis darot kaut ko noderīgu. Līdz ar to, manuprāt, abas SP daļas tikai iegūs no sadalīšanās – tās kļūs mazākas un cerams lemtspējīgākas un mērķtiecīgākas.

Savukārt tās runas par to, ka redz nebūs, kas uztur tur, teiksim, fizmati.lv – pilnīgas muļķības – būs :) Par pasākumiem runājot, neesmu pēdējā laikā redzējis praktiski nevienu pasākumu, kurš tiktu veidots patstāvīgi – praktiski visi pasākumi tāpat tiek veidoti kopīgi ar kādu citu fakultāti, līdz ar to šeit nekas sevišķi nemainīsies.

Savukārt runājot par naudu – tad atcerities, ka šobrīd valstī tāpat nevienam* naudas nav, līdz ar to 0 dalot ar 2 tāpat rezultātā iegūst šo pašu 0, līdz ar to šis arguments šajā situācijā vienkārši nepiedalās.

* – protams ar dažiem retiem izņēmumiem.

Izdomāju palasīt Blackhalt ielikto Saeimas sēdes stenogrammu un beidzot sapratu, par ko tad ir viss pēdējo dienu cepiens, kura sausais atlikums, diemžēl, vai par laimi ir jaunākā spārnotā frāze – “Aizver MUTI!”

A vot – izrādās, ka viss cepiens ir par tādu lietu, ka no Saeimas juridiskās komisijas bija nācis priekšlikums izsvīrtot divas dienas ārā no to dienu saraksta, kurās visām privātpersonām ir jāpaceļ valsts karogs, vai arī valsts policija no jums nokāsīs piķi.

Patiesību sakot, priekšlikums manā uztverē ir pareizs, cita lieta, ka izvēlētās dienas – 1. maijs un 11. novembris – nebija tās veiksmīgākās. Tad jau drīzāk, manuprāt, vajadzēja izsvītrot ārā visas tās neskaitāmās sēru dienas.

Tas, ko es vēlējos gan teikt ir cita lieta. Manuprāt VISPĀR nevajadzētu būt NEVIENAI dienai, kurā būtu OBLIGĀTI (vai arī jums VP liks maksāt sodu) jāizkar karogs. Kāpēc? Ļaujiet pamatot – ja tu esi savas valsts patriots – tad tu to karogu tāpat izkārsi, un tās dienas, kurās es šo karogu pats izkārtu, ja man būtu sava privātmāja, būtu šīs – 4. maijs un 11. un 18. novembris. Tiesa, ja man būtu privātmāja, pārējās dienās pie tās plīvotu vimpelis, bet tā jau ir cita saruna.

Izrādās mūsu valstī ir veselas 14 dienas, kurās obligāti ir jāizkar valsts karogs. Vai jūs, kas šo lasat, esat spējīgi, tā no galvas, neskatoties kaut kādā kalendāritī, nosaukt kaut pusi no tām? Un nedod dievs tu aizmirsti kaut vienu no šīm dienām tā uzreiz VP ir klāt kā likta.

TB/LNNK šo absurdo situāciju, protams, pamato ar saviem mazvērtības pilnajiem tekstim, ka, lūk, ja nebūs šajās dienās obligāti jāizkar, tad mēs neieaudzināsim tautā patriotismu, vēl vairāk tur tajās diskusijās parādās tādi reducto ad absurdum apgalvojumi, ka ja mums vairs nebūs obligāti jāizkar valsts karogs, tad tikpat labi varam arī atcelt valodas un pilsonības likumus.

Kas par fantastisku bullšitu. Patriotisms ir katra indivīda iekšējā lieta. Tāpat kā katra indivīda iekšējā lieta ir attieksme pret valsti. To nekādi nevar radīt piespiežot cilvēkus kaut ko darīt, kaut kādos datumos. Nu nebūs šīs, vai arī jebkuras citas valsts iedzīvotāji vairāk patriotiski no tā, ka viņus ar varu kaut kādās dienās spiedīs celt karogus.

Tāpat nobeigumā vēlējos pateikt tādu lietu – valsps patriots tu vainu esi katru dienu, vai arī neesi vispār. Karoga izkāršanai noteiktos datumos ar to nav nekāda sakara.